Laikapstākļu galējības un nepareiza kopšana dārzkopjiem var sagādāt ne vienu vien pārsteigumu. Dažas «atkāpes no normas» lūdzam atšķetināt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākajam speciālistam dārzkopībā Mārim Narvilam un dārzeņkopības ekspertei Mārītei Gailītei.
Kas vainas avenēm: dzinumi bija pilni ar ogām, bet tad pēkšņi tie sāk kalst nost?
M. Narvils iesaka papētīt šo dzinumu apakšējo daļu – vai tur nav izveidojies tāds kā paresninājums, kas liecina par aveņu pangodiņa klātbūtni. Šādi dzinumi tad jānogriež zem paresninājuma vietas un tūliņ pat jālikvidē. Kaitēklis sabojā vadaudus dzinumam, barošanās apstājas, un avene kalst nost.
Tāpat iemesls jau atkal var būt mitruma trūkums. Mārīte skaidro, ka avenēm un arī citām kultūrām, lai tās normāli augtu, vajag kalciju. Sausumā saknes kalciju varbūt arī uzņem, taču tālāk pa augu tas nonāk kopā ar ūdens plūsmu. Ja tās nav, tad dzinuma galotne un ogas paliek bešā. Arī avenes vajag laistīt, un to vislabāk darīt no rīta vai vakarā, bet ne vēlāk par septiņiem. Dienas vidū laistīšana ir bezjēdzīga, jo liela daļa ūdens vienkārši iztvaiko.
Tāpat avenes un arī citus augus vajag barot, jo intensīvas laistīšanas laikā daļa barības vielu izskalojas. Mārītes ieteikums – kalcija nitrāts ir tas, kas augiem pašlaik nepieciešams. Kalcijs ir akūta problēma, bet arī slāpeklis ir vajadzīgs. Labāk pabarot laistot un darīt to vismaz reizi nedēļā.
Vai tiešām nevar laistīt ar auksto ūdeni no akas vai dziļurbuma?
M. Gailīte nav īpaši kategoriska – kāpēc ne, tā iespējams pat atvēsināt augsnes virskārtu ļoti karstās dienās. M. Narvils gan neiesaka karstā laikā augiem sagādāt šādu “ledusdušu”. Visvairāk no tā cietīs siltumprasīgie tomāti, gurķi, baklažāni, paprika, mazāk tas kaitēs, piemēram, aukstumizturīgajiem kāpostaugiem. Ūdens pirms laistīšanas būtu kaut kur jāuzkrāj un jāuzsilda. Turklāt dziļurbuma ūdens parasti ir arī sāļiem bagāts. Neļaujot tiem izgulsnēties, bet regulāri tos lejot dārzā, augsne var sasāļoties un pēc laika tā dārzkopībai vairs nebūs pietiekami laba. Tāpat viņš rekomendē šādu ūdeni šķaidīt ar lietus ūdeni, tāpēc pēdējo būtu jācenšas uzkrāt pie katras iespējas.
Ko darīt ar kurmjiem un skudrām dārzā un kāpēc lapsenes dzīvo augstajā dobē?
Lai cik kaitinoši nešķistu kurmju rakumi, tomēr Māris iesaka uzmanīties ar mēģinājumiem pilnīgi tos padzīt no dārza. Ja nebūs kurmju, iespējams, būs vairāk maijvaboļu kāpuru vai vēl pat ļaunāk – parādīsies zemesvēži. Patriecot melnsvārci, jārēķinās, ka var nākt kaut kas vietā, un tas varbūt būs daudz nelāgāks par kurmi.
Savukārt skudru darbība ir cieši saistīta ar laputīm. Tieši tās dārzam nodara vairāk kaitējuma nekā pašas skudras. Skudras dzīvos tur, kur ir sauss un silts. Ja siltumnīcā būs pietiekami mitrs, tās nelabprāt tur iemitināsies. Fiziski jau skudras augu nenoēd, bet tās nepārtraukti irdina augsni un tā pastiprināti izžūst. No tā cieš augu mazās saknītes.
Bet, ja lapsenes iemitinās augstajās dobēs, tas liecina, ka tur trūkst mitruma. Šādas dobes nevajadzētu veidot pavasarī – jo tās nevar salaistīt, lai būtu pietiekami mitrs arī apakšējā daļā. Tām būtu jāļauj mitrināties dabiski no rudens un visu ziemu. Ja dobē būs sauss, tur patiks ne tikai lapsenēm, bet arī grauzējiem un citiem kustoņiem.
