Vēl skanēšu es kā vēja zvans,
Kā dzērves dziesma, kas lapkriti sauc,
Tikai tevi neizskanēt man –
Šī dziesma nekad nenosals.
Vēl ziedēšu es kā ķirsis
Maija reibonī skumji balts,
Tikai neizziedēt man tevi –
Salna ziedus šos nenopļaus.
Vēl degšu kā jāņuguns stabā,
Kad pāri pakalniem “līgo” skan,
Vien tevi neizdegt nekad –
Šajās liesmās būs jākvēlo man.
Man tevi neizdegt, neizziedēt
Un neizskanēt nekad –
Kā putenī zaļo egles un priedes,
Tā tu manī zaļosi vienmēr tāpat…
– Nauris Gekišs (2018-07-07)
