Pagājušās nedēļas nogalē Beļavas tautas nama zāle bija skatītāju pilna, skanēja smiekli, netrūka aplausu. Un par to bija parūpējies no jauna atdzimušais Beļavas tautas nama amatierteātris, kura nosaukums tagad ir “Spiets”.
Amatierteātra “Spiets” režisore Biruta Rukmane pirms izrādes, uzrunājot skatītājus, teica: “Teātra studija ir atdzimusi pēc 10 gadu pārtraukuma. Esam atjaunojušies. Ir pieci jauni dalībnieki, kuriem šis ir pirmais izgājiens uz skatuves. Neesiet bargi soģi! Ziniet, kā ir pirmajā reizē, kad ir jāiet un jāuzstājas cilvēku priekšā. Lugu esam izvēlējušies tādu, kas patīk mums pašiem un kādi esam mēs paši– mazliet nenopietna, mazliet draiska.”
“Spiets” saviem skatītājiem piedāvāja noskatīties Aivara Bankas lugu “Šedevrs”. Šajā lugā komisku notikumu virknējumu izraisa vecmeistara Štrunta glezna “Plikā”, kuru nejauši mantotās mājas bēniņos atrod padzīvojis vīrs. Par gleznas vērtību vīrs spriež tikai pēc sava vizuālā priekšstata. Negaidīti uzrodas cilvēks, kas gleznā atpazīst slavena meistara otu. Un tad tikai viss sākas. Gleznu cenšas iemantot gan valsts iestāde, gan blēži. Risinājums nāk negaidīti, jo izrādās, ka īstais gleznas autors ir slavenības brālis, vietējais plencis.
Pēc lugas režisorei B.Rukmanei un aktieriem tika teikti neskaitāmi paldies un dāvāti ziedi. Skatītāji atzinīgi novērtēja atdzimušā amatierteātra veikumu. Savukārt mākslinieks, beļavietis Ojārs Tirziņš ir šīs izrādes galvenā mākslas darba īstais autors. “Viņš speciāli mums šai izrādei uzgleznoja šo darbu,” “Dzirkstelei” pastāstīja B.Rukmane.
Cerības attaisnojās
Pagājušā gada vasarā mainījās amatierteātra kolektīva sastāvs un arī vadītājs, proti, tagad tā ir B.Rukmane. Rudenī atsākās mēģinājumi un darbs pie materiāla atlases un jauna iestudējuma, kura pirmizrāde un vairāku kolektīva dalībnieku pirmā skatuves debija notika pagājušās nedēļas nogalē.
“Spēlējām līdz 2012.gadam un tad bija pauze. Un bija tā, ka tie, kas pie manis spēlēja, ne pie viena cita teātra neaizgāja, un es visu laiku krāju lugas, un cerēju un domāju, ka kaut kas varbūt mainīsies. Un pēkšņi pagājušajā vasarā Beļavas tautas nama vadītāja Dace Sīmane man piedāvāja vadīt amatierteātri. Man teātris patīk, un es piekritu, jo savulaik pati Druvienā spēlēju teātri. Sazvanīju savējos, un visi piekrita! Atradām lugu. Izvēlējāmies Banku. Bija doma, ka arī viņš atbrauks uz izrādi, bet neatbrauca. Sasaucu savējos, bet pietrūka vēl aktieru, līdz ar to nāca klāt vēl jauni cilvēki, starp tiem arī trīs cilvēki no vienas ģimenes. Savukārt spēcīgs aktieris mums ir Sergejs Petručeņa,” stāstīja B.Rukmane.
Šī dzīves skola noder
S.Petručeņam teātris ir viņa otrais hobijs pēc makšķerēšanas. “Neizjūtu īpaši laimīgus brīžus gatavojoties lomai, un mēģinājumi atņem milzīgi daudz tik dārgā laika, toties patīk uzstāties, kad loma jau ir gatava,” “Dzirkstelei” teica S.Petručeņa.
Ir divi iemesli, kāpēc viņš piedalās teātrī. Pirmais, tas ir, pilnveidot sevi. “Viss sākās no skolas vecuma, kad sēžam klasē un ceram, ka skolotājs neuzrunās mani, jo mēs kautrējamies un labāk pasēžam maliņā pasīvi klusiņām. Pēc tam students izjūt milzīgi uztraukumu pirms sava darba prezentācijas. Pēc studijām gaidāma darba intervija, kur piecu minūšu laikā jāspēj “nospēlēt” pārliecināta speciālista lomu. Vēlāk jau pieaugušam cilvēkam jāuzstājas ar biznesa plānu vai ar zinātniskus pētījumu. Un katru reizi pirms uzstāšanās cilvēks piedzīvo milzīgu uztraukumu. Tāpat arī aktieris – pirms uzkāpt uz skatuves, pārdzīvo stresu. Ir jātrenējas. Es, piemēram, šajā izrādē labi savaldījos vizuāli, bet sāka trīcēt rokas. Iespējams, skatītāji pamanīja, ka ainā pie brokastu galda man trīcēja rokas. Es pat kafijas krūzi nevarēju noturēt vienā rokā. Jātrenējas. Otrs – teātra mākslā – spēja attēlot situāciju, jūtas un emocijas. Saprast, ko parādīt uz skatuves un kādus žestus būtu jāsagaida no kolēģiem – nozīmē saprast situāciju. Atpazīt emocijas un saprast, kuros brīžos tās parādās, nozīmē saprast cilvēkus. Tālāk mēs varam iemācīties pieregulēt savu uzvedību jebkurās dzīves situācijās: veikalā, sabiedriskā transportā, darba kolektīvā un pat ģimenē. Tā ir milzīgi svarīga spēja, kurai jāpiemīt veiksmīgam cilvēkam. Jaunieši mani nesaprata, kad mēģināju izskaidrot, kāpēc ir svarīgi iemācīties spēlēt teātri. Man vienkārši izdevās pierunāt meitu uzspēlēt lomu kopā vienā lugā. Ceru, ka vēlāk sapratīs, ka šī dzīves skola noder nākotnē,” uzsvēra S.Petručeņa.
Paši – gandarīti
B.Rukmane uzsvēra, ka viss kolektīvs vēlas turpināt darboties, un ar šo iestudējumu nekas nebeidzas. “Cilvēki grib spēlēt teātri, un atrod laiku, lai to darītu. Mēģinājumi mums notiek divas reizes nedēļā līdz vēlam vakaram. Es esmu par to, ka amatierteātris ir vajadzīgs cilvēkiem. Paši esam gandarīti. Cilvēki nāca klāt un teica paldies, un zāle dzīvoja līdzi. Mūsu galvenie vērtētāji ir skatītāji. Un tagad esam “Spiets” nevis “Mistērija”, kā tas bija sākotnēji,” teica B.Rukmane.
Jau ir zināms, ka “Spiets” ar šo izrādi ciemosies arī Kalnienas tautas namā. “Mēs vēl nebijām parādījuši pirmizrādi, kad jau bija zvans no Kalnienas tautas nama vadītājas ar aicinājumu atbraukt pie viņiem ar šo lugu. Brauksim! Arī “Letēs”, lai gan tur ir maz iedzīvotāji, vēlamies viņiem šo lugu parādīt,” teica B.Rukmane.
— Inita Savicka
