Apsīšu Jēkaba dzimtajās mājās “Kalaņģi” Lizuma pagastā tiek gatavotas lelles un tērpi viņām, jo iecerēts rādīt leļļu teātri. “Kalaņģu” ekspozīcijas uzraudze un mājas saimniece Aiva Kraukle “Dzirkstelei” stāsta, ka norit darbs pie Apsīšu Jēkaba literāro tēlu izgatavošanas un tas ir ļoti darbietilpīgs process. Katra detaļa tiek pārdomāta līdz niansēm.
Darbs rit lēnām, pa solītim
“Doma ir tāda – Apsīšu Jēkaba darbam “Bagātie radi” uzrakstīsim scenāriju un tad spēlēsim leļļu teātri. Mēs labprāt nospēlētu “Bagātos radus” šeit, “Kalaņģos”. Un šī ideja ir piepildāma,” saka Aiva, kura optimistiskajā variantā pieļauj, ka teātris varētu notikt jau rudenī, bet reālistiskajā – uz nākamo vasaru.
Lizuma novadpētniecības muzeja vadītāja Vaira Briede, kura arī aktīvi darbojas pie leļļu izgatavošanas, gan par to pasmaida, atgādinot, ka leļļu izgatavošana iet lēni. “Katrā amatu dienā – viena lelle. Mums vēl vajag arī lugu uzrakstīt,” smaida Vaira.
Leļļu izgatavošanas pamatā ir papjēmašē tehnika. “Vajag ilgu laiku, līdz tiek pie lelles, tas ir lēni, pa solītim,” skaidro Aiva un Vaira.
Lai seju, sejas vaibstus dabūtu gatavus, jābūt kā māksliniekam. Tad top apģērbs, ko palīdz darināt lizumniete Skaidrīte Burkite. Šobrīd ganu meitai top priekšautiņš, būs vestīte un bruncīši.
Lizuma kultūras nama amatnieku kopas ”Laipa” vadītāja Līga Ozoliņa, kura arī ieradusies palīgā, stāsta, ka lelles un to apģērbs tiek darināti maksimāli tuvāk tā laika tēliem. Viņa pati pin strīpainas prievītes, kuras arī noderēs lellēm.
“Vēlamies, lai šie tēli te, “Kalaņģos”, ir dzīvi, un bērniem jau patīk leļļu teātris,” saka Aiva.
“Kalaņģos” arī uzsver, ka ideja par leļļu gatavošanu sākusies, pateicoties Lizuma skolas iemīļotai skolotājai Annai Ķerzumai. Savulaik viņa kopā ar skolēniem iestudēja izrādes un izveidoja savu leļļu teātri. Par to liecina vēsturiskas fotogrāfijas, kuras “Dzirkstelei” bija iespēja apskatīt “Kalaņģos”.
“Kad es strādāju Lizuma skolā, mēs ar bērniem gatavojām “Sprīdīša” lelles. Tie bija 80.,90.gadi. Skolā toreiz bija leļļu pulciņš. Pēc tam šīs lelles pārcēlās uz “Kalaņģiem”, un leļļu izgatavošana turpinās joprojām,” stāsta Aiva.
Rada mājas sajūtu
Rosība un dzīvība “Kalaņģos” ir visu laiku. “Mums ir svarīgi kopt Apsīšu Jēkaba mīlestības telpu,” uzsver Aiva. Tur esot, var just – izdodas. Aiva ar lielu mīlestību, sirsnību un cieņu nenogurstot var stāstīt gan par Apsīšu Jēkabu, gan to, kas paveikts, saimniekojot “Kalaņģos”, gan to, kas iecerēts. Viņa priecājas un laipni sagaida ikvienu, kurš “Kalaņģos” ierodas ciemos. Pērn divi pāri “Kalaņģus” izvēlējušies par savu laulības ceremonijas vietu.
Viņai ir svarīgi “Kalaņģos” radīt mājas sajūtu, un arī tas izdodas. Tur regulāri tiek cepta maize, rīkotas apkārtnes sakopšanas talkas. Talkas ir ieplānotas arī 15. un 22.aprīlī, kad tiks sakopta naktsvijoļu pļava, vesta, skaldīta un krauta malka, kā arī grābtas lapas.
“Pie mums vairāk nāk savējie. Katru gadu mazie bērni, sešgadnieki, ierodas ciemos. Pa reizei ir arī ekskursanti. Tūristiem esmu ļāvusi arī pārnakšņot, kaut arī te nav viesu māja,” stāsta Aiva.
Viņa sapņo, ka pagrabs, kurš gan šobrīd nav funkcionāls un kuram jāieliek durvis, kādreiz varētu būt ābolu pagrabs. “Iedomājos – te ir skaistas ābeles un gardi āboli, varbūt tur varētu ierīkot ābolu pagrabu, lai ir, ar ko cienāt “Kalaņģu” viesus,” saka Aiva.
Abām klētīm ir cauri jumti, tiek domāts, kā uzlikt jumtus. Viņa pieļauj, ka vienā no klētīm varētu ielikt stelles un tur varētu būt arī tāda kā gleznošanas darbnīca, jo mākslas skolas bērni “Kalaņģos” regulāri rīko plenērus, kā arī notiek nelieli koncerti.
Rakstnieka Apsīšu Jēkaba dzimto māju pēc ugunsgrēka atjaunoja viņa mazmazdēls Andrejs Birums. Mājā iekārtota rakstnieka piemiņas ekspozīcija, notiek dažādas tikšanās, seno tradīciju un amatu iepazīšana. “Mūs ļoti atbalsta pats saimnieks Andrejs Birums. Tas ir privātīpašums, kuru novads īrē kā kultūrtelpu, un mums ļauj te rosīties,” uzsver Vaira.
