Elvijs Kantāns šajās dienās bieži ir dabā un ārpus Gulbenes novada. Viņš izbrauc Krievijas robežai tuvajās teritorijās un skaita putnus. Ik gadu ligzdošanas sezonas laikā brīvprātīgie putnu pazinēji veic līdz četrām putnu uzskaitēm ap piecdesmit nejauši izvēlētos maršrutos visā Latvijā.
Kopš 2014.gada ligzdojošo putnu monitoringu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde. Šīs ir tā saucamās ligzdojošo putnu atlanta sacensības, kuru mērķis ir motivēt ievākt datus par īpaši aizsargājamām un retāk konstatējamām putnu sugām. Informācija portālā “Dabasdati.lv” liecina, ka E.Kantāns aprīlī no visiem putnu skaitītājiem Latvijā bija izvirzījies pirmajā vietā.
E.Kantāns stāsta “Dzirkstelei”, ka viņa apsekojamā teritorija ir vairāki kvadrāti un vienu tādu kvadrātu veido 5×5 kilometri. “Lielākais uzsvars ir tieši uz īpaši aizsargājamo putnu sugām,” saka E.Kantāns.
Viņa uzmanību sevišķi piesaista baltais stārķis, baltais gārnis, vistu vanags, mazais ērglis, zivju ērglis, jūras ērglis, vidējais dzenis, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis, pelēkā dzilna, mežirbe, mednis, rubenis un dažādu sugu zīriņi.
“Visu, ko var atrast kvadrātā, skaitu, meklēju, atzīmēju,” teic E.Kantāns. Iznākot klaiņot dabā un mājās atgriezties vēlu vakarā. Piemēram, 11.maijā, kad “Dzirkstele” sazinājās ar ornitologu, viņš putnu uzskaites nolūkā ar auto bija mērojis 164 kilometrus. “Kad tuvākie “kvadrāti” ir apsekoti, paliek tālākie, uz kuriem ir jābrauc,” viņš stāsta. E.Kantāns dodas uz Latgali, ir bijis Kupravā, Viļakā, Liepnā.
E.Kantāns saka – viņš ir viens no putnu pazinējiem, kurš katru gadu aktīvi iesaistās šādā monitoringā, tomēr tādu entuziastu kā viņš neesot pārāk daudz. Netrūkst to, kurus interesē daba un fotografēšana, bet uzskaite ir rūpīgs, pašaizliedzīgs darbs.
“Maz ir tādu, kuri gatavi jau no pulksten 4.00 brist un darīt un kuriem to gribas. Daudz ir vietu, kur no ceļa var izdarīt, bet parasti ir tomēr jāiebrien. Un ir arī ļoti labi jāpazīst putnus. Jo vairāk putnu sugu pazīsti, jo vairāk spēj uzskaitīt un dati ir pilnīgāki. Un laiks ir ierobežots. Jāatšķir putni pēc balsīm. Tas ļauj ietaupīt laiku. Un tad ir iespējams vairāk teritorijas apsekot, vairāk paveikt kopumā. Ja pazīsti putnus, nav vajadzīgs papildu laiks, lai identificētu viņus. Svarīgi ir fiksēt ligzdošanu vai atrašanos vietā, kur putns var ligzdot. Tas viss tiek fiksēts ar aplikācijas palīdzību,” akcentē E.Kantāns.
Viņš putnu skaitīšanu ir sācis marta vidū un turpinās līdz pat augustam. “Jūnijā, jūlijā, augustā jau plēsējputnu mazuļi aktīvi tiks baroti, daļēji mazuļi jau pametīs ligzdas. Tad viņus vieglāk būs konstatēt,” stāsta E.Kantāns un piebilst, ka, sākot uzskaiti, pavasarī par katru atlidojušo putnu ir prieks, sevišķi, kad pirmoreiz izdodas dzirdēt lakstīgalas dziesmu.
E.Kantānu sevišķi piesaista ūdensputni, un viņam ir prieks par katru ligzdotāju. Viņš saka, ka putni un daba ir tas, kā dēļ ir vērts dzīvot, un šī aizraušanās esot liktenīga – līdz mūža galam.
Latvijas ligzdojošo putnu monitorings uzsākts 2005.gadā ar mērķi iegūt informāciju par Latvijā ligzdojošo putnu populācijas lielumiem un to izmaiņām. Ik gadu ligzdošanas sezonas laikā brīvprātīgie putnu pazinēji veic līdz četrām putnu uzskaitēm ap piecdesmit nejauši izvēlētos maršrutos visā Latvijā. Kopš 2014.gada ligzdojošo putnu monitoringu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde.
Fakti
* Ik mēnesi līdz pat jūlijam ir izraudzītas divas putnu sugas, kuras jāmeklē un jāreģistrē 5×5 km kvadrātos, kur tās kā ligzdotājas vēl nav konstatētas.
* 2023. gada ligzdošanas sezonā katrā mēnesī izvirzītas divas sacensību sugas:
– martā melnā dzilna un meža pūce;
– aprīlī baltmugurdzenis un rubenis;
– maijā dzeltenais tārtiņš un bezdelīga;
– jūnijā grieze un upes ķauķis;
– jūlijā ķīķis un brūnā čakste.
* Sacensību mērķis ir motivēt doties dabā un ziņot sugu datus, kuru šobrīd visvairāk pietrūkst.
* Vēlams saskaitīt, cik lielo ķīru vai krastu čurkstu ir kolonijā, cik cekuldūkuru un lauču pāru ir ezerā, cik rubeņu riesto uz lauka.
* Pasākumu Latvijas Vides aizsardzības fonda projektā “Dabas novērojumu portāla “Dabasdati.lv” uzturēšana un attīstība” atbalsta Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Avots: “Dabasdati.lv”
