Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča reģionālās vizītes laikā Valmieras novadā dienaskārtībā laiks tika atvēlēts arī intervijai reģionālajiem medijiem.
– Satiekoties parasti cilvēki viens otram jautā – kā iet? Pārfrāzēšu – kā jums sokas kā prezidentam?
– Kā man sokas kā prezidentam, vislabāk var vērtēt cilvēki. Bet jūtos samērā labi, dinamiski. Lai kāda arī būtu pieredze ministra darbā, valdībā, politikā, šis ir cita veida darbs, cita veida pienākumi un atbildība. Tiešām cenšos pēc iespējas vairāk doties ārpus Rīgas gan pieteiktās, gan nepieteiktās vizītēs. Viens otrs jautā, kad došos nepieteiktā vizītē, lai paskatītos, kā cilvēki dzīvo, tad man ir laba atbilde – es jau vienu svētdienu biju līdz Tukumam izbraucis, pastaigājos, parunājos ar cilvēkiem. Laiks gan bija diezgan slikts. Jā, es mēdzu ārpus šī oficiālā reģionālo vizīšu protokolārā rāmja doties arī vienkārši pastaigāties, iedzert kafiju kādā kafejnīcā vai ieturēt maltīti.
– Tad priekšstats, ka prezidents ir persona, kura uzturas savā pilī, ārpus tās dodas vien iepriekš saskaņoti stingri apsargāts, ir pārspīlējums? Kāda ir cilvēku reakcija, nejauši ieraugot uz ielas prezidentu?
– Prezidentu tiešām apsargā 24 stundas diennaktī. Bet tas nenozīmē, ka prezidents nevar kustēties. Vienkārši jāpaziņo apsardzei, ka kaut kur dodos, tur nav nekādas problēmas. Reakcijas ir visdažādākās. Man ir bijis gadījums, ka cilvēks gandrīz iekrīt krūmā no pārsteiguma, kāpjoties atpakaļ. (..) Pārsvarā ir ļoti labvēlīga attieksme, draudzīga, cilvēki smaida, vēlas nofotografēties. Ir daudzi mīti radīti, ka prezidentam ir tikai oficiālais protokols, viss ir reglamentēts. Tas, ko es cenšos, ir uzturēt kontaktu ar cilvēkiem Rīgā, novados, valstu vadītājiem. Katrā ziņā tas ir ļoti interesants darbs.
– Jūs esat uzņēmis spraigu tempu, cilvēki seko visam līdzi, liek uz jums lielas cerības. Bet vai te nepastāv risks, ka tās cerības uz vienu cilvēku, kaut arī tik svarīgu kā prezidents, nav pārāk lielas? Prezidenta pilnvaras un iespējas nav neierobežotas.
– Tā ir. Tas arī nedaudz biedē, ka cilvēki domā, ka prezidents tiks galā ar visām nebūšanām, kas mums dzīvē ir. Prezidentam tiek sūtītas neskaitāmas vēstules. Sākot ar to, ka cilvēks ir nepatiesi apsūdzēts un jāatjauno krimināllieta, ka pensija ir par mazu. Nav tā, ka prezidentam nav pilnvaru kaut ko mainīt, ietekmēt, un nav arī, ka tās ir neierobežotas. Prezidentam ir likumu rosināšanas, otrreizējas caurlūkošanas tiesības, gan arī iespēja sasaukt valdības un Saeimas sēdes.
Vienmēr esmu uzsvēris un arī šajā intervijā uzsvēršu, ka katram ir jādara savs darbs. Un es nevaru un nedarīšu valdības un Saeimas darbu. Tas, ko es varu darīt, runājoties ar cilvēkiem, uzņēmējiem, sekojot procesiem, – aktualizēt lietas. Runāt ar valdības vadītāju, ministriem, Saeimas deputātiem. Jā, arī izrādīt iniciatīvu, reizēm skaidri pasakot, ka tā darīt nav labi, un prasot atbildes no amatpersonām. Tas liek viņām sapurināties. Pirms katra paziņojuma ļoti to izvērtēju un labi apzinos, ka ar vienu paziņojumu, vienu interviju vai vienu tvītu (ierakstu sociālajos tīklos – red.) nepietiks. Jāsāk un jāseko līdzi. (..) Otra lieta – neviens prezidents neko nespēs panākt, ja viņam nebūs stingrs sabiedrības atbalsts. (..)
– Svarīga ir ne vien ārējā, bet arī iekšējā drošība. Jūs kādā intervijā esat uzsvēris, ka par vienu no saviem uzdevumiem uzskatāt sabiedrības saliedēšanu.
