Litenes pagasta “Aizupiešos” šobrīd galvenie darbi notiek Annas Maļiņinas stādu audzētavā. Stādu daudzveidība ir liela, un šogad pircēju pieprasītākie ir tomātu un arbūzu stādi.
“Maija sākumā, kad bija lielais sals, mums siltumnīcā bija romantiskais vakars ar svecītēm. Visu kārtīgu nopakojām, sadedzām svecītes un pārdzīvojām salu veiksmīgi,” smaidot saka Anna.
Uz sava lauka – garšīgāks
Anna arbūzus audzē jau trīs gadus, un ir pārliecinājusies, ka pie mums tos var izaudzēt gardus un sulīgus. “Sākumā tos testējām gan siltumnīcā, gan uz lauka. Uz lauka sanāk garšīgāk. Smejos, ka viņiem sevī iekšā vajag dabūt to Latvijas skarbumu, lai spētu atdot to saldumu atpakaļ. Pirmajā gadā iesējām arbūzus, lai būtu tikai pašiem, bet izauga pat vairāk, nekā paši spējām apēst. Piedāvāju draugiem, radiem, paziņām, un tad jau sāka prasīt, vai nākamajā gadā varēs stādus iegādāties. Protams, varēs! Šobrīd par arbūzu ražu spriest vēl nevar, jo viss atkarīgs no tā, kāda būs vasara. Pagājušajā vasarā, piemēram, pirms Jāņiem uznāca plūdi, un mums pašiem tīrumā viss noslīka – kartupeļi, arbūzi, bet citus gadus ēdām gardu muti. Ideāli ir uz kvadrātmetru viens stāds. Uz viena stāda izaug aptuveni trīs arbūzi. Ja atļauj augt vairāk, tad tie nav tik lieli. Ja ir divi līdz trīs arbūzi, tad augs spēj tos nogatavināt. Arbūzi un melones pie mums vairs nav eksotika. Lielākais arbūzs, ko svērām, bija izaudzis astoņus kilogramus smags,” stāsta Anna.
Pagaidām vēl esot grūti pateikt, cik lielā platībā paši audzēs arbūzus, jo vēl tiek domāts, kur būs jaunā tīruma vieta. Šobrīd Annai četru šķirņu – ‘Zloto Wolicy’, ‘Sugar Baby’, ‘Crimson Sweet’ un ‘Klondike’ – arbūzu stādi gozējas siltumnīcā. ‘Zloto Wolicy’ un ‘Sugar Baby’ ir agrās šķirnes, ‘Crimson Sweet’ un ‘Klondike’ – vēlākas.
“Ir cilvēki, kuriem gribas arbūzus uzreiz un ātri, tad viņi izvēlas agrās šķirnes, kas sāk ražot jau jūlija beigās. Ir tādi, kas pacietīgi un grib klasisko veikala arbūzu, tad ņem vēlākās šķirnes, kuru arbūzi izaug lielāki un izskatās kā no veikala. Šogad no arbūziem jaunā šķirne, kas nākusi klāt, ir ‘Klondike’ – sarkani, lieli, ovāli kā veikalā. Melones arī pie mums izaug, tikai dod tām zemi! Galvenais, lai laba zeme un saule. Ar arbūzu un meloņu laistīšanu stipri nevajag aizrauties, jo tiem pašiem patīk atrast ūdeni. Nedēļas divas pat neaug lapas uz augšu, jo sakne tiek dzīta iekšā zemē, tāpēc arī laistīšana jāierobežo, lai nenoslīkst. Uz sava lauka lolotais arbūzs un melone vienmēr būs garšīgāks,” smaida Anna.
Melnu, dzeltenu vai sarkanu
“Aizupiešos” audzē arī 22 šķirņu tomātus. Tomātu klasika: ‘Herodes’, ‘Vērša sirds’, ‘Betalux’, ‘Tigrino’, ‘Tigerella’, ‘Black Cherry’, ‘Roma VF’, ‘Rotkappchen’, ‘Malinowy Ozarowski’, ‘Jantar’, ‘Goldgorne’, ‘Jūrmala’, ‘Orange Queen’, ‘Costoluto Fiorentino’, ‘Yellowstone’, ‘Mahitos H’, ‘S.Marzano 2’, kā arī ‘S.Marzano 3’. Anna atgādina, ka tomātus vari audzēt arī tad, ja siltumnīcas nav. Laukā audzējamās šķirnes: ‘Bajaja’, ‘Betalux’, ‘Roma VF’, ‘Rotkappchen’, ‘Jantar’. Ja sagadījies tā, ka nav arī tā lauka, tad piedāvājumā ir arī uz balkona vai palodzes audzējamie maza auguma jeb, mīļi saucot, “rūķīštomāti”: ‘Venus’, ‘Bajaja’, ‘Maskotka’ un ‘Vilma’.
