Ar “Uzticības vairogu” par sevišķiem nopelniem draudzes un baznīcas darbā svētdien, 6.augustā, tika apbalvoti divi ilggadēji Gulbenes (Vecgulbenes) evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes locekļi – Gunārs Kazāks un Līga Ievāne. Viņiem abiem šis brīdis sakrita ar viņu mīļā, baltā dievnama 180. dzimšanas dienas svinībām. Gulbenieši konfesijas augstāko apbalvojumu saņēma no bīskapa Eināra Alpes rokām. Viņš šo pienākumu veica arhibīskapa Jāņa Vanaga uzdevumā. Šis bija saviļņojošs gandarījuma brīdis visai draudzei, kura to apliecināja ar ilgiem, sirsnīgiem aplausiem.
Draudzes mācītājs Ilgvars Matīss Gunāram Kazākam un Līgai Ievānei veltīja vārdus: “Visi šie gadi, kuros jūs esat kalpojuši baznīcai, ir bijuši ļoti dažādi. Ar dažādiem mācītājiem, dažādiem draudžu priekšniekiem. Pašai Līgai esot kā draudzes priekšniecei. Ne visi gadi ir bijuši viegli. Ir bijuši pat dažādi konflikti. Mācītāji un draudzes locekļi ir nākuši un gājuši, bet jūs palikāt. Jūs izturējāt visas grūtības. Tas nozīmē – jūs ticat, ka baznīcas pamats ir Kristus. Un ka draudze ir dievišķa. Lai arī mēs, draudzes locekļi, katrs atsevišķi esam grēcinieki, mēs kļūdāmies. Es jums šodien saku lielu paldies!”
Vissenākā baznīca Gulbenē – tieši luterāņiem
“Katrā Latvijas pilsētā ir baznīca. Pat ne viena. Vairākas. Dažādu konfesiju baznīcas. Un Gulbene nav izņēmums. Gulbenē ir vairākas baznīcas. Un viena no tām ir mūsējā,” savā sprediķī sacīja bīskaps E.Alpe, piedaloties Vecgulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas jubilejas dievkalpojumā.
Viņš aicināja domāt par dievnama rašanos, par izraudzīto vietu un apmēriem, par celtniecību un grūtībām, ar kādām bija jāsastopas. Šodien nav vairs neviena aculiecinieka, kurš varētu dalīties atmiņās par to laiku, teica E.Alpe. Taču dievnams glabā sevī daudz lūgšanu, pūles, ziedošanos, lai šī baznīca taptu, pastāvētu un būtu. Bīskaps dēvēja šo vietu par “garīgajām mājām” un lika aizdomāties, cik cilvēku, cik paaudžu te piedzīvoja kristības, iesvētības, laulības. Precīzi skaitļi, kā viņš uzsvēra, nav galvenais, svarīga ir tik dažādu cilvēku iespēja būt šajā dievnamā un lūgt: “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!”
E.Alpe aicināja draudzi atcerēties mācītājus, kuri kalpojuši šajā baznīcā dažādos laikos, parādot savu ticības drosmi, un nodevuši šo stafeti no paaudzes paaudzē. Bīskaps veltīja pateicības vārdus tagadējam draudzes mācītājam Ilgvaram Matīsam par uzticīgu kalpošanu un visiem draudzes locekļiem, kuri ikdienā palīdz dievnamam būt skanīgam, ziedošam, sakoptam un atvērtam. Baznīcu bīskaps aicināja redzēt kā vietu, kur cilvēkiem citam ar citu dalīties, sniegt garīgu atbalstu, saprotot, ka ikviens nes sevī, iespējams, neredzamu nastu. Varbūt otram šī nasta ir daudz smagāka, tikai cilvēks par to klusē. Stiprināt citam citu ar inteliģentu klātbūtni mudināja bīskaps.
