Rankas pagasta “Burtniekos” saimnieko Raitis Šube kopā ar dzīvesbiedri Ingūnu Vējiņu. Viņi izveidojuši savu kokaudzētavu, galveno uzsvaru liekot uz parasto priežu stādiņiem. “Dzirkstele”, ciemojoties “Burtniekos”, pārliecinājās, ka katrs stādiņš tiek izlolots ar lielu mīlestību.
Ingūna un Raitis par savu jauno aizraušanos – koka stādu audzēšanu – stāsta ar lielu aizrautību, entuziasmu un sirsnību. “Šis darbs dod tādu enerģiju! Un visiem priecē sirdi! Ja tas būtu bez sirds, tad nekas nesanāktu. Nekas neaugtu. Tie ir koka bērniņi, par kuriem jārūpējas,” saka Ingūna un Raitis.
Doma bija sen
“Burtniekos” koku stādu audzēšana ir jaunums. Doma par savu kokaudzētavu jau bijusi sen. “Baidījāmies, ka varbūt nekas nesanāks un mēs nemācēsim audzēt. Pirms diviem gadiem sākām stādus audzēt paši sev, savam mežam. Un sanāca! Tie arī ir labi ieauguši. Šis tagad mums ir otrais sējums, jo pirmo esam iztirgojuši. Visi lielie stādi jau ir izpirkti,” priecājas Ingūna.
Kopumā ir trīs siltumnīcas, kurās “Burtniekos” audzē priežu stādiņus. Te visu dara saviem spēkiem un ar savu rocību, neplānojot startēt projektos. “Mēs saviem spēkiem, mierīgi. Vai tad uzreiz pirmajā dienā jābūt miljonāram?” retoriski jautā Raitis.
Zinības koku audzēšanā viņi apgūst pašmācības ceļā, praktiski darbojoties, kā ar brauc uz semināriem Kalsnavā. “Mums ir ļoti laba sadarbība ar “Kalsnavas kokaudzētavu”. Tur strādā ļoti atsaucīgi cilvēki, kas palīdz,” uzsver Raitis.
Ingūna piebilst, ka sēklas ir sertificētas, ir augu pases un visas nepieciešamās formalitātes ir nokārtotas.
Intensīvākais darbs – aprīlī un maijā
Priežu stādiņu “Burtniekos” izaudzē no mazas sēkliņas. Ingūna to rāda arī “Dzirkstelei”: “Tik maza ir priedes sēkliņa! Sēkliņas sējam pavasarī – aptuveni marta vidū. Patiesībā, kā vien daba ļauj, tā sējam. Kā nesalst rokas un nav lieli mīnusi, tā sākam strādāt siltumnīcās. Sējam katru sēkliņu kūdrā pa vienai. Dīgtspēja ir ļoti laba – 97 procenti. Paiet aptuveni 12 līdz 14 dienas, līdz ieraugām pirmo zaļumu spraucamies ārā no zemes. Esam laimīgi, kad ieraugām pirmo zaļumu! Un to mirkli, kad tikko lien zaļumiņš ārā, šobrīd var redzēt vienā no siltumnīcām. Un viss ir roku darbs,” stāsta Ingūna.
Raitis piebilst, ka viņi kā koku stādu audzētāji vēl ir “bērna autiņos”. “Paši vēl visu mācāmies, bet mums ir ļoti laba komanda, un darbs iet uz priekšu,” saka Raitis.
Ingūna rāda, ka vēl vienā no siltumnīcām stādiņi paaugušies, nākamgad jau būs aptuveni 15 līdz 20 centimetrus lieli un nonāks pārdošanā, un tiks izstādīti cirsmās. Viņa skaidro, ka 10 līdz 15 centimetrus lielus stādus jau var izstādīt. “18 centimetri – tas ir ideāli, tad labāk ieaug! Bet ir, kas grib arī vēl lielākus stādus, arī metru garus, jo tad nebūšot jākopj. Varbūt kādreiz audzēsim arī tik lielus. Seminārā gan mācīja, ka vislabāk ieaug 50 līdz 70 centimetrus lieli stādi, jo tiem ir spēcīga sakņu sistēma. Bet klientu vēlmes ir dažādas, un klientam vienmēr ir taisnība,” saka Ingūna un Jānis.
