Ērci ne dzird un ne vienmēr uzreiz arī pamana – gadās, ka pat cilvēks, kurš devies dabā, pārdomāti saģērbies gaišas krāsas apģērbā un rūpīgi salicis bikšu staru galus zeķēs, no pļavas vai meža atgriežas ar ērci, kas lielākoties piesūcas tajās ķermeņa zonās, kur āda ir visplānākā, – padusēs, cirkšņos. Atšķirībā no odiem ērces nevienam pakaļ nedzenas, bet gaida savu upuri un, sajūtot tā tuvumu pēc siltuma, vienkārši krīt, pieķeras, piesūcas ādai, lai sāktu baroties. Ko darīt tad, ja ērce piesūkusies, un vai nepieciešams to nodot pārbaudīt?
“Lielākoties ērces mīt zālē, sīkos krūmiņos vai zaros, kas nav augstāki par metru. Taču arī tad, ja konstatēts, ka piesūkusies ērce, tas vēl nav iemesls steigties uz slimnīcu vai pie ārsta. Pirmais uzdevums ir ērci uzmanīgi izņemt. Ieteicams izmantot tam speciāli domāto pinceti, satverot ērces galviņu pēc iespējas tuvāk ādai, un rotējošām kustībām, gluži kā skrūvējot skrūvi, censties kukaini izņemt,” iesaka farmaceite Laila Zālīte.
Kamēr ērce vēl piesūkusies ādai, nekādā gadījumā tai virsū nedrīkst liet spirtu, ēteriskās eļļas vai smērēt sviestu, jo šo vielu ietekmē ērce sāks smakt un atvems vēl lielāku daudzumu šķidruma, kas satur borēlijas. Pēc ērces noņemšanas koduma vietu var apstrādāt ar kādu dezinfekcijas līdzekli, piemēram, 70 % spirtu vai joda tinktūru. “Aptiekā pircēji bieži jautā pēc visefektīvākā līdzekļa, kas aizbiedē odus un atvaira ērces. Tāda viena vislabākā līdzekļa nav, piedāvājums ir gana plašs – katram jāizvēlas sev visatbilstošākais preparāts kukaiņu atvairīšanai,” norāda L.Zālīte.
Ērces – slimību ierosinātāji
“Pēc ērces koduma cilvēks var inficēties ne tikai ar ērču encefalīta vīrusu, bet arī ar citiem infekcijas slimību ierosinātājiem. Divās pēcsvētku dienās pēc Jāņiem vien izmeklēšanai filiālēs visā Latvijā bija atgādātas 316 ērces, divām atrasts ērču encefalīta vīrusa RNS, bet 145 kāds cits ērču pārnēsāto infekcijas slimību ierosinātājs – 88 gadījumos noteikta Borrelia burgdorferi DNS, kas nozīmē, ka cilvēkam var attīstīties laimboreliozes slimība. Savukārt 42 ērcēs bija noteikta Rickettsia species DNS. Ir zināmas vairākas patogēnās riketsiju sugas, un līdz ar to, ja ir atrasta šī ierosinātāja DNS, cilvēkam ir risks attīstīties riketsiozei, kas var izpausties ar tai raksturīgiem izsitumiem un paaugstinātu temperatūru,” komentē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko.
Iesaka, bet nav obligāti
Rekomendējams izņemto ērci arī pārbaudīt, bet tas nav obligāti. “Ja ērce ir piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem un jānogādā pārbaudei. To vajadzētu izdarīt 72 stundu laikā. Pirms nogādāšanas laboratorijā vēlams ērci uzglabāt uz mitras salvetes traukā ar aizskrūvējamo vāku, to novietojot ledusskapī 2–8°C temperatūrā,” iesaka J.Storoženko. Pēc ērces noņemšanas vienas līdz trīs nedēļu laikā obligāti jānovēro savs veselības stāvoklis. Tomēr speciāliste uzsver – ja arī izmeklēšanas rezultāts pēc ērces pārbaudes ir pozitīvs, tas nenozīmē, ka infekcija attīstīsies.
Vērts pieminēt, ka Centrālās laboratorijas filiālēs Rīgā piedāvā iespēju noņemt piesūkušos ērci. Savukārt E.Gulbja laboratorija piedāvā ērču nodošanu bezkontakta ierīcēs. “Paraugu ņemšanas filiāļu darbiniekiem ērces visbiežāk jānoņem nedēļas nogalēs, un pārsvarā pēc palīdzības vēršas cilvēki gadījumos, ja ērce piesūkusies bērnam vai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem āda vairs nav tik elastīga un ērci izņemt ir īpaši grūti. Pacienti vēlas, lai ērci noņem medicīnas darbinieks, jo šo procedūru labāk uztic profesionāļiem drošības apsvērumu dēļ, kā arī tāpēc, ka baidās pieskarties ērcei.
Lielākā daļa klientu nav pārliecināti, ka pašu spēkiem to dabūs laukā pilnībā – vai visu izdarīs pareizi. Rekomendējami ērci arī pārbaudīt, bet tas nav obligāti,” norāda J.Storoženko.
— Agita Bērziņa
