Vairāki gulbenieši, kuri brauc ar velosipēdu pa Brīvības ielas veloceliņu Gulbenē, piedzīvojuši bīstamas situācijas.
Kāds gulbenietis seniors “Dzirkstelei” stāsta: “Mugurā man ir veste. Šis veloceliņš šķērso vairākas iebrauktuves uz privātmāju pagalmiem. Kuram tad ir priekšroka – velobraucējam, kurš brauc pa veloceliņu, vai automašīnai, kura brauc iekšā savas mājas pagalmā vai ārā no pagalma? Ir bijušas tikai dažas reizes, kad autovadītājs ir apstājies un palaidis velobraucēju. Citi nobrauc deguna priekšā! Kādi tad īsti ir noteikumi? Un ko mums, velobraucējiem, darīt? Mēs, protams, braucot ļoti uzmanāmies.”
Vajag sadzīvot
SIA “Mācību centrs ZĪLE” valdes priekšsēdētājs un braukšanas instruktors Kārlis Kārkliņš uzsver, ka, braucot iekšā vai ārā no pagalma, autovadītājs dod ceļu.
“Ja velosipēdists brauc pa veloceliņu, tad viņam ir priekšroka. Jebkurā gadījumā, ja autovadītājs brauc uz vai nost no galvenā ceļa, ir jāpalaiž velosipēds vai gājējs. Tādi ir noteikumi. Protams, kā to ievēro vai neievēro, tas ir cits stāsts. Tā ir visu kopējā kultūra, ne tikai autovadītāju. Paši velosipēdisti arī mēdz grēkot, piemēram, Gulbenē, Miera ielā. Blakus iet veloceļš, bet velobraucēji brauc pa autoceļu, bet tā patiesībā pēc noteikumiem darīt nedrīkst, jo tāpēc jau ir uzbūvēts veloceļš. Ja velobraucēji šādi dara, tad lieki kavē satiksmi, bet kaut kā visiem ir jāsadzīvo. Es teiktu tā – Gulbenē tā galīgi nav problēma, ņemot vērā cilvēku un mašīnu daudzumu. Visi mierīgi varam sadzīvot, galvenais – būt uzmanīgiem. Teiksim tā, ja nezini noteikumus vai tie piemirsušies, esi pieklājīgs – piebremzē!” saka K.Kārkliņš.
Kā “mežonīgajos rietumos”
Laikraksta “Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte ir gan autovadītāja, gan velobraucēja. Arī viņa šonedēļ piedzīvoja situāciju, kad, braucot ar velosipēdu pa Brīvības ielas veloceliņu, viņu gandrīz notrieca kāds auto, kas nogriezās no Brīvības ielas centra virzienā.
“Par laimi, autovadītājam bija labas bremzes. Skaidrs, ka pati šo veloceliņu noteikti vairs neizmantošu, un to neiesaku nevienam, jo tas ir tikai laika jautājums, kad tur notiks kāda nelaime. No Brīvības ielas ir ļoti daudz nobraucamo ielu virzienā uz centru, daudz izbrauktuvju no mājām, bet braukšanas kultūra ir tāda, kāda tā ir. Vispār, kad braucu pa Brīvības ielu ar automašīnu, man bieži ir sajūta kā “mežonīgajos rietumos”, kur katrs nesas, cik jaudas, īpaši tas vērojams tieši darbdienu rītos un vakaros. Protams, būtu labi, ja policija kaut vai nedaudz pievērstu uzmanību satiksmes drošībai, bet pēc Valsts policijas iecirkņu reorganizācijas nezinu pat, pie kā ar šādu lūgumu vērsties,” saka G.Alberte.
Valsts policijai resursu nav
“Dzirkstele” sazinājās ar Valsts policijas Ziemeļvidzemes iecirkņa vadītāju Valdu Gibalu-Lesiņu, vai ir iespēja novirzīt palaikam ekipāžu, kas vairāk pievērstu uzmanību tieši Brīvības ielai un pasekotu līdzi tam, kas tur notiek. Uz to laikraksts saņēma atbildi, ka tādu resursu, lai tur novirzītu papildu ekipāžu, nav. Viņa ieteica vērsties pie pašvaldības policijas.
Pašvaldības policijā “Dzirkstelei” solīja, ka pievērsīs lielāku uzmanību šai ielai un paskatīsies vairāk, kā tiek ievēroti ceļu satiksmes noteikumi.
