Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums par mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām šogad tika izdots salīdzinoši vēlāk nekā iepriekšējos gados, tādēļ algu izmaksas izglītības iestāžu pedagogiem tika kavētas līdz piecām darbdienām. Par to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova.
Ir pozīcijas, ko valsts nesedz
“To paredzējām, tādēļ savlaicīgi lūdzām izglītības iestāžu vadītājus iesniegt ziņas par pedagogiem, kuriem ir nepieciešams avanss. Līdz piektdienai, 13.oktobrim, visi pedagogi algu par septembri bija saņēmuši,” stāsta D.Kablukova.
Viņa arī skaidro, ka pašvaldība vēlas nodrošināt iespējami labākus apstākļus gan bērniem, gan skolotājiem.
“Tādēļ finansējumu esam paredzējuši ne tikai skolotājiem par darbiem, kas ir saistīti ar mācību stundu vadīšanu un sagatavošanu, bet arī skolēnu dalīšanai grupās, skolotāju palīgiem, pagarinātās grupas darbam, atbalsta personāla nodrošināšanai un darbiem, kas saistīti ar izglītības procesa kvalitātes nodrošināšanas, pārraudzīšanas un novērtēšanas jautājumiem. Lielākā daļa no pedagoģiskā personāla algām tiek segtas no valsts mērķdotācijas, tomēr ir pozīcijas, kuras sedzam no pašvaldības budžeta. Kopumā, lai nodrošinātu izglītības pieejamību sava novada iedzīvotājiem visos izglītības posmos – pirmsskolā, pamatskolā un vidusskolā, pedagoģiskā personāla algām tērējam 72 % valsts finansējumu un 28 % pašvaldības finansējumu. Finansējumu skolotāju algām interešu izglītības programmu īstenošanai šajā mācību gadā saņēmām no valsts simtprocentīgi. Finansējums izglītības iestāžu tehnisko darbinieku algām simtprocentīgi katru gadu tiek piešķirts no pašvaldības budžeta,” stāsta D.Kablukova.
Darbojas princips “skolēns pašvaldībā”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Gulbenes novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Sandra Aņisimova “Dzirkstelei” stāsta, ka līdz 2022.gada septembrim mērķdotācijas pedagogu algām sadales princips bija “nauda seko skolēnam līdz skolai”, bet šobrīd darbojas princips “skolēns pašvaldībā”.
“Praksē tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai pašai ir tiesības pārdalīt mērķdotāciju starp skolām atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai kārtībai. Pašvaldības rīcību un motivāciju, sadalot finansējumu katrai konkrētajai skolai, ietekmē dažādi faktori. Pedagogu algu katrā konkrētajā pašvaldībā ietekmē arī mērķdotācijas samazinājums, kuru savukārt ietekmē gan skolēnu skaita samazinājums, gan tas, ka jau janvārī izcīnītais papildfinansējums tika ieliks likmes paaugstināšanā, nevis slodzes balansēšanā vai piemaksās. Tāpat arī tas, ka pašvaldībā pērn netika izlietots viss pieejamais finansējums, jo, ja pašvaldībā veidojas naudas atlikums, nākamajā gadā mērķdotācija par šādu “nepieprasīto” summu kļūst mazāka. Mūsu novadā saņemtās ziņas ir pozitīvas. Darba algas nav samazinājušās, ja kontaktstundu skaits ir tāds pats kā iepriekšējā mācību gadā, bet ir pat palielinājušās,” uzsver S.Aņisimova.
Taču ar 1.septembri ir notikusi pāreja no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, sabalansējot skolotāja darba nedēļu un nodrošinot 65 % un 35 % darba slodzes sadalījumu, arī proporcionāli palielinot skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 eiro uz 1080 eiro.
“Pats svarīgākais ir tas, ka samaksa ir ne mazāka kā 8,50 eiro par vienu stundu. Ar slodžu sabalansēšanu gan viss nav tik iepriecinoši. Ir skolas, kur šī proporcija ir visiem pedagogiem, un ir skolas, kur vēl ir problēmas ar slodžu balansēšanu. Ja pedagogs piekrīt un individuāli vienojas ar darba devēju citai proporcijai, tad netiek pārkāpti 445. Ministru kabineta noteikumi (Pedagogu darba samaksas noteikumi – red.). Daļa pedagogu ir neapmierināti, ka nedrīkst strādāt vairāk par likmi. Līdz ar to sanāk tā, ka, no vienas puses, mēs kārtojam sistēmu, bet ir mazākas iespējas, ka strādā vairāk nekā likmi. Mērķdotāciju apmēru, tas ir, “gala naudu”, ko nepieciešams pārskaitīt pedagogu algu izmaksai, rēķina Izglītības un zinātnes ministrija, nevis arodbiedrība, taču LIZDA šobrīd aktīvi iesaistās savu biedru interešu aizstāvēšanā un meklē citu institūciju iespējamās kļūdas,” skaidro S.Aņisimova.
Iespējamie iemesli darba algas samazinājumam:
1. Piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai kopumā nepietiek streika vienošanās izpildei (darba slodzes sabalansēšanai un zemākās darba algas likmes paaugstināšanai);
2. Skolēnu skaita samazinājums;
3. Skolēnu skaita izmaiņas izglītības pakāpēs. Piemēram, samazinājies skolēnu skaits vidējās, bet palielinājies pamatskolas pakāpē, jo atšķiras izmaksas dažādās pakāpēs;
4. Darba slodzes samazinājums. Piemēram, pirmsskolas pedagogiem samazina darba slodzi un līdz ar to arī algu, jo pašvaldībai no sava budžeta jānodrošina darba samaksa pedagogiem, kuri strādā ar bērniem 1,5-4 gadu vecumā;
5. Pašvaldība pārdala valsts budžeta mērķdotāciju atbilstoši pašvaldībā apstiprinātajai kārtībai, nolikumam. Piemēram, samazina finansējumu lielai skolai, pārdalot to par labu mazai skolai;
6. Janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai, piemaksām;
7. Pašvaldība samazinājusi savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai;
8. Citos pienākumos iekļauts pagarinātās grupas darbs, minimāli gatavošanās, labošana, konsultācijas;
9. Nav pietiekams pedagoģisko likmju skaits uz izglītojamo speciālās izglītības programmas īstenošanai;
10. Profesionālajās izglītības iestādēm nav piešķirta pietiekama valsts budžeta mērķdotācija;
11. Principa “skolēns pašvaldībā” dēļ nav iespējams apmaksāt visus pienākumus mazajās skolās, tur var apmaksāt vai nu tikai kontaktstundas, vai kontaktstundas un daļu no citiem pienākumiem. Ja pašvaldība neiegulda savu naudu vai neveic mērķdotācijas pārdali, tad nevar visu pedagoga darbu apmaksāt u.c.
Avots: LIZDA
