
“Lokālais patriotisms ir tas, kāpēc mēs to sākām darīt un kāpēc turpinām. Mums pašiem, ciemiņiem, tūristiem te ir, ko redzēt, ir iespēja piedalīties pašiem,” “Dzirkstelei” teica novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais.
6.Starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji”, kas jau tradicionāli ir veltīts novadniekiem Latvijas lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874 – 1970) ir vairāku novada kultūras dzīves entuziastu lolojums, bet organizatoriski gadu gaitā šo pasākumu regulāri turpina nodrošināt tieši muzejs, sadarbojoties ar Gulbenes mākslas skolu, ar radošo apvienību “Piektā Māja” un citiem novada kultūras dzīves veidotājiem.

Ko tad liksim vietā
“Esmu iesaistīta šā festivāla tapšana jau no paša sākuma. Iesaistījos, vēl pirms sākās šī tradīcija. Darām to, kas, mūsuprāt, ir vajadzīgs. Varbūt kādam liekas, ka nodarbojamies ar kaut ko ļoti specifisku un ka, runājot mūsdienu izpratnē, esam frīki (cilvēki ar dīvainībām – red.). Lai domā!” “Dzirkstelei” ar smaidu saka Gulbenes mākslas skolas direktore, novada pašvaldības Kultūras komisijas vadītāja Sandra Dikmane. Viņa bilst – ne tikai šogad, arī citreiz festivāls patiesībā vienmēr bijis labi apmeklēts. Ko vērtas ir festivāla laikā eksponētās tikai izstādes vien. “Tādu te nav bijis un varbūt vairs arī nebūs,” saka S.Dikmane un turpina uz drūmas nots saistībā ar vietējo deputātu publiski pausto kritiku par šā pasākuma dārdzību, “ja mēs vairāk nerīkosim šo festivālu, novads ietaupīs kādus 10 000 eiro. Bet netiks piesaistīti arī nekādi projektu līdzekļi, kas līdz šim vienmēr ir noticis “Divu Jūliju” sakarā. Un tad man ir jautājums, ko mēs liksim šā festivāla vietā. Kas cits vērtīgs tiks izdarīts par šiem 10 000 eiro?” S.Dikmane aicināja tiem, kuri nesaprot festivāla “Divi Jūliji” ideju, nesteigties noniecināt festivālu, bet gan tiekties pēc zināšanām. Festivālam S.Dikmane bija sagatavojusi Sarkanajā pilī joprojām skatāmo fotoizstādi par to, kā dzima ideja par festivālu “Divi Jūliji”.

“Mums, gulbeniešiem, ir jālepojas, ka novadam ir tādi divi Jūliji, divi mākslinieki ar pasaules vārdu, kuriem veltīts šis mākslas festivāls. Tāda pasākuma nevienam citam Latvijas novadam nav. Mums, Gulbenes novadam, ir savi ornamenti, savi burti. Un radošie cilvēki, kuri darbojas ap festivālu, līdz tam un tajā – viņi ir entuziasti. “Divu Jūliju” dēļ Gulbeni zina visa Latvija,” “Dzirkstelei” saka radošās apvienības “Piektā Māja” pārstāve Valentīna Brūniņa. Viņa pati apmeklējusi arī piektdienas zinātnisko konferenci. Arī citkārt festivālā viņa izmantojusi iespēju klausīties konferenci. “Gan tas, ka vienmēr tur uzzini ko jaunu, gan izsmalcinātā un vienlaikus ļoti patīkamā atmosfēra – tas viss uzlādē. Un, ja cits saka: “No ko tur var runāt, ko jaunu var pateikt?!” Mīļie, ir, ko runāt. Arī šoreiz daudz jauna dzirdēju par J.Straumi. Aizdomājos arī, kā tas nākas, ka no Gulbenes novada Latvijai nākuši tik daudzi izcili dažādu jomu mākslinieki,” teic V.Brūniņa.
Muzeja klēts un tās apkārtne kā kultūrtelpa
V.Dārgais stāsta – katru reizi festivālā tiek ienesta kāda jauna nianse. Šoreiz viņai ir pārdomas par plašajām sestdienas vienlaidu aktivitātēm kā šaipus Brīvības ielas, kur atrodas muižas oranžērijas, Sarkanās pils un Pils parka teritorija, tā otrpus ielas, kur ir muzeja klēts.

