“Kas var būt labāks par šo?!” tādus komplimentus Mārtiņa Rītiņa stilā Mājas kafejnīcu dienās, 15. un 16.jūlijā, no saviem viesiem vairākkārt dzirdēja Lejasciema “Kadiķīšu” māju saimnieki – Inese un Mārtiņš Mozgi, kuri bija pasludinājuši savu dzīvesvietu par mājas kafejnīcu.
Komplimenti pienācās romantiskajai noskaņai senas guļbūves ēkas pagalmā, relaksējošajai attieksmei un, protams, neparastajai, varētu pat teikt eksperimentālajai, ēdienkartei (ja vērtē no mūsdienu patērētāju kultūras viedokļa). Patiesībā “Kadiķīšos” piedāvātā maltīte bija pat ļoti latviska. Ēdienkarte sastāvēja no četriem veģetārajiem ēdieniem: dārzeņu tartara ar Latvijas kaperiem; aukstās gurķu-nezāļu zupas ar mārrutkos marinētiem jaunajiem kartupeļiem; pelēko zirņu-dārzeņu kotletēm ar ziedkāpostu biezeni un karamelizētiem sīpoliem; gaisīgu saldēdienu ar sezonālajām ogām un pieneņu medu.
“Dzirkstele” gan ciemos ieradās, lai fiksētu procesu, nevis remdēt izsalkumu.
Viesi arī no Vācijas un Zviedrijas
Pagalmā mūs sagaidīja namamāte. Viņas vīrs, kā arī bērni Roberts, Luīze un Eduards (vecumā no 6 līdz 14 gadiem) tobrīd rosījās kur kurais. Kāds skrēja pēc augiem (jā, arī pēc nezālēm!) dārzā vai pļavā, lai tos tūlīt varētu pārvērst maltītē, cits bija virtuvē vai apkalpoja viesus pie galdiņiem, kuri bija nolikti ārā, pagalmā. Laika apstākļi lutināja.
Dzirdējām viesus runājam latviski, taču saklausījām arī, ka atbraukuši no Rīgas, Lubānas, Ogres, pat no Vācijas un Zviedrijas. Mājas kafejnīcas apmeklējums no tālienes braukušajiem ciemiņiem bija piedzīvojums latviskā dabas stūrītī netālu no Gaujas, kur senā guļbūves mājā dzīvo veģetāriešu ģimene. Viesiem un “Dzirkstelei” bija brīvi ļauts apskatīt “Kadiķīšu” apkārtni, iztaujāt mājiniekus, uzzināt par viņu dzīves stilu un par neparastajiem ēdieniem, kurus ģimene lieto uzturā ikdienā un kurus piedāvāja nogaršot arī ciemiņiem.
Inese skaidroja, ka viņa pati ir uzaugusi laukos Saldus pusē un tur bija ieradums jau agrā pavasarī katrreiz uzmeklēt ēdamās nezāles salātiem. Gadu gaitā viņa arvien vairāk iepazinusi un nogaršojusi ēdamos dabas augus. Tas kļuva par ieradumu. Inese ir veģetāriete kopš bērnības. Pamazām šim dzīvesveidam ir pievērsies arī Ineses vīrs Mārtiņš, kurš gaļu neēd jau 10 gadus. Abi laulātie nodarbojas ar sportu un ir stipri un veseli cilvēki. “Man enerģijas netrūkst!” teica Inese un piebilda, ka gaļu viņa aizstāj ar balandām un citiem dzelzi saturošiem augiem.
Veģetārieši ir arī Mozgu ģimenes bērni. Vecākais dēls Roberts, kurš mācās Lejasciema pamatskolā, laikrakstam teica – viņam nemaz negribas ēst gaļu. Tas, ka puisis ir veģetārietis, tiek respektēts arī skolas virtuvē. Turpināt izglītību Roberts plāno Gulbenes novada vidusskolā.
Viesiem nepiedāvā kafiju, paši nelieto
Inese sacīja – mājas kafejnīcu “Kadiķīšos” esot sarīkojuši pirmo reizi. Tas kļuva kā piedzīvojums visai ģimenei. Mārtiņš stāstīja – paši nelieto un arī viesiem nepiedāvā pat kafiju, jo to uzskata par stimulantu, kurš nav vajadzīgs. Arī saldumus, cukuru Mozgi nelieto paši un citiem neiesaka. Viņu saldēdienā ir svaigas ogas, augļi un medus. Lai novērtētu veģetāro ēdienu tā pa īstam, iepriekš būtu uz nedēļu vai ilgāk jāatsakās uzturā lietot arī šokolādi un jāsamazina piena produktu lietošana.