“Ar tomātiem ir tā, ka kas nu kuram garšo. Ir, kam garšo aveņu tomāti, citiem – ķiršu tomātiņi, kādam vajag melnu, citam dzeltenu vai sarkanu,” stāsta Anna un turpina, ka cilvēki sāk arvien vairāk iepazīt un iemīlēt melotrijas jeb peļu arbūzus. “Stāds stiepjas uz augšu. Izskatās pēc maziem arbūziņiem, bet garšo kā gurķi. Fantastiski labi marinējumos un var ēst arī svaigus. Ir, kas vēl nav iepazinuši melotriju, bet tie, kas to paņem un izaudzē, nākamajā gadā stāda jau vairāk. Melotrijas naski aug, un tām ir svarīgs siltums,” skaidro Anna.
Anna ir saaudzējusi arī trīs veidu papriku stādus: dzelteno ‘Calipso’, oranžo ‘Afrodita’ un sarkano ‘Granova’. Savukārt tiem, kam prasās ko pikantu, ir pieejami pusasie un asie pipari. “Paši asākie jau izpirkti. Izrādās, cilvēkiem vajag asumiņu dzīvē,” smaidot stāsta Anna.
Viņa audzē arī dažādu krāsu zemās samtenes, alises un karaliski skaistās hortenzijas. Nākotnes plānos ir arī doma par puķu kompozīcijām. “Pērn mums bija dažādas dekoratīvās puķes, bet šogad mazliet noslinkojām,” saka Anna.
Bērnības sapnis – piparmētru dārziņš
Netālu no siltumnīcas sāk dižoties arī Annas mētru un piparmētru kolekcija. Piparmētru dārziņš ir viņas bērnības sapnis. Anna vienmēr zinājusi to, ka viņai būs savas audzētas piparmētras.
“Uzzināju, ka piparmētrām ir ļoti daudz šķirņu, un, protams, man bija jāpamēģina. Nopirku pirmās 12 šķirnes. Sapratu, ka garšīgi un man ļoti patīk, un sāku vākt šķirnes no Latvijas dārzniecībām, meklēju arī ārzemēs. Šobrīd manā kolekcijā jau ir ap 40 šķirnēm. Man ir tās, kuras var likt tējās – visas, kas lietojamas uzturā. Pašai iecienītas ir klasiskā, parastā piparmētra, šokolādes piparmētra un tā, kas ieaudzēta no vecmammas dārza. Runā, ka ir vairāk nekā 300 šķirņu,” stāsta Anna.
Aromātisko augu dārzu Anna ir apņēmusies paplašināt. Viņa aktīvi meklē jaunas šķirnes. “Man sarakstā ir šķirnes, kuras noteikti vēlos redzēt savā dārziņā, un tad būs vēl viena dobe. Mētras dzīvos visur, kur tās ieliks. Ļoti reti kura šķirne ir kaprīza. Ar mētrām ir jāuzmanās, lai tās nepārņem pļaviņu, līdz ar to jāierobežo dobēs. Pagājušajā gadā pirms plūdiem tās bija sastādītas pat tematiski, piemēram, no dažādām vietām: Spānijas, Taškentas, Indijas. Bija pēc garšas: citrusaugļu. Bija tāds tematiskais dārziņš. Šobrīd ir tā, ka kaut kas tika izglābts, kaut kas aizgāja plūdos postā,” stāsta Anna.
Annas mētru dārziņā var pārliecināties, ka šķirnes atšķiras ar izskatu, aromātu un garšu. Viņa pati atpazīst gandrīz visas šķirnes, tikai šad tad nākas ieskatīties “špikerī” – pie katras mētras pielikta zīmīte, kas tā par šķirni.
Annu var satikt tirdziņos, citi meklē viņu “Aizupiešos”. “Tirdziņš ir tāda interesanta padarīšana, pat ja pircēju nav daudz. Var paskatīties, ko citi tirgo, kā citi izskatās. Par konkurenci – katrai lietai ir savs pircējs. Tikai priecējamies par kolēģiem, kuri dara. Visiem pircējiem tāpat nevarēs iedot to, ko viņi grib. Pircēji jau sadalās. Viņi zina, ko var no katra izvēlēties,” saka Anna.
Viņa ir pārliecinājusies, ka īstam latvietim ir vajadzība pēc zaļuma un darbošanās, un tas viņu priecē. “Man liekas, ka latvietim iekšā ir kaut kāds dārznieka gēns no seniem laikiem. Viņam gribas darboties ar zemi, sajust zemes smaržu, redzēt to, kā kaut kas izaug no sēkliņas un dod augļus,” saka Anna.