– Patiesībā es arvien vairāk to tēzi nostiprinu, ka drošība ir nedalāma. Drošība, protams, ir ārējā, iekšējā, bet ir diezgan nopietna aiza izveidojusies starp finanšu nodrošinājumu iekšlietu un aizsardzības sistēmā atalgojuma ziņā. Personāla trūkums nav tikai uzņēmējiem, tā trūkst visur. Gan karš, ko Krievija agresīvā veidā sākusi pret Ukrainu, gan savā ziņā “kovida” pandēmija, gan mūsu pašu 30 gadu it kā risinātās sabiedrības integrācijas, bet beigās neatrisinātās lietas, sociālā nevienlīdzība, kur ir ļoti bagāti cilvēki un tādi, kuru bērniem īsti nav ko ēst.
Kad runājam par sabiedrības saliedētību, vairāk domājam par etnisko jautājumu, bet tas ir daudz plašāk. Man nav nekādu ilūziju par to, ka tuvāko mēnešu vai gada laikā ar pāris runām, simboliskām akcijām vai likumiem kaut ko varam izdarīt radikāli. Bet varam mazināt plaisu ikdienā, varbūt ne tik lielās lietās, bet ķieģelīti pa ķieģelītim veidojot saliedētāku sabiedrību. Tīri politiskā ziņā pamats ir Satversme un latviešu valoda kā valsts valoda, un lielā mērā attieksme pret to, ko Krievija dara Ukrainā. Tie ir tie elementi, uz ko varam veidot saliedētu sabiedrību. Tas, ka mēs katrs domāsim citādāk par to, vai vajag vai nevajag ratificēt Stambulas konvenciju, vai vajag vai nevajag tādu nodokļu politiku, kas vērsta uz lielākiem tēriņiem un mazākiem nodokļiem vai otrādi, ir demokrātiskas sabiedrības jautājumi. Kad reizēm paskatos, par ko dažreiz varam ņemties, – varbūt esam daudz laimīgāka sabiedrība, nekā mums pašiem liekas, ja par tādiem sīkumiem uztraucamies.
– Dodoties vizītēs, arī reģionālajās, jums jau rāda to pašu labāko, veiksmes stāstus.
– Nē. Piemēram, Rīgā apmeklēju divus ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo. Vienu modernu – 21.gadsimts. Un otrs turpat Pārdaugavā, kur puiši paši kaut ko pieremontē, bet sadzīves apstākļi briesmīgi. Kā tur bija pirms desmit gadiem, tā ir tagad. Arī dodoties uz austrumu robežu, lūdzu, lai neved mani tikai tur, kur ir skaisti žogi, bet arī, kur nekā nav.
Tas, kas mani dara bažīgu, – ka pils mūri ir biezi un dažreiz pāri viņiem ir grūti saredzēt, kas tur ārā notiek. Tāpēc ir svarīgi iziet ārā un paskatīties. Ja gribi zināt, kas tur ārā notiek, nesēdi visu dienu sociālajos tīklos, jo tur nav visa sabiedrība un tur nav visas sabiedrības viedoklis.
– Latvijā ir daudz problēmu, lai par kuru jomu runātu, nonākam pie atzinuma – trūkst naudas. Bet mēs redzam, ka katastrofāli trūkst arī atbildības.
– Jā, jums taisnība. Mēs esam arī atbildību greizi sapratuši. Ko nozīmē 21.gadsimtā 2023.gadā Latvijā atbildība? Ja kaut kas ir noticis, ar lielāko prieku tiek uzrakstītas instrukcijas, palabots kāds likums un sistēma tiek samudžināta vēl vairāk. Tiek nodrošināts, lai uz papīra viss būtu labi. Uz papīra ceļš vai būve būs kvalitatīva. Ja būs problēma, tad tiks rādīts: redziet, viss veikts pēc instrukcijas! Ar atbildību dažreiz saprotam, ka vienīgais veids, kā uzlabot sistēmu, ir izdot instrukciju. No rezultāta esam pārgājuši uz procesu. Mums jākļūst mazliet drosmīgākiem, kad var atļauties pateikt: jā, gadījās kļūda, mēs izlabosim.
