No nākamā gada 1.janvāra būs obligāta bioloģisko atkritumu šķirošana, kad papildus jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais.
Arī tagad šķirojam atkritumus: stiklu, papīru, plastmasu. Nākamgad šiem atkritumu veidiem piepulcēsies arī bioloģiskie atkritumi, kas rodas, piemēram, pēc ēdiena gatavošanas vai darbošanās dārzā. Iedzīvotāji aicināti bioloģiskajiem atkritumiem paredzēt kādu nelielu trauku vai spainīti, ko pēc tam nogādāt atpakaļ mājās, izskalot un lietot atkal.
Atsevišķi pārtikas un zaļie atkritumi
11.oktobrī pašvaldības ēkā notika sanāksme par bioloģisko atkritumu pārstrādi. Informāciju klātesošajiem sniedza Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pārstāve Rūta Bendere.
Pārtikas atkritumi, piemēram, dārzeņu un augļu atliekas, kafijas biezumi, olu čaumalas, kā arī dārza atkritumi (nopļautā zāle, koku lapas, vecas puķes) ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka, pareizi sašķirojot, tos var izmantot kā otrreizēju izejvielu, kā arī, lai pilnvērtīgi izmantotu bioloģiskos atkritumus, vajadzētu atsevišķi šķirot gan pārtikas atkritumus, gan dārza jeb zaļos atkritumus.
Viņa aicināja nevest zaļos atkritumus uz poligonu, jo tas nav vajadzīgs ne poligonam, ne pašiem. Ieteicams likt tos kompostā un pēc tam izmantot. Viņa arī skaidroja par pareizu bioloģisko atkritumu kompostēšanu, piemēram, nedrīkst vienkārši sakraut sausas lapas, jo tās nesadalīsies. Bioloģiskā masa ir jāatšķiro, jo tā piesārņo visu pārējo konteinera saturu, kā arī vēl viens no iemesliem, kāpēc jāšķiro un jāpārstrādā pārtikas atkritumi, – lai no tiem neveidotos metāna gāze.
“Iedzīvotājus ir jāmāca šķirot,” uzsvēra R.Bendere.
Samazināt līdz 40 procentiem
Asociācija ir apkopojusi datus, cik un kādi atkritumi tiek saražoti un kas ar tiem tiek darīt.
“Redzam, ka tās ir tonnas. Ļoti daudz laukos tos izmanto dzīvniekiem, citi laiž kanalizācijas ūdeņos, citi mēģina pārstrādāt, bet ļoti liels daudzums aiziet tieši uz atkritumu noglabāšanu. Un tā ir problēma, tāpēc Eiropas Savienība stingri sāk prasīt, lai kaut ko dara ar šiem atkritumiem, un Latvija ir pateikusi, ka ar nākamo gadu bioloģiskie atkritumi ir jāšķiro un jāpārstrādā,” uzsvēra R.Bendere.
Atkritumu saimniecībā liela loma ir ne tikai atkritumu apsaimniekotāju organizācijai, ne tikai pašvaldības vadībai, bet ļoti liela loma ir namu apsaimniekotājiem.
“Atkritumu apsaimniekotājs jau netiek pie iedzīvotāja daudzdzīvokļu namā, lai skaidrotu, kā jādara, un vēl jāņem vērā arī datu aizsardzība. Personas, kas dzīvo daudzdzīvokļu namā, ir zināmas namu apsaimniekotājam, mājas pārvaldniekam, un tikai ar viņa aktīvu dalību var tikt līdz dzīvoklim un skaidrot par nepieciešamību atkritumus šķirot,” uzsvēra R.Bendere.
Mājsaimniecībām bioloģisko atkritumu dalīta vākšana nozīmē iespēju samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu apjomu līdz 40 procentiem.
