Stāķu “Saulītēs” īpaši vakaros var baudīt galvu reibinošu smaržu, jo tur viss Velgas Bērziņas dārzs slīgst vienos ziedos. Skats ir patiešām iespaidīgs – rozes, dālijas, mārtiņrozes, lilijas, begonijas, gladiolas, hortenzijas, samtenes, pelargonijas un citas puķes priecē gan saimnieci, gan tos, kas ierodas pie Velgas ciemos. Īsta puķu paradīze!
Mīlestību pret ziediem Velga mantojusi no tēva, kuram puķu audzēšana bija sirdslieta. Velga, maza būdama, to visu redzēja, un tīri dabiski arī viņai ziedi ir sirdslieta. Katram gadalaikam viņai ir savi mīļākie ziedi. Pavasarī tās ir narcises un tulpes, vasarā – rozes, pelargonijas, tagad – flokši, hortenzijas. Savukārt rudenī viņu priecē mārtiņrožu rūgtenā smarža.
Velgas dārzā ir dažādu šķirņu hortenzijas. Viņa priecājas par hortenziju ziedu daudzveidību. “Šķirņu nosaukumus gan nezinu. Audzēju tās skaistumam un savam priekam. Abas ar māsu puķu stādus vai nu noskatām internetā un pasūtām, vai pamanām žurnālos,” stāsta Velga. Piemēram, tā viņa tika pie dekoratīvās asinszāles. “Vajadzēja un dabūjām. Atsūtīja to pa pastu,” smaida Velga.
Dārzā ir daudz rožu. Tās šogad ir ļoti labi saņēmušās. “Ir diezgan daudz rožu šķirņu – 79. Rozes ir tik skaistas – kā var gan var nemīlēt šādu skaistumu! Vai nav interesenti – paskat, cik tās dažādas! Pagājušajā ziemā no visa rožu klāsta iznīka divas rozes. Es tās ziemā nesedzu – kā ir, tā ir,” stāsta Velga.
Viņas dārzā vieta rasta arī dāliju daudzveidībai- dzeltenas, sarkanas, raibas un ar dažādām ziedu formām. Tās ir bijušas arī Velgas tēva mīļākās puķes. Velga stāsta, ka dālijām, kuras zied līdz pat salnām, vajadzēja būt lielākām, bet laika apstākļi, sausums, kas bija, atstājis savu zīmogu. Arī lilijas šogad nav tik labi padevušās. Vairums šobrīd arī jau ir noziedējis, bet dažas vēl priecē ar savu skaistumu un smaržu. Dārzā zied arī puķu tabaka, kas vakaros ļoti labi smaržo. Savukārt baltās krāsas flokši, kas saziedējuši pie kūtiņas, atgādina milzu sniega kupenu – patiešām iespaidīgi! Velgai ir vairāku šķirņu flokši, un viņu sajūsmina smalko ziediņu daudzveidība. Vēl viņai ļoti patīk košās pelargonijas. Tās viņai visu vasaru zied īpaši vareni.
Rosīšanās pie puķēm Velgai sniedz mieru un labsajūtu. “Smejos, ka pie kartupeļiem man sāp mugura, bet pie puķēm gan ne,” saka Velga.
Savējie jau zinot, ka svētkos Velgai jādāvina kāds puķu stāds, lai to iestāda, jo vietas dārzā vēl pietiek. Lai arī dārzs jau slīgst ziedu pārbagātībā, Velga atzīst, ka gribas vēl un vēl, jo gadu laikā tiešām radusies tāda skaista atkarība no puķēm. “Meita atbrauc no Rīgas, kur strādā par skolotāju, un saka: kā te smaržo! Es pati to tā nepiefiksēju, jo laikam jau esmu pieradusi pie ziedu smaržas. Bet patiešām smaržo! Protams, tas ir liels darbs – katru puķi apčubināt, parunāties ar puķēm, bet man tas patīk!” saka Velga.
