Gads ir apaļš kā siera ritulis. Tā tas ir visiem latviešiem un arī ļoti latviskajam uzņēmumam – akciju sabiedrībai “Rankas piens”. Tai turklāt šogad ir apaļa jubileja – 30 gadi. Pirms Līgosvētkiem “Dzirkstele” devās ciemos uz Ranku. Bija iespēja izstaigāt visu rūpnīcu, nonācām fasētavā, kur “Jāņu siera” ritulīši tiek iesaiņoti. Šis darbs ir Mārtiņa Vasiļjeva ziņā. Viņam palīdz Elga Lazda un Daira Ķersele, kuras pārzina vairākas darba operācijas – strādā gan fasēšanā, gan pakotavā. “Visi trīs šie darbinieki ikdienā veic vairākas darba operācijas, visu paspēj,” uzslavē uzņēmuma vadītājs Aldis Spalviņš.
Uzņēmuma “Rankas piens” vadītājs Aldis Spalviņš “Dzirksteli” veda ekskursijā pa ražošanas telpām. Tā bija ekskluzīva iespēja redzēt, kā top uzņēmumā ražotie sieri. Šobrīd, protams, karaļu karalis ir Rankas “Jāņu siers” ar ķimenēm. Tik dzeltens kā no sviesta vannas izkāpis. Vasarā “Jāņu siers” ir starp iecienītākajiem produktiem. Un, starp citu, šā siera ražošanā piedalās kolektīvs, kurā ir arī pašiem sava Līga un Jānis.
Saražo 40 tonnas “Jāņu siera”
“Tie ziedulaiki, kad ražojām pāri par 100 tonnām “Jāņu siera” sezonā, ir garām. Pagājušajā gadā saražojām 50 tonnas. Laikam joprojām bijām lielākie “Jāņu siera” ražotāji Latvijā. Šogad būsim saražojuši kādas 40 tonnas “Jāņu siera”. Garantētā pasūtījuma visam šim apjomam nav. Garantētais pasūtījums ir apmēram 25 tonnām. Ja pēdējā brīdī “Jāņu siera” pietrūkst, tad zvana un lūdz atvest,” sacīja J.Spalviņš.
Svarīgi esot reaģēt zibenīgi, lai produkcija nonāktu veikalu plauktos vēl pirms Līgosvētkiem. Pagājušajā gadā bijusi veiksmīga sadarbība ar “Lidl” veikalu tīklu. Šogad galvenais sadarbības partneris ir veikalu tīkls “Maxima”, ar kuru “ Rankas pienam” esot ilggadīga sadarbība. Sadarbība ir arī ar veikalu tīkliem “Lats”, “Aibe”, “Mego”, “Beta”.
Tagad Rankā lielos “Jāņu siera” rituļus neveido, kā tas bija 2011.gadā. A.Spalviņš teica – kādreiz tas bijis tāds interesants projekts ar “Jāņu siera” rituļiem, kur katrs svēra 300 kilogramu. Pasūtītājs bija veikalu tīkls “Maxima”, tolaik speciāli tikuši saražoti kādi 15 lielie rituļi. A.Spalviņš sacīja: “Tas bija “zelta” laikā.” Tomēr tehnoloģiski šo pasūtījumu bijis grūti toreiz izpildīt.
A.Spalviņš pastāstīja, kāds ir “Jāņu siera” tapšanas svarīgs princips: “Siera masu nepieciešams ātri atdzesēt, lai neveidotos skābšanas process.” Ar lielajiem rituļiem to izdarīt nebija vienkārši, taču tehnoloģisks risinājums tika rasts. Lielo rituļu formas tikušas veidotas no koka. Viena lielā automašīna pasūtītājam varēja piegādāt ne vairāk par trim lielajiem rituļiem. Veikalā uz vietas siers tika griezts un piedāvāts pircējiem. “Bija interesanti cilvēkiem nolūkoties. Tie laikam gan bija lielākie “Jāņu siera” rituļi, kādi jelkad Latvijā saražoti,” sacīja A.Spalviņš.
