“Liepājā, Jelgavā, Bauskā, Skrundā un Saldū var sildīties ar termālo (karsto – red.) pazemes avotu ūdeņiem,” “Dzirkstelei” saka gulbenietis Aleksandrs Puksts (82). Viņš ir seniors, kurš izvēlējies neparastu hobiju. A.Puksts pēta, krāj un popularizē inovatīvas idejas, kas būtu noderīgas Latvijas tautsaimniecībā.
Šīs idejas viņš stāsta ne tikai radiem, draugiem, paziņām, bet arī raksta vēstules valdībai. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis 19.aprīlī atbildē A.Pukstam raksta: “Pateicamies par izrādīto interesi un sniegtajiem priekšlikumiem, lai uzlabotu Latvijas valsts attīstību.”
Arī Gulbenē iespējams
A.Puksts saka – Jelgavā un Liepājā termālo pazemes avotu izmantošana būtu sevišķi aktuāla, jo tur šie ūdeņi ir aptuveni 60 grādus karsti. 70.gados ģeoloģisko izmeklējumu rezultātā Latvijas rietumu daļā viena kilometra dziļumā ir atklāti ģeotermālo ūdeņu slāņi, kuru temperatūra sasniedz 60 grādus. Tas ir vispārzināms fakts.
A.Puksts ar savu rosinājumu ir vērsies Latvijas Klimata un enerģētikas ministrijā. 22.maijā šīs ministrijas vārdā valsts sekretāre Līga Kurevska atbild iesniedzējam: “Ministrija ir rūpīgi iepazinusies ar jūsu atsūtīto informāciju un apliecina, ka izvērtēs nepieciešamību un pamatotību Latvijas enerģētikas nozares attīstības plānošanas dokumentos paredzēt pazemes termālo avotu izmantošanu enerģētikā.” A.Puksts saka – tic, ka šī atbilde nav tikai formāla.
Seniors zina stāstīt, ka Latvijā ir arī reāla pazemes termālo avotu izmantošanas prakse. Tāda bijusi Ķemeros. Tur pazemes ūdeņu fiksētā temperatūra ir 32 grādi. Ķemeros no seniem laikiem esot saglabājies dīķis, kurā ieplūst karstie pazemes avoti. “32 grādi – tas vairs nav auksts ūdens, tas ir pietiekami silts,” uzskata A.Puksts.
Viņš priecājas, ka Baltijā ir prakse pazemes karsto avotu izmantošanā. Lietuvā, Klaipēdā, veiksmīgi darbojas ģeotermālā stacija. Tur pazemes ūdens ir vien 38 grādus silts, bet tik un tā ziemas sezonā tas nodrošina 40 procentus nepieciešamā siltuma.
A.Puksts domā, ka arī Gulbenē varētu izmantot termālos pazemes avotus centrālapkures nodrošināšanai. Arī šeit, pēc viņa aplēsēm, pazemes avotu ūdeņu temperatūra varētu būt 25-30 grādi.
Ministrijai nav tādu plānu
Latvijai ir “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam”, ir “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam”. Vai tur ir vieta arī ģeotermālās enerģijas izmantošanai Latvijā? “Klimata un enerģētikas ministrija šobrīd nesaskata iespēju īstenot termālās enerģijas attīstības projektus, izmantojot publisko finansējumu,“ “Dzirkstelei” saka šīs ministrijas Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktores vietniece Baiba Jakobsone. Viņa akcentē, ka šāda nostāja ir pamatota ar “veiktajiem pētījumiem un secinājumiem, tajā skaitā termālās enerģijas potenciālu un nepieciešamajām investīcijām”. Taču B.Jakobsone arī norāda, ka “privāto vai publisko tiesību subjektam ir iespēja īstenot termālās enerģijas projektus, ja uzskata, ka šim enerģijas veidam ir ekonomiskais un izmantošanas potenciāls”.
Fakti
* Latvijā zemes dzīlēs ir vairāki pazemes ūdeņu horizonti, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
* Zemes iekšējās siltumplūsmas intensitāte ir ļoti atšķirīga dažādos Latvijas reģionos. Konstatēts, ka visaugstākā pazemes ūdeņu temperatūra ir Kurzemes dienvidrietumos, kā arī Elejas-Jelgavas apkaimē.
* Ar paaugstinātu temperatūru pirmā zona stiepjas uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Liepājas, temperatūra šajā zonā 1192-1714 metru dziļumā sasniedz 38-62 grādus. Otrā zona plešas no Jūrmalas līdz robežai ar Lietuvu. Tās dienvidu daļā, kas pazīstama kā Elejas ģeotermālā anomālija, pazemes ūdeņu rezervuāra ūdens temperatūra 1100-1436 metru dziļumā ir 33-55 grādi.
Avots: “Meteo.lv”