– Manuprāt, atbildības jomā jūs pasniedzāt izcilu mācību stundu atbildīgām amatpersonām, sabiedrībai, ierosinot izmaksāt pabalstu bērniem, kuru māte zaudēja dzīvību no varmākas…
– Jā, un ziniet – te notika precīzi tas, ko es jums teicu. Sākās pa malām vaimanas: tā jau nevar rīkoties, vajag uzlabot sistēmu. Pēc papīriem sistēma strādā. Pēc attieksmes tā nestrādā. Ar likumiem daudzās lietās, arī šajā, viss ir kārtībā. Ar gara acīm jau es saprotu, ko amatpersonas, dažs Saeimas deputāts un arī viens otrs žurnālists ar šo sistēmas sakārtošanu vēlas panākt. Viņi iedomājušies – izdosim vēl kādus divus likumus, kādam uzliksim vēl pa kādam pienākumam un tad varonīgi teiksim: sistēma strādā. Sistēma strādā tikai tad, kad cilvēks godprātīgi un atbildīgi pieiet pienākumiem, nevis velk ar pirkstu un stāsta, ka tur nebija precīzi ierakstīts. (..)
– Šī bija pirmā reize, kad uz prezidenta inaugurācijas pasākumu uzaicināja ne tikai lielo mediju, bet arī reģionālo laikrakstu redaktorus. Tas, protams, arī tiek uztverts kā simbolisks solis, cerot, ka prezidents pievērsīs uzmanību arī mediju jomai, preses brīvībai, spējai izdzīvot. Jūs pats jaunībā arī esat bijis radio žurnālists.
– Jā, ļoti sen. Un, jā, ielūgums uz inaugurācijas pasākumu bija simbolisks žests un nebija pēdējā reize, kad tiksiet aicināti uz valstiskiem pasākumiem, parādot, ka gan reģionālie, gan nacionālie mediji ir vienlīdz svarīgi.
Es sekoju līdzi mediju jautājumiem, zinu par problēmām, tagad ar pastu, zinu, kā darbojas mediju atbalsta fonds un līdz ar to atbalsta programmas. Tas, ka nepieciešams kāpināt finansējumu, ir fakts, bet ir labāk nekā bija. Mēģināsim strādāt kopā, cik būs iespējams, es aktualizēšu šo tēmu. Diez vai būs izrāvieni. Mediju brīvība, mediju efektīva darbība, medijs kā efektīvs dezinformācijas apkarošanas līdzeklis ir svarīgi. Cik būs iespējams, reaģēšu uz dažādiem uzbrukumiem mediju brīvībai, gan simboliski atbalstīšu, kaut vai aicinot uz pasākumiem un sarunām par aktualitātēm novados. Es saprotu, ka ir svarīgi nodrošināt mediju neatkarību. Te arī man kā prezidentam jābūt ļoti piesardzīgam. Ja prezidents sāks teikt, kam dot naudu, ko medijs var vai nevar, tas ir ceļš Baltkrievijas vai Krievijas virzienā.
– Jūsu ieraksti sociālajos tīklos ir jau plaši pamanīti un atklāj, ka prezidentam ir arī laba humora izjūta. Ierakstus sociālajos tīklos tiešām veicat pats? Bijušas arī sirsnīgas fotogrāfijas ar kaķi, sunīšiem. Vai dzīvniekiem un dzīvnieku labturības problēmām arī ir izredzes uz prezidenta atbalstu?
– Man jau sāk jautāt, kas būs nākamie dzīvnieki, ar kuriem fotografēšos. Viss ir plānā. Vizītes nav šabloniskas. Allaž cenšos apmeklēt kaut ko pirmo reizi, dažādot jomas. Tagad pirmo reizi reģionālās vizītes laikā apmeklēju skolu – Rūjienas vidusskolu, Kuldīgā slimnīcu, Krāslavā biju šūšanas cehā, un tā to var uzskaitīt vēl un vēl.
Apsardzes vīri jau brīdina, ka uz patversmi man doties bīstami, jo atbraukšu mājās ar kādu suni vai kaķi, bet par tiem būs jārūpējas viņiem. Saprotams, ka man, ne strādājot Ārlietu ministrijā, ne tagad, nevar būt mājdzīvnieki darba specifikas dēļ. Kad biju ārlietu ministrs, es mājās dažbrīd jutos kā viesnīcā – tik reti tur uzturējos. Tagad ir mierīgāks laiks, esmu Latvijā, bet no septembra atsāksies starptautiskās aktivitātes.
– Ingūna Johansone
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs
● Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, ilggadējs Latvijas Republikas ārlietu ministrs (no 2011.gada 25.oktobra līdz 2023.gada 7.jūlijam).
● Dzimis Jūrmalā 1973.gada 21.septembrī.
● Latvijas Valsts prezidenta amata pienākumus pilda no 2023.gada 8.jūlija.
● Ir bijis ilgākais Latvijas Republikas ārlietu ministrs Latvijas valsts vēsturē (no 2011.gada 25.oktobra līdz 2023.gada 7.jūlijam).
Foto: Valsts prezidenta kanceleja