Viņš slavēja savu kolektīvu, kopā ar kuru ir iespējams realizēt visas ieceres. Paaudzes mainās, bet arvien vietā rodas jauni čakli, prasmīgi un uzņēmīgi cilvēki. Tie ir rancēnieši, jaunpiebaldzēni, lizumnieši, lejasciemieši. Uzņēmumā strādā arī kādi trīs Ukrainas civiliedzīvotāji.
Rjaženka un “Kleo” ar sēklām
Rankā, kā zināms, ražo arī citu piena pārstrādes produkciju, kura ir populāra vasarā. Protams, krējumu. Rjaženkas ražošanas apjomi šobrīd esot negaidīti palielinājušies. A.Spalviņš teica: “Iespējams, Ukrainas dēļ.” Uzņēmums rjaženku ražo litra un puslitra iesaiņojumā. Visvairāk šo Rankas produktu iztirgo veikalu tīkls “Maxima”. “Mēs dienā saražojam apmēram pustonnu rjaženkas un arī iztirgojam,” stāstīja A.Spalviņš. Viņš atklāja šā produkta tehnoloģijas noslēpumu. Izrādās, ka rjaženkas ražošanas procesā salīdzinoši ilgs ir vārīšanas laiks. Tas vajadzīgs, lai produktam panāktu karamelizācijas garšu.
Runājot par “Rankas piena” jaunumiem, A.Spalviņš teica – tas ir siers “Kleo” ar sēklām. “Šis siers ieņem savu nišu, un tā ražošanas apjoms palielinās. Mēnesī kādas divas tonnas šīs produkcijas pārdodam. Interesants siers. Tam ir savi cienītāji. Srādājam pie tā, lai šim produktam varētu palielināt realizācijas termiņu. Tur ir savas nianses,” viņš teica.
Lai arī pircējiem liekas, ka siers kļuvis ļoti dārgs, “Rankas piens” šobrīd cenu ir pazeminājis. A.Spalviņš skaidroja: “Gada sākumā vienā brīdī mēs savai produkcijai paaugstinājām cenas par 20 procentiem. Tas bija saistīts ar piena izmaksām. Tad sekoja krīze saistībā ar Rokišķu rūpnīcu, piegādātāji no Latvijas tur nevarēja nodot pienu, līdz ar to Latvijā cena pienam strauji kritās. Tad mēs “Rankas piena” produkcijai februāra beigās atkal samazinājām cenas atpakaļ par 20 procentiem. Piedāvājam produkciju lielveikaliem. Mūsu cenas ir palikušas nemainīgas,” teica A.Spalviņš. Uzņēmums izjūtot, kā palielinājusies elektrības cena. Maijā rēķins ir uz pusi lielāks nekā par aprīli.
“Bez darba nekā nebūs, ir jāstrādā. Katru dienu ir interesanti izaicinājumi, pārsteigumi – gan “kreņķi”, gan prieks par padarīto. Uzņēmumā strādā 70 cilvēki. Mēs ne tikai ražojam, bet arī savu preci vedam veikaliem. Mums ir divas vairumtirdzniecības bāzes – Rīgā un Rēzeknē. Līdz ar to esam spējīgi piegādāt preci pa visu Latviju. Pamatā mūsu klients ir tepat, Latvijas tirgū. Mums ir arī savi veikali: Gulbenē, tirdzniecības punkts Madonā, arī Rankā. Šeit mums ir arī sava ēdnīca. Tāpat kā Gulbenes veikalā, kur mums ir ēdnīca. Esam pateicīgi tiem piena piegādātājiem, kuri mums joprojām ir uzticīgi. Viens no lielākajiem piegādātājiem ir Galgauskas saimniecība “Lācīši”, kura dienā mums dod apmēram 12 tonnas piena. Kopumā pienotavā dienā pie mums tiek nogādātas apmēram 30 tonnas piena,” sacīja A.Spalviņš, kurš uzņēmuma vadības krēslā ir visus 30 gadus.
