Nesen laikrakstā “Dzirkstele” tika publicēti vairāki raksti par neparasta krāsojuma vardi kādā dīķī Gulbenē, kura izraisīja neviltotu speciālistu interesi un aizceļoja uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Šonedēļ uz Rīgu aizceļoja nākamais interesantais eksemplārs no Gulbenes novada, tikai šoreiz uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju.
Tā ir parastā meža pīle (Anas platyrhynchos) jeb mercene, tikai ar neparastas krāsas apspalvojumu. Šī pīle tika nomedīta medību kolektīva “Ievugrava” teritorijā pīļu medību laikā. Tā atgādināja daļēju albīnu, jo tikai dažas spalvas bija šai sugai raksturīgā krāsā, bet pārējais ķermenis bija balts. Tiesa, iztrūka albīniem raksturīgās sarkanās acu krāsas, bet, tā kā klātesošie mednieki šādu eksemplāru skatīja pirmoreiz, tika nolemts pīles fotogrāfijas aizsūtīt uz Latvijas Nacionālā dabas muzeja Zooloģijas nodaļu.
Nodaļas vadītājs ornitologs Dmitrijs Boiko nekavējoties dīvaino putnu vēlējās iegūt izpētei un muzeja kolekcijas paplašināšanai. Ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības Gulbenes vietējās grupas vadītāja Elvija Kantāna starpniecību neparastais putns aizceļoja uz Rīgu, un pēc kāda laika tas, visticamāk, būs apskatāms Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.
Pirmoreiz apskatot dīvaino putnu, Elvijs laikrakstam izteica savu viedokli par šo īpatni: “Šī īpatnība ir saistīta ar to, ka putniem vai dzīvniekiem asinīs trūkst krāsvielu pigmenta. Viņi var būt pilnīgi vai daļēji balti, un tas saglabājas visu mūžu. Putni krāsu nemaina arī pēc sezonas spalvu nomainīšanas. Šādiem īpatņiem ir mazākas izredzes izdzīvot, jo dabā tie ir labi pamanāmi un atvieglo dzīvi plēsējiem. Tomēr tas nenozīmē, ka šādu eksemplāru ir maz. Pēdējos gados, sekojot dabas datiem, to parādās arvien vairāk. Tas gan varbūt ir saistīts ar lielāku cilvēku aktivitāti, kuri sniedz šādu informāciju, bet, manuprāt, šādu putnu paliek arvien vairāk. Kas attiecas tieši uz meža pīlēm, tad pāris reizes gadā šāda informācija parādās, un, ja būtu iespēja visas tās salikt vienā rindā, tad divu vienādu eksemplāru laikam nebūtu. Pēdējā laikā ir izdevies nofotografēt vairākus baltus īpatņus, pat melno mušķērāju, zvirbuli, vārnu, žagatu un cielavu. Pirms pāris gadiem baltu melno mušķērāju vietējai iedzīvotājai izdevās nofotografēt tepat Lejasciemā pie Sudala ezera. Pamatā gan tās ir fotogrāfijas, un šis ir pirmais man zināmais gadījums, kad šāds eksemplārs nonāks muzejā.”