Viņa arī informēja, ka 2035.gadā poligonā drīkstēs noglabāt tikai 10 procentus no mūsu atkritumiem. “Tad ko mēs ar tiem pārējiem darīsim? Mums ir jāmācās tos sašķirot un pareizi pārstrādāt. Neko citu piedāvāt nevaru, un ar to visiem ir jārēķinās,” teica R.Bendere.
Viņa aicināja padomāt par konteineru novietni. “Slēdzamas vai atveramas ar čipu. Uz lielo daudzdzīvokļu māju tā nav pārmērīgi dārga lieta, un to var iegādāties,” teica R.Bendere.
Izskan jautājumi
Saistībā ar bioloģisko atkritumu šķirošanu vairākiem pagastu pārvalžu vadītājiem bija tīri praktiski jautājumi.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Princovs interesējās, vai nav pieejami neliela izmēra speciāla marķējuma maisiņi, ko ielikt spainītī mājās, kur tiek šķiroti bioloģiskie atkritumi. “Citādi šis pasākums man šķiet nepievilcīgs praktisku apsvērumu dēļ – lai iznestu virtuves atkritumus, man speciāli jāiet ārā un jāizber, jānāk atpakaļ uz mājām, jāizmazgā spainītis. Ja bioloģiskie atkritumi ir speciālā maisiņā, ar to izmet un tālāk dodas uz darbu,” teica G.Princovs.
Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis akcentēja, ka iedzīvotājiem jāsaprot, kā atšķirt parasto plastmasas maisiņu no tā, kurš sadalās. “Cilvēki meklēs lētāko variantu,” viņš vērsa uzmanību.
R.Bendere skaidroja, ka, šķirojot bioloģiskos atkritumus, nevar izmantot veikala caurspīdīgo plastmasas maisiņu un kopā ar to izmest atkritumus. “Uz speciālā maisiņa ir uzrakstīts, ka tas bioloģiski sadalās,” skaidroja R.Bendere.
Arī lielajiem dalīti vākto atkritumu konteineriem pieejami bioloģiski noārdāmie maisi, kas nodrošina tīrāku atkritumu savākšanas procesu – konteineri tā nesmako un tīrāki to lietošanā.
No klātesošajiem izskanēja jautājums, kā notiks kontrolēšana, lai šajos konteineros nemet citus atkritumus. Tāpat tika vērsta uzmanība, ka slēdzamās atkritumu novietnes, kas izmaksā, piemēram, 6000 eiro, iespējams, raisīs protestu daudzdzīvokļu namu iemītniekos, jo tā ir liela nauda.
R.Bendere paskaidroja, ka nauda jāņem kredītā vai no mājas fonda naudas. “Psiholoģiskais moments – par ūdeni maksājam, par elektrību maksājam, bet kas tad maksā par atkritumiem!? Mūsu uzdevums – skaidrot cilvēkiem. Tie, kas sākuši to darīt, dara diezgan sekmīgi. Vajag iesākt, jo sākums ir grūts. Bet būs likums, ka tas ir obligāti. Ar nākamo gadu no tā nevar izvairīties,” uzsvēra R.Bendere.
J.Duļbinskis interesējās, vai nav mazāka tilpuma konteineru, jo ir plānots bioloģiskos atkritumus izvest reizi nedēļā. “Mūsu mājas nav tik jaudīgas, tik lielas, līdz ar to, lai piepildītu konteineru, tas stāvēs divas nedēļas. Bet, ja izvedīs pustukšu, maksās kā par pilnu,” uzsvēra J.Duļbinskis.
Uz to viņš saņēma atbildi, ka mašīna ir standarta un konteineri – standarta. “Otrs variants – ir maisi, kuros var savākt, arī tāda ideja ir,” skaidroja R.Bendere. Šī ideja gan īpašu akceptu neguva. “Maisi nederēs – suņi, kaķi, putni,” norādīja J.Duļbinskis.
R.Bendere aicināja runāt ar cilvēkiem, skaidrot atkritumu šķirošanas nepieciešamību. “Ir jāsāk!” viņa uzsvēra.