Vai tiešām kolorado vaboles ēd ne tikai kartupeļus?
Kolorado vabolēm garšo visi nakteņu dzimtas augi – arī tomāti, baklažāni. Taču tās ne pārāk labi jūtas siltumnīcas karstumā, varbūt tāpēc nav tā, ka tur no šiem kaitēkļiem čumētu un mudžētu. Taču M. Narvils neizslēdz, ka barības trūkuma apstākļos šie kaitēkļi var pārcelties arī uz citām dārza kultūrām.
Ko darīt ar noražojušajām zemenēm?
Atbild Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa:
– Tūliņ pēc ražas beigšanās zemenēm būtu jānogriež lapas. Tām ir jāpaspēj ataugt, lai augustā ieriestos ziedneši. Vēlajām šķirnēm lapas negriež, jo tās nepaspēj izaugt. Ja zemenēm ir ļoti veselīgas lapas, nav nekādu sēņu slimību, miltrasas, tad principā lapas var arī negriezt. Taču tajā pašā laikā noteikti būs izveidojušās stīgas – griežot tās, var pie reizes noņemt arī lapas. Ja uz lapām ir tādas acīmredzamas slimību pazīmes kā gaišāki vai brūnīgi punktiņi, ja manāma miltrasai raksturīgā sudrabainā apsarme vai ogas bija bojātas, tad lapas noteikti jānovāc. Lapas var griezt, trimerēt, nopļaut, bet ne pārāk zemu – būtu jāatstāj vismaz pāris centimetrus virs zemes, lai netiktu bojāts rozetes vidiņš. Ja lapas nopļaujat, tad tās pēc tam ir jāsavāc, citādi procesam nav nekādas jēgas. Ziednešu ieriešanos var sekmēt, augus nemēslojot un arī īpaši nelaistot, bet, protams, tos neiekaltējot. Kad ziedneši ieriesušies, kas parasti ir augustā, var zemenes pamēslot galvenokārt ar kāliju un fosforu, un tikai nedaudz ar slāpekli.
Kopumā, lai zemenes izaugtu saldas un aromātiskas, tām vajadzīgas temperatūras svārstības vismaz kādu desmit grādu robežās dienā un naktī. To sekmē arī kālijs, taču ļoti daudz atkarīgs no šķirnes, kā arī konkrētās vietas un augsnes, kur zemenes aug.
Kuras ziemcietes ar ziediem varētu priecēt arī otro reizi sezonā?
Atbild stādaudzētavas «Puķu lauki» saimniece Sanita Reinberga:
– Teorētiski tās var būt kaķumētras, salvijas, dažādu sugu pelašķi, arī delfīnijas. Taču garantiju gan nav nekādu – daudz kas atkarīgs no tā, kad nogriež pirmos ziedus, kā augi ir mēsloti, kāda būs tālākā vasara. Atziedēšanai vajag vismaz trīs, četras nedēļas, un parasti tas notiek augusta beigās, septembra sākumā. Šogad it kā šķiet, ka puķes izzied ātrāk, taču sausums tās daudzviet nomocījis – augumi tām vārgāki un mazāki nekā citus gadus.
Daudz drošāka metode, lai paildzinātu skaistu un bagātīgu ziedēšanu, ir pastāvīga noziedējušo ziedu un ziedkopu izgriešana. Tā ļoti labi strādā tai pašai kaķumētrai, pelašķiem, helēnijām, rozēm, flokšiem, skarbajām saulesactiņām, krāšņajiem jānīšiem, ilzītēm, neļķītēm un daudzām citām puķēm. Augs tad nepatērē spēku sēklu briedināšanai, bet steidz dzīt jaunus ziedus, jo daba jau tam šā vai tā liek līdz sēklām nonākt.
Tāpat, ja augam līdz ar noziedēšanu paliek pavisam nepievilcīgs lapojums, to var apgriezt, lai līdz rudenim paspēj izaugt jauns, skaists cers. Piemēram, dienziedēm, kuru lapas šogad sala apskādētas, var nogriezt pusi lapojuma un sagaidīt jaunu, glītu zaļumu. Ziedēšanu gan šai puķei pagarināt nav iespējams.
– Kristīne Sēnele
