Laikapstākļu galējības un nepareiza kopšana dārzkopjiem var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu. Dažas «atkāpes no normas» lūdzam atšķetināt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākajam speciālistam dārzkopībā Mārim Narvilam un dārzeņkopības ekspertei Marītei Gailītei.
Kāpēc kabačiem un cukini viens gals tā arī neizaug un paliek strups?
M. Gailīte mierina, ka tā ir ierasta problēma pirmajiem kabaču augļiem. Trūkst apputeksnēšanās. Trūkst vīrišķo ziedu, turklāt lielā sausumā un karstumā ziedputekšņi vienkārši nedīgst. Vēlāk šis process, ja augi saņem pietiekamu mitrumu, normalizējas. Taču arī deformētie kabači ir ēdami, jānogriež tikai bojātais gals. M. Narvils piebilst, ka pie vainas varētu būt nevienmērīgie augšanas un arī mitruma apstākļi. Līdzko tie normalizēsies, arī raža iegūs ierasto formu.
Kāpēc ķirbjiem ziedi nobirst, bet, ja kaut kas arī aizmetas, tas nodzeltē un nobirst?
Abi eksperti ir vienisprātis, ka ķirbjaugiem bijis pārāk sauss. Kamēr nelaistīs, neko daudz labāku sagaidīt arī nevarēs. Māris pieļauj, ka papildus augiem varētu trūkt arī bora, kas ķirbjaugiem kopumā ir nepieciešams lielā apjomā, īpaši, ja tie aug vieglā augsnē.
Kāpēc gurķi siltumnīcā jau mazi paliek dzelteni un nobirst, bet lauka gurķi izskatās pēc baloniem?
Kā iespējamo iemeslu siltumnīcas gurķu dzeltēšanai M. Narvils min barības vielu nepietiekamību. Tas varētu būt tāpēc, ka gurķim ir pārāk liela lapu masa. Pazares būtu jānormē, lai atbilst augļaizmetņu daudzumam.
M. Gailīte stāsta, ka karstums ap 30 grādiem gurķiem kopumā esot pa prātam, tikai tad ir rūpīgi jālaista un jābaro. Vislabāk gurķus laistīt no rītiem. Kāpēc? Tāpēc, ka no rīta ir gan saulīte, gan temperatūra vēl ir normāla – augs var attīstīties, notiek fotosintēze. Kad pienāk dienas vidus un iestājas tveice, augs knapi elš, tam prātā vairs nav nekāda fotosintēze, tik vien kā izdzīvot līdz vēsākam vakaram. Taču arī vakarā fotosintēzes process vairs nenotiek. Efektīvi augs strādā no saullēkta līdz savam temperatūras maksimumam: gurķiem tie ir 30 grādi, tomātiem – aptuveni 26 grādi.
Arī gurķbaloni varētu būt ekstrēmo laikapstākļu sekas. Māris uzskata, ka līdz ar mērenāku laiku šai problēmai vajadzētu atrisināties. Vēl viens iemesls, kāpēc varētu rasties šādi dīvaiņi, ir, ja partenokarpajos jeb pašapputes gurķos pastrādā arī bites.
Mārīte piekrīt – ja vien druknie gurķi nav kādi eksperimenti ar jokainām šķirnēm, visdrīzāk vainojams mitruma trūkums. Viņa norāda, ka stresainos laikap-stākļos, kad augs labi nejūtas, var ņemt talkā līdzekli «Lalstim Osmo», kas ir cukurbiešu pārstrādes blakusprodukts. Ja sausumā un karstumā ar to apsmidzina auga lapas, tas mazina stresu. Brīnumlīdzeklis gan tas nav, bet palīdzot.
Kāpēc tomāti siltumnīcā nezied, un tie, kas zied, nobirst?
Ziedu neveidošanās var būt saistīta ar bora trūkumu. Te varētu palīdzēt kāds boru saturošs mēslojums. Tāpat, kā norāda M. Narvils, svarīgi pavērot, vai ziedi neveidojas visiem tomātiem vai tā ir tikai kādas atsevišķas šķirnes vaina. Viņš iesaka nekad neaudzēt tikai vienu šķirni, jo parasti tieši daudzveidība dārzā ir panākumu atslēga.
Savukārt, ja ziedi birst un augļi neaizmetas, tad visticamākais vaina ir karstumā. Tomātiem tveice virs 25 grādiem vairs nepatīk, tad apputeksnēšanās tiek traucēta. Ja temperatūra pakāpjas līdz grādiem trīsdesmit, tad šis process vispār vairs nenotiek. Ko darīt? Mēģināt temperatūru pazemināt, laistot siltumnīcas pārklāju ar aukstu ūdeni, noēnojot to. Ja siltumnīca ir maza, tāpēc praktiski neizvēdināma, tad citu gadu noteikti ir vērts padomāt par kaut ko lielāku un augstāku.
Kāpēc dilles pēkšņi dzeltē?
Arī diļļu pāraugšanā un priekšlaicīgā izziedēšanā varētu vainot mitruma trūkumu – tā uzskata speciālisti. Ja sējam dilles, būs jālaista. Ja to darīt negribam – nekas labs nav gaidāms.
Tāpat dillēm ziedēšanu veicina dienas garums, bet, kā zināms, ap Jāņu laiku naktis ir visīsākās, bet dienas – visgarākās. Vēl, iespējams, tām trūkst barības vielu vai varbūt tās apsēdušas laputis.
Kāļi un rāceņi iziet ziedos? Vai tos var kaut kā glābt?
Ja gribat labus kāļus, rāceņus vai citus redīsveidīgos, sējiet tos agri pavasarī vai normālos mitruma apstākļos jūlija sākumā rudens ražai – norāda Māris Narvils. Nav vērts tos sēt kaut kad maijā, jo tad raža parasti neizdodas. Šīm kultūrām pavisam nepatīk karstums un sausums. It kā jau ir piemērotākas šķirnes, tomēr vislabāk šos dārzeņus audzēt rudens ražai. Lūk, tagad uzlijis, un ir piemērots brīdis to sējai.
Vienā vagā daži burkāni veidojas normāli, bet citi kļūst strupi, kaut arī laksti ir skaisti un veselīgi. Kāda vaina?
M. Narvils norāda, ka burkānu neaugšana varētu būt saistīta ar nematodēm. Ir hibrīdi, kas pret tām ir izturīgāki, taču kopumā ir svarīgi mainīt burkānu augšanas vietu un atveseļot augsni ar krustziežu zaļmēslojumu.
Savukārt M. Gailīte iesaka pārliecināties, cik mitra augsne ir dziļumā. Ja burkāna sakne strupa, tad tas domā, ka nu jau ir izaudzis, bet tam nu gan vēl ir par agru. Sakne paliek tur, kur ir mitrums. Lai tā augtu garumā – mitrums nedrīkst būt tikai augsnes virskārtā.
– Kristīne Sēnele