Dažos vārdos par 30 gadiem
Atskatoties vēsturē, pirmais uzrāviens esot bijis, kad no Valmieras piena kombināta rancēnieši savā pārziņā pārņēmuši ražotni, kur, izmantojot novecojušas tehnoloģijas, gatavots “Valmieras siers”. Toreiz – 500 kilogrami dienā.
“Sākām ražošanu, un mums pāri kā izejviela palika krējums. Sākumā to atdevām uzņēmumam “Smiltenes piens”, bet tad sapratām, ka paši varam šo produktu pārstrādāt. 1994.gadā to sākām darīt. Šim nolūkam Rankā uzcēlām jaunu piebūvi,” stāsta A.Spalviņš. Uz jautājumu, vai uzņēmumā krējumu ražo no pulvera, kā bieži vien tautā uzskata, viņš atbild: “Nē, no tīra piena. Tā ir pamata standarta tehnoloģija. Piens tiek separēts, krējuma daļa tiek atdalīta, pāri paliek vājpiens, no kura mēs ražojam vājpiena biezpienu. To savukārt izmantojam citos dažādos produktos. Piemēram, “Jāņu sierā”, arī tortē “Aija” un citur.”
Nākamais solis bijis uzsākt tobrīd ļoti populāra produkta – jogurta – ražošanu. “Jogurtu mēs sākumā realizējām lielos daudzumos. Un tas bija brīdis, kad uzņēmumam labi veicās. 1996.gadā mēs ar savu kapitālu bijām spējīgi nopirkt “Jaunpiebalgas pienotavu”, kur mēs sākām ražot pilnpiena produkciju. Savukārt Rankā turpinājām ražot sieru un krējumu. Tomēr laika gaitā Jaunpiebalgas pienotavu nācās aizvērt. Iemesls – neatbilstība dažādu obligāto noteikumu prasībām. 2001.gadā visa veida piena un tā pārstrādes produktu ražošanu pārcēlām uz Ranku, uzceļot te jaunu piebūvi. Mums nācās diezgan daudz investēt ražošanā. Pilnībā pārveidojām siera cehu, nopirkām modernu Dānijas iekārtu, kur pusi summas samaksāja Eiropas Savienība. Tā iekārta toreiz bija miljons latu vērta – kosmiska summa tam brīdim! Šī iekārta nodrošina siera presēšanu un veidošanu. Līdz ar to ražot varējām lielākos apjomos. Tad mums vēl paveicās Norvēģijā nopirkt kādas pienotavas visas iekārtas. Atvedām siera vannas, siera sālīšanas iekārtas, atvedām daudz cita, kas noder. Tas bija mūsu īpašais starts. Tālāk, pateicoties tehnoloģei Aijai Goldei, kura jau aizsaulē, mūsu uzņēmumā tapa vairāki jauni piena pārstrādes produkti. Tad mēs sākām ražot “Ženēvas sieru”. Sākām ražot “Maizes jogurtu” un bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kuri ko tādu piedāvāja. Tapa mūsu torte “Aija”. Daudz strādājām pie “Jāņu siera”, lai panāktu pareizo konsistenci un iegūtu pircējam tīkamas specifiskas sensorās īpašības. Sākām ražot “Ranka-BLU” sieru un joprojām Latvijā esam vienīgie, kuri ražo šādu pūdēto sieru,” pastāstīja A.Spalviņš.
Fakti
* Akciju sabiedrība “Rankas piens” ir dibināta 1993.gadā kā piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums. Šogad 16.maijā uzņēmumam bija 30 gadu jubileja.
*1996.gadā šai akciju sabiedrībai pievienota piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Jaunpiebalgas pienotava”. Uzņēmuma pamatkapitālā ir 1 065 000 eiro. Uzņēmuma kontrolpakete – 98,18 procenti akciju – pieder Aldim Spalviņam. Viņš arī ir uzņēmuma valdes loceklis.
* Uzņēmuma pagājušā gada apgrozījums bija 5 637 437 eiro. 2022.gadā palielinājušies uzņēmuma maksājumi valsts kopbudžetā, sasniedzot 394,74 tūkstošus eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas bija 182,93 tūkstoši eiro – vairāk nekā 2021.gadā.
Avots: “Lursoft”
