Šogad pašvaldība mazāk naudas tērēs, lai uzturētu pirti, kura Staru ciemā pastāv kopš 1965.gada. Tas publiski izskanēja Gulbenes novada domes 6.aprīļa sēdē, kurā tika apstiprināts pašvaldības budžets 2023.gadam. Deputāti arī neslēpa pārliecību – pirts ir jāpārdod. Esot interesenti, kas vēlas to iegādāties.
Deputāts Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” jau pēc domes sēdes pauda, ka pārdošanas gadījumā dokumentos būtu jāfiksē, ka jaunā īpašnieka pienākums šajā konkrētajā vietā būs arī turpmāk sniegt tieši pirts pakalpojumu, nevis ko citu.
Iedzīvotājiem bažas par likvidāciju
“Dzirkstele” ir saņēmusi pirts aizstāvju zvanus. Kāds teica, ka varētu pat aicināt iedzīvotājus streikot, lai tikai pirts pakalpojums Staros turpinātu pastāvēt tieši kā pašvaldības struktūrvienība, bet tikai ne ar SIA “Gulbenes Energo Serviss” starpniecību. Nesamaksājami dārgu pakalpojumu cilvēki nevarēs izmantot – teica zvanītājs. Kāda sieviete laikrakstam stāstīja – esot apzvanījusi deputātus. Gandrīz neviens no tiem neatbalsta pirts saglabāšanu pašvaldības paspārnē. Arguments, kuru viņi akcentējot, – pašvaldība nedrīkst nodarboties ar saimniecisko darbību. “Dzirkstelei” zvanītāja stāstīja – ir slikta pieredze ar pašvaldības pirtīm, kuras pārdotas. Piemēram, Stradu pagastā savā laikā ir bijusi pirts, kura tikusi pārdota un tādējādi beigusi pastāvēt. Tāpēc neesot ticības, ka privātais īpašnieks, iegādājoties Staru pirti, saglabās to kā šāda pakalpojuma sniegšanas vietu.
Pašvaldībā “Dzirkstele” noskaidroja, ka Staru pirts sākotnējā tāme šim gadam bija 10 868 eiro. Izdevumus nolemts samazināt par 6000 eiro, kas bija paredzēti katla nomaiņai, un par 1270 eiro, kas bija domāti remontmateriāliem.
Toties paliek pirts tāmē summa, kas domāta ūdens, kanalizācijas un elektrības izmaksu segšanai. Tātad pirts turpina darboties. Tās darbinieks tiek saglabāts.
Deputāts Aivars Circens domes sēdē pieminēja, ka ir lasījis domniekiem adresēto vēstuli, kur runa par pirti. Šīs vēstules autors ir Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks, kurš paudis – pirtij būtu jāpastāv arī turpmāk vai nu kā pašvaldības pakalpojumam, vai kā privātas struktūras komercpakalpojumam. U.Doņuks jau agrāk ir aicinājis deputātus palielināt cenas Staru pirts apmeklēšanai, taču pagaidām priekšlikums nav ņemts vērā.
Analizēs mazgāties gājēju sastāvu
Pēc pandēmijas pirtī atkal ir cilvēku pieplūdums – “Dzirkstele” uzzināja Daukstu pagasta pārvaldē. Staru pirts strādā katru piektdienu no pulksten 16.30 līdz 22.00. Vidēji vienā reizē pirti apmeklē 40 cilvēku. Šī ir tā saucamā melnā pirts, kurā siltumu dod sakarsēti akmeņi. Pēc karsēšanās apmeklētajiem pieejama iespēja nomazgāties ar ūdeni no centralizētā ūdensvada. Pirts darbiniece Inese Sukure “Dzirkstelei” stāstīja – arvien uzrodoties jauni apmeklētāji, jo pirts labā slava iet no mutes mutē. Uz Stariem pirti apmeklēt brauc arī gulbenieši. U.Doņuks laikrakstam pauda pārliecību, ka Staru pirts tomēr veic arī tā saucamo sociālo funkciju, jo visiem iedzīvotājiem dzīves līmenis nav vienāds, daudzi savos dzīvokļos taupa ūdeni, bet, kad atnāk uz pirti, tad patiešām var kārtīgi nomazgāties.