Valda Dārgais: “No vienas Šveices stila ēkas līdz otrai Šveices stila ēkai teritorija bija apdzīvota, izcelta kā īpaša arhitektoniska un kultūrvēsturiska vērtība. Pie klēts uz vēsturiskā bruģa savas prasmes rādīja lietišķās mākslas meistari, amatnieki, tautas seno prasmju un dzīvesziņas popularizētāji ne tikai no pašu novada, bet arī no Rēzeknes, Balviem, Alūksnes un pat no Rapinas novada – mūsu sadraudzības pašvaldības Igaunijā. Vadību un rotaļīgu garu pie klēts uzturēja latviešu folkloras zinātāji Iveta un Vidvuds Medeņi. Ar priekšnesumiem uzstājās setu sievas no Igaunijas, kā arī Balvu jaunieši. Un tas man sagādāja lielu gandarījumu, jo šādi klēts apkārtni mēs apdzīvojām pirmo reizi.”
Viņa saka paldies savam muzeja kolektīvam par ļoti saliedētu darbu festivāla sagatavošanā un norisē. “Mūsu nav daudz tik apjomīgam, izvērstam pasākumam. Talkā nāca astoņi brīvprātīgie. Paldies Mākslas akadēmijas studentei Kristīne Bērziņa, kura piedalījās festivāla izstāžu noformēšanā, izvietošanā un kura iesaistījās arī radošo darbnīcu nodrošināšanā sestdien. Sadarbību ar viņu muzejs turpinās,” teic V.Dārgais. Par to, ka sestdien festivāls bija plaši apmeklēts, muzejā piektdien un sestdien darbinieki veikuši ir izstāžu apmeklējumu fizisko uzskaiti. Saskaitīti vairāk nekā 6000 apmeklējumi.
Jūlijs Straume un sasaukšanās mākslā
Kā zināms, J.Straume dzīvē ir bijis Kalnu Karabahas posms (1908–1911), kur viņš strādājis par rasēšanas un zīmēšanas skolotāju. Šis periods atstājis paliekošu iespaidu viņa mākslā. Un šo mākslu zina ka Latvijā, tā Azerbaidžānā.

Neparasta sasaukšanās caur Karabahu “Divu Jūliju” šā gada festivālā ir latvietes Daces Štrausas Karabahas zirgu gleznas. Viņa no 2016. līdz 2019. gadam dzīvoja Azerbaidžānā un dabā iepazina Karabahas zirgus. “Dzirkstelei” māksliniece stāsta: “Manu gleznu izstādes ir bijušas Azerbaidžānā. Un tad caur vēstniecību tiku sapazīstināta ar Valdu Dārgais. Sekoja piedāvājums sarīkot manu darbu izstādi Gulbenē. Protams, piekritu. Zirgus zīmēju kopš bērnības. Var teikt – esmu augusi kopā ar zirgiem. Viņi ir mistiski dzīvnieki. Viņos ir kas tāds, kas piesaista un nelaiž vaļā visu mūžu.”
Uz festivālu no Azerbaidžānas bija atbraukusi un uzstājās zinātniskajā konferencē Kubra Alijeva, kura dzimtenē ir augstskolas pasniedzēja. “Dzirkstelei” viņa stāsta, ka tuvināšanās Latvijas mākslai viņai notikusi, iepazīstot J.Straumes devumu, sadraudzējoties ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri. Gobelēnu veidošanu viņa un citi mākslinieki iemīlējuši un sākuši praktizēt tieši, mācoties no latviešiem. Par festivālu “Divi Jūliji” azerbaidžāniete teic: “Ja J.Straume šodien būtu te, viņš redzētu, cik novērtēts ir un kāds turpinājums šodienā ir viņa radošumam. Viņš tik daudz ir devis Azerbaidžānai. Bez viņa nebūtu mūsu unikālo Karabahas paklāju rakstu. Māksla – tā ir mīlestības izpausme. Bez mākslas nav dzīves. Vajadzētu, lai ikviens nodarbojas ar mākslu. Jūsu festivālā mēs to redzam. Lai pasaulē valda māksla un lai tautas dzīvo mierā, bez kara. Kad cilvēks dzīvo mākslas pasaulē, viņš neslimo. Māksla dziedina.”

Iespēja ikvienam nodarboties ar mākslu
“Dzirkstele” novēroja, ar kādu interesi sestdien Vecgulbenē bērni piedalījās flīžu apgleznošanā, kuru organizēja radošā apvienība “Piektā Māja”. Šajā un daudzās citās radošās darbnīcās, kas sestdien noritēja festivālā, ikviens interesents varēja par brīvu izmantot dažādus materiālus un veidot mākslu, lai pēc tam savu darinājumu paņemtu piemiņai līdzi uz mājām.
Aizrautīgi visu vecumu dāmas darbojās novadnieces Laimas Bakānes un viņas meitas Baibas pērlīšu piespraužu darbnīcā, kā arī Rīgas mākslinieces Ināras Liepas papīra leļļu veidošanā 19.gadsimta stilā. Lizumniece Līga Ozoliņa nodrošināja jostu darināšanas darbnīcu. Gulbenes novada vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Evita Zālīte vēl līdz festivālam bija apmeklējusi radošo semināru pie Lindas Riņķes un mācījusies veidot akmens mozaīku. Viņas un citu semināra dalībnieku darbi J.Madernieka rakstos bija skatāmi festivālam sagatavotajā izstādē. “Tā bija pacietības pārbaude. Brīnišķīgs radošs process,” saka E.Zālīte. Par festivālu “Divi Jūliji” viņas viedoklis ir: “Prieks, ka ir regularitāte, ir festivāla tradīcija Gulbenē. Un prieks, ka netiek mainīta tēma. Jo vairāk mēs aktualizēsim savus “Divus Jūlijus”, jo vairāk cilvēki ielāgos, zinās, leposies. Lietišķā māksla turpina savu dzīvi šodien. Festivāls dod iespēju redzēt māksliniekus, viņu darbus.”