Pirmais klients pie viņiem šogad ieradās jau 21.martā, bet lielais bums ir aprīlī. “Tad pakojam, šķirojam un jāpaspēj vēl sēt pa vidu. Karstākais darba laiks mums ir aprīlis un maijs. Tagad ir mierīgāk. Stādiņus stāda mežos pavasarī, un var stādīt līdz 30.jūnijam, bet tagad ir sausums un šādi apstākļi to neatļauj darīt, jo citādāk tas stāds mežā būs jālaista ar lejkannu,” skaidro Raitis un Ingūna.
Arī siltumnīcās viņi visu laiku rūpējas, lai stādiņiem būtu nepieciešamais mitrums. “Ja ir ļoti liels karstums, tad visu laiku jālaista, jo mitrums ir jāuzpasē. Jādod dzert visu laiku, lai aug. Jālolo kā bērni. Tā ir atbildība. Rudenī, kad gaiss jau ir mitrs, tad vieglāk. Šis periods ir smagāks. Laistīšana notiek katru dienu. Ūdens patēriņš ir liels, un jūtu, ka šovasar tas būs īpaši liels. Bet mums ir dīķi visapkārt mājai un vēl netālu arī Gauja,” abi smaida.
Egļu stādiem pieprasījuma nav
Bez priežu stādiņiem siltumnīcā aug arī parasto egļu stādiņi, bet tiem neesot tāda pieprasījuma. Tos tā nepērk, jo, iespējams, ir nobaidījis mizgrauzis, kas posta egļu audzes. Liels pieprasījums ir lapu kokiem. “Šogad mēģinām izaudzēt arī melnalksni. Arī bērzu stādus, bet tikai ir problēma dabūt sertificētas bērzu sēklas. Šobrīd mums bērzs ir tikai nedaudz – kā eksperiments,” stāsta Ingūna.
Abi atzīst, ka ir gatavi vēl vairāk pievērsties koku stādu audzēšanai, lai tikai būtu pieprasījums. Un šobrīd pieprasījums ir, līdz ar to konkurence viņus nebaida.
“Mums jau ir pastāvīgi klienti, kuri pirka no mums stādus šopavasar, un viņi jau atkal ir atgriezušies pie mums otrreiz,” smaida Ingūna. Raitis piebilst: “Pluss ir tas, ka viss, ko esam izaudzējuši, ir “aizgājis”. Brauc arī no apkārtnes pie mums un jau uz priekšu ir aizrunājuši stādus. Mums pietiek pircēju.” Pagaidām tālākais, uz kurieni viņu stādi ir aizceļojuši, ir Rīga un Preiļi.
“Norma ir 2000 stādi uz hektāru. Ir gadījumi, kad jaunos stādus noēd pārnadži. Tepat Lizumā pusē viens kungs pirka no mums stādus. Viņš stāstīja, ka meža zvēri “Latvijas Valsts mežu” stādus tā neēd kā mūsu audzētos. Mūsējie ir garšīgāki, tie ir svaigi stādiņi, kas meža zvēriem ir kā saldais ēdiens. Tā tas dabā notiek. Brieži un stirnas ir savairojušies laikam par daudz. Un tad saimniekam atkal nākas braukt pie mums un pirkt nākamo porciju stādu. Mums pašiem arī bērzus ziemā pie siltumnīcām apēda. Te meža zvēri staigā pa pagalmu,” stāsta Raitis.
Vēl ir jāuzmanās arī no putniem, īpaši zvirbuļiem, jo tie ir ļoti lieli sēkliņu cienītāji. Ingūnai un Raitim jau ir bijusi bēdīga pieredze. Izrādās, zvirbuļi ir ļoti gudri putni. Tie sapratuši, ka bagātīgi mieloties ar sēkliņām var Ingūnas un Raita siltumnīcās, un to arī darījuši, sagādājot liekas rūpes, jo pērn tie izkasīja pusi sēkliņu. Bet tam tika rasts risinājums – tagad durvju priekšā ir speciāls siets un zvirbuļi iekšā siltumnīcās vairs netiek.
