Pirms 15 gadiem jau “Dzirkstele” rakstīja, cik ilgi Gulbenē, Ūdensvada ielā, stāvēs bijušās veļas mazgātavas grausts. Joprojām nekas nav mainījies. Neizmantota šī ēka turpina stāvēt.
Gulbeniete Malda Ilgaža “Dzirkstelei” raksta: “Gulbenē pamazām pazūd pa kādam graustam. Tas ir labi, tomēr viens “piemineklis” pašā pilsētas centrā stāv jau gadiem ilgi. Tā ir kādreizējās veļas mazgātavas ēka, kurai cauri izauguši koki, apkārtne – briesmīga, piedrazota, ēka aprakstīta. Daudzi to izmanto par tualeti. Vasarā garām tai uz Gulbīšu parku dodas pilsētas viesi. Kauns! Ja ēka ir kāda cilvēka privātīpašums, vai tad pilsētas vadībai nav tiesību īpašniekam pieprasīt tās sakopšanu? Ja nespēj sakopt, tad ir jānojauc!”
“Latvijas Vēstnesī” 2003.gada 31.oktobrī bija publikācija par to, ka pabeigta objekta privatizācija Gulbenē, Ūdensvada ielā 4. Kā privatizācijas subjekts nosaukts gulbenietis Mārtiņš Kokars. Viņš joprojām ir saimnieks šim nekustamajam īpašumam. To M.Kokars “Dzirkstelei” apstiprināja, kā arī piebilda, ka bijušas ieceres, kā pārveidot un izmantot šo īpašumu, bet tam nebija lemts realizēties. Pašlaik iedarbināts process vecās veļas mazgātavas ēkas pārdošanai.
Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis “Dzirkstelei” teica – objekts Ūdensvada ielā 4 Gulbenē nav tā labākā vieta. Taču pilsētā ir vēl daudz citu līdzīgu vietu. Ko ar šādiem objektiem darīt, lēmums jāpieņem novada domei, skaidroja J.Ziemelis. Būvvalde pagaidām neesot virzījusi jautājumu par ēkas nojaukšanu Ūdensvada ielā 4. Viņš arī akcentēja, ka ēkas nojaukšanai ir vajadzīgi līdzekļi. Ja nojaukšanu uzņemas pašvaldība, izlietotās naudas atgūšana ir problemātiska, neslēpa J.Ziemelis. Esot jāņem vērā, ka Ūdensvada ielā 4 ēkas durvis un logi ir noslēgti, tādā veidā liedzot pieejamību. “Pamata prasības (no īpašnieka puses – red.) ir izpildītas,” sacīja J.Ziemelis. Taču viņš piebilda, ka būvvaldei esot saraksts ar objektiem, par kuriem ar nākamo gadu tiks palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Runa ir tieši par graustiem. “Vispirms gribas sakārtot Gulbenes centru,” teica novada būvvaldes vadītājs.
Nekustamā īpašuma nodokļa palielināšana graustu īpašniekiem ir likumīga, un šādas rīcības mērķis ir mudināt saimniekus rīkoties. Pirms šādu sankciju noteikšanas būvvaldes darbinieki gan vēl apsekošot katru diskutablo objektu dabā un došot uzdevumus īpašniekiem. Taču jau tagad graustu saimniekiem ir jāzina – attiecībā uz viņu īpašumiem var tikt palielināts nekustamā īpašuma nodoklis līdz maksimālajai likmei, kas ir trīs procenti no kadastrālās vērtības. To nosaka spēkā esošais būvniecības regulējums. Jau tagad šādas sankcijas Gulbenē un novadā varētu tikt piemērotas, bet attur tikai tas, ka pašvaldībai šobrīd nav atbilstošu spēkā esošu savu saistošo noteikumu. Šobrīd pašvaldībā norit darbs pie šādu noteikumu izstrādes, un paredzams, ka ar nākamā gada 1.janvāri šie noteikumi varētu stāties spēkā.