Šobrīd pašvaldības noteiktais cenrādis paredz Staru pirts apmeklēšanai šādu maksu: pieaugušajam – 2,59 eiro; bērnam – 0,68 eiro; pensionāram – 1,38 eiro.
Pašvaldības Finanšu nodaļā “Dzirkstele” uzzināja, ka Staru pirts ir nerentabla un pakalpojuma cenrādis būtu jāpalielina vairāk nekā četras reizes, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus. Turklāt pirtī ir vajadzīga arī katla nomaiņa, nepieciešams telpu remonts. Patiesībai arī neatbilstot apgalvojums, ka Staru pirts būtu sabiedrības veselības struktūrvienība. Pirts pakalpojuma sniedzēja Staros ir Daukstu pagasta pārvalde.
Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis domes sēdē stāstīja – pirti Staros apsekot bijusi viņa vietniece Guna Švika un pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne. Nolemts pētīt pirts apmeklētāju sastāvu. Tomēr A.Caunītis akcentēja, ka sociālajām vajadzībām iedzīvotājiem pirts pakalpojumu novadā nodrošina biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” izbraukums. Pašvaldībai, kā zināms, ar šo biedrību ir sadarbības līgums. Ja Staros vienkārši esot pirts, tur vajadzīgi ieguldījumi, uzsvēra A.Caunītis. G.Švika teica: “Ļoti dziļi neanalizējot… Apmeklētājiem vairāk tas ir ieradums iet uz pirti.” Viņasprāt, starp pirts apmeklētājiem “pamatā izskatās, ka tādu nav”, kuriem nebūtu citu mazgāšanās iespēju.
Pārdošana būs politisks lēmums
G.Švika pauda – pēc pavasara sezonas, kad pirti cilvēki apmeklēs mazāk, būtu vajadzīgs domāt, ko darīt tālāk. “Ja būtu, kas paņem pirti, būtu jālaiž to uz atsavināšanu (pārdošanu – red.),” sacīja G.Švika. Viņa piebilda, ka “jebkurā gadījumā tad ir jāiet izsoles process”. G.Švikas pašas uzskats – pirts ir jāpārdod, jo “pirts kā izklaide pakalpojums nav mūsu (pašvaldības – red.) funkcija”. Tas ir viens iemesls, bet otrs – pirts sakārtošanā ir jāiegulda līdzekļi un “prasās nopietns remonts”. Tajā pašā laikā G.Švika atzīmēja, ka pirts “katls šobrīd pagaidām vēl darbojas un nav tā, ka ļoti lielā ātrumā nepieciešams mainīt katlu”. Tātad runa ir “par papildu investīciju” nepiešķiršanu no pašvaldības budžeta šajā brīdī – skaidroja A.Caunītis.
G.Švika pauda – lēmums par pirts pārdošanu būs jāpieņem “visiem kopā un tas būs arī politisks lēmums”. A.Circens bilda – deputāti savās savstarpējās sarunās konceptuāli par to jau ir vienojušies. N.Mazūrs aicināja publiski domes sēdē precizēt, kur tiks novirzīta nauda, kuru neizmantos Staru pirtij, jo “tā nav vienkārši iegriba”. Viņš teica, ka šī nauda tiks izmantota kā piemaksa pie projekta izstrādes gājēju/velo celiņa izveidei. Runa ir par šādu celiņu no Gulbenes līdz Stāķiem. G.Švika sacīja – pašvaldība pati pasūtīs šo projektēšanu. Sākotnēji bijis domāts, ka VSIA “Latvijas valsts ceļi” projektēs gan autoceļa rekonstrukciju, gan gājēju/velo celiņa izveidi. Taču vēlāk atklājies – projektēta tiek tikai autoceļa rekonstrukcija. Tāpēc pašvaldībai nākas uzņemties savu daļu atbildības un priekšā vēl saskaņojumu process ar VSIA “Latvijas valsts ceļi”, lai vispār varētu nonākt līdz kopīgai darbībai. Kā ļoti nepieciešamu ieceri izbūvēt gājēju/velo celiņu no Gulbenes uz Stāķiem “Dzirkstelei” jau pēc domes sēdes raksturoja A.Sprudzāne.
- Diāna Odumiņa