Runājot par gaļu, Mārtiņš teica – atteikties no gaļas var traucēt tikai neziņai vai slinkums. Viņaprāt, daudzi gaļu uzturā lieto “autopilotā” un pat nepadomā, ka var dzīvot citādāk. Galva tad strādā labāk un ir stiprāka veselība, jo neviens nav jānogalina, lai justos paēdis. Laikraksta redakcijas pārstāvjiem bija iespēja ielūkoties arī virtuvē, kur tapa veģetārie ēdieni. Kopā ar Mozgu ģimeni divās paaudzēs pie plīts, pie bļodām un šķīvjiem neparastus ēdienus uzburt palīdzēja namamātes draudzenes – Liene un Irita no Rīgas un Dobeles. Draudzenes cepa veģetārās kotletes. Mārtiņš šķēlītēs grieza citronu. Namamāte Inese “diriģēja” notiekošo un servēja traukus. Palīdzēja dēli Roberts un Eduards. Meitiņa Luīze apkalpoja viesus.
Patīkami bija uzzināt, ka šā nama saimnieki, ļoti izglītoti, inteliģenti cilvēki, izvēlējušies savu ģimenes ligzdu vīt Mārtiņa radinieku pusē – Lejasciemā. Faktiski Mozgu laulātais pāris šeit ir ienācēji. Iepriekš dzīvojuši Rīgā, kura ir Mārtiņa dzimšanas vieta. Viņiem pārcelšanās uz Lejasciemu ir pašu izvēle, kas apvienota ar maizes darbu, strādājot attālināti. Mārtiņš ir informācijas tehnoloģiju speciālists, Inese ir grāmatvede, taču sapratusi, ka vēlas pārmaiņas un tagad ir arī skolota pirtniece un pirts lietu pārzinātāja, gādātāja. Inese padižojās, ka gatavo pat ziedes no ārstniecība augiem. Par īpaši veiksmīgu viņa uzskata ziedi, kas satur strutenes dabiskās vielas.
Dzīve pie Gaujas un kaimiņi otrpus upes
Mozgu ģimenei ir divi zirgi, kuri dzīvo zem klajas debess arī ziemā un pārtiek no dabisko pļavu zāles, kā arī siena. Zirgi ir sirdspriekam. Tur lielākā lietpratēja esot Luīze. Viesiem tika piedāvāta iespēja apskatīt zirgus. Daudzi to vēlējās. Bet Luīze “Dzirkstelei” izskaidroja, kāpēc pagalmā šobrīd ganās tikai gailis. “Redzi, tur zem krūma ir arī vistiņa, bet otra ir iežogotajā teritorijā, viņa ir izdējusi cālīšus,” teica meitene. Vistiņu esot bijis daudz vairāk, taču tās lapsa aiznesusi. Tas ir sāpīgs temats, bet tāda ir dzīve laukos – bilda Inese.
Dziļāk dārzā “Dzirkstele” novēroja arī eksperimentālās augstās dobes, kurās kuploja kartupeļu laksti, kāposti, sīpoli, burkāni, pupas. Un tad garām noskrēja Gaujas ūdeņos izbridušies “Kadiķīšu” divi vācu aitu suņi. Bija jauki redzēt, kā ciemiņi pagalmā izmantoja iespēju izšūpināt savus bērnus šūpolēs, kuras iekārtas spēcīga koka zaros. Varēja arī aiziet līdz Gaujas upei un paskatīties pāri uz otru pusi.
“Dzirkstele” tuvāk sapazinās ar “Kadiķīšu” viesiem, kuri ir vietējie iedzīvotāji – Aivars Lūkins uz mājas kafejnīcu bija atvedis Annu Bulu. Abi ir lejasciemieši. Aivars turklāt dzīvo netālu – Gaujas upes otrā krastā. Viņš zināja stāstīt, ka ir iespējams iet ciemos citam pie cita, brienot pāri upei. Jāpārvar esot tikai stāvie Gaujas krasti.
Uzziņa
Veģetārisms ir:
* uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvnieku;
* ar raksturīgajiem vairākiem novirzieniem:
– ovolaktoveģetārieši – tie, kas ēd piena produktus un olas;
– peskoveģetārieši – tie kas ēd zivis, bet izslēdz no uztura gaļu;
– frutāristi – lietoti tiek tikai augļi, rieksti, sēklas un citi produkti, kas iegūti, neiznīcinot pašu augu;
– su veģetārieši – uzturā nav smakojošo dārzeņu – ķiploku, sīpolu, puravu un tamlīdzīgu;
– makrobiotiķi – uztura pamatā ir veseli graudi un pupiņas;
– svaigēdāji – uzturu veido svaigi vai nelielā temperatūrā apstrādāti augļi, dārzeņi un rieksti;
– vegāni – uzturā netiek lietoti nekādi dzīvnieku izcelsmes produkti.
Avots: “Medicine.lv”