Ziedoša, skanīga, mūsdienīga baznīca ikvienam
Dievkalpojums noritēja ziediem skaisti un gaumīgi rotātā baznīcā, skanot ērģelēm, dziedot draudzes ansamblim, svētdienas skolas bērniem. Dievkalpojums noritēja ierastajā kārtībā. Par ļoti sirsnīgu mirkli izvērtās miera sveiciens, kura laikā gan bīskaps E.Alpe, gan mācītājs I.Matīss nokāpa pie draudzes, lai sadotos rokasspiedienā citam ar citu. Sākās brīva staigāšana pa dievnamu, lai paspiestu roku katram un pateiktu: “Miers ar tevi.”
Apsveikt Gulbenes luterāņus bija ieradušies pašmāju katoļi, kā arī luterāņu draudzes no Alūksnes, Lubānas, Cesvaines un daudzi citi, kuri dāvāja ziedus I.Matīsam, draudzes vecākajai Ivetai Zvirgzdiņai arī personiski. I.Zvirgzdiņa teica: “Gatavojoties svētkiem, bija ļoti daudz jāsmeļ svaigu ūdeni. Pateicamies Dievam, ka mums draudzes dārzā ir aka, kur var smelt. Šodien draudzes vārdā no sirds pateicamies, ka mums ir šis Dieva nams, ir draudze un ir mācītājs, kur mēs varam spaiņiem smelt Dieva žēlastību. 180 gadus katru svētdienu žēlastība līst pāri mums, pār Gulbeni, pār novadu, pār visu, ko lūdzamies. Dieva vārds ir kā zobens, kas pāršķeļ pilnīgi visu.” Viņa dāvāja I.Matīsam sārtus gladiolu ziedus – tik slaidus kā zobenus.
Fakti
* Vecgulbenes luterāņu baznīca, kura stāv jau 180 gadus, ir tapusi, pateicoties diviem uzņēmīgiem mācītājiem:
– Georgs Gustavs Šillings 1838.gadā iecerēja jaunas baznīcas ēkas būvi un kopā ar draudzes patronu baronu Heinrihu Volfu 5 gadus vadīja celtniecības darbus; šis mācītājs sāka Gulbenē kalpot vien 26 gadu vecumā un bija draudzes mācītājs visu savu darba mūžu, līdz 73 gadu vecumam;
– Edgars Jundzis 38 gadu vecumā tika nozīmēts kalpot Gulbenē tik ļoti sarežģītajā pēckara padomju laikā, nenobijās un kopā ar draudzes priekšnieku Otto Kļaviņu piecus gadus pašaizliedzīgi vadīja baznīcas uzcelšanu no gruvešiem.
* Atjaunotās Latvijas brīvvalsts periodā baznīcai bijuši gan pastāvīgi mācītāji, gan viesmācītāji: Oto Baltiņš (1969-1991); Harijs Grigols (1990-1997); Normunds Ozoliņš (1997-1999); Atis Bambāns (1999-2004); Aldis Kalcenavs (2004-2005); Māris Sarma (2005-2011); Agris Pilsums (2011-2012); Ilgvars Matīss (no 2012.gada).
Avots: Gulbenes (Vecgulbenes) evaņģēliski luteriskā draudze
Baltā baznīca Gulbenē ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis:
* tajā ir Induļa Ojāra Rankas 1958.gadā radītā, mākslinieciski augstvērtīgā altārglezna, kurā Jēzus iet pa ūdens virsu;
* kopš 2003.gada baznīcai ir ērģeles, kas ir ziedojums no Zviedrijas;
* baznīcas priekšā ir 1883.gadā uzstādītais Mārtiņa Lutera piemineklis – vienīgais tāds Baltijā; tas atjaunināts 2017.gadā;
* draudzes sapnis un centieni ir atjaunot savas baznīcas torni, kas tika uzspridzināts 1944.gadā, vācu armijai atkāpjoties; ir nodibināts un darbojas “Torņa atjaunošanas fonds” ar mērķi vākt ziedojumus un organizēt torņa atjaunošanu.
Avots: Gulbenes (Vecgulbenes) evaņģēliski luteriskā draudze
