Sausums, kas šogad bijis raksturīgs kā maijā, tā jūnijā, ir iespaidojis dabu un, visticamāk, atstās sekas, ko jutīs lauksaimnieki un lauksaimniecības produkcijas patērētāji.
“Dzirkstele” aptaujāja vairākus Gulbenes novada lauksaimniekus, kuri bija samērā pesimistiski noskaņoti. Īslaicīgās lietavas pirms Jāņiem ir bijis niecīgs atspaids. Jācer, ka turpmāk vairāk līs.
Gana gotiņas krūmos
“Laižam govis ganīties tur, kur ir krūmi, kur lopiņi var paslēpties. Skatāmies, lai būtu pieejams ūdens dzeršanai, visi vajadzīgie mikroelementi,” par karstajām jūnija dienām stāsta Beļavas pagastā esošās zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašniece Zenta Taurene.
Saimniecībā ir gandrīz 70 govis. Katru gadu barību ziemai savām gotiņām saimniecībā gatavo paši. “Tikai šobrīd uz laukiem sētajos zālājos ir 1/3-1/4 daļa no tā, kam jau vajadzēja būt,” saka Z.Taurene.
Saskaņā ar “Lursoft” datiem pagājušajā gadā saimniecības apgrozījums ir bijis 176 783 eiro, strādāts ar 62 208 eiro peļņu (pēc nodokļu nomaksas).
Uztraukums – samazinās gaļas cena
Savukārt Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Kalna 3” īpašniece Valda Savļaka stāsta, ka viņi gatavo skābsienu. “Esam ļoti aizņemti,” saka V.Savļaka. Viņa domā, ka barību ziemai vēl izdosies savākt, vismaz 40 procentus no tā, ko vajadzētu. Tāpēc jāpļauj ļoti lielas platības, kuru arī trūkst. Tomēr šovasar vislielākās problēmas ar ganībām.
“Neaug atāli, saprotiet! Izdeg! Paliek brūni lauki. Tur var palīdzēt tikai lietus. Vairāk pilnīgi nekas. Mūsu pusē meteorologi sola lietu, bet nepiepildās. Katru rītu klausos prognozes. Galvā neviena cita doma nestāv, tikai tas. Sausums ietekmē lauksaimniecības produkcijas cenas – tās ir lejā! Cilvēki likvidē lopus. Kā ir lielāks gaļas pieplūdums, tā cena gaļai krīt,” saka V.Savļaka. Viņas darbības joma ir tieši gaļas liellopu audzēšana. Saimniecībā ir vairāk nekā 70 lopu. “Lursoft” nav pieejami dati par šīs saimniecības finanšu rādītājiem 2022.gadā.
Pašlaik zemnieku saimniecībā “Kalna 3” tiekot apspriesti visi varianti, kā iziet no situācijas sakarā ar sausumu. Dzirdēts, ka agrāk sausās vasarās lopi tikuši dzīti ganīties mežā, ierobežojot teritoriju. “Nu tad jau droši vien dzīvnieki ir vēl jāpiebaro papildus,” prāto V.Savļaka. Tajā pašā laikā viņa spriež, ka ganīšanai mežā vajadzīgi piemēroti apstākļi. Viņu saimniecībai pieejami purvāji, un tas īsti nederētu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka uz rudens pusi gotiņām būs atnešanās laiks, un tad ļoti visam jāseko līdzi, jāsniedz palīdzība, ja nepieciešams. “Ir taču bijis tā, ka tikko dzimušam teliņam mušas salien degunā un noēd dzīvnieciņu,” saka V.Savļaka.
V.Savļaka teic: “Kādu mēs radīsim risinājumu, to es tiešām nezinu. Es katru rītu sāku, lūdzoties lietu. Manā saimniekošanas mūžā tāda sausa pavasara un pēc tam vasaras vēl nav bijis. Situācija mūsu saimniecība ir tāda, kāda tā ir visiem lauksaimniekiem novadā. Mēs jau nevaram ietekmēt dabu.”
Iztur sējumi, kuri tikuši baroti
Jaungulbenes SIA “Arka” līdzīpašnieks Alvils Pētersons stāsta, ka sausuma dēļ skats ir diezgan bēdīgs, taču, paredzot to, sējumi tikuši “pierullēti, baroti, migloti ar mikroelementiem, lai augiem būtu spēks turēties pretim sausumam”. Taču ar pļavu zāli situācija ir tāda, kāda ir. “Situācija ir diezgan dramatiska,” atzīst A.Pētersons. SIA “Arka” nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Pavisam ir aptuveni 140 lopu. Saskaņā ar “Lursoft” datiem SIA “Arka” apgrozījums 2022.gadā bija 1 444 846 eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 254 922 eiro.
Gan zemnieku saimniecībai “Bērziņi”, gan saimniecībai “Kalna 3”, gan SIA “Arka” šogad apritējuši pastāvēšanas 30 gadi. Diemžēl jubilejas gads ir izvērties smags un sarežģīts tieši sausās vasaras dēļ.
