Nesen “Dzirkstelei” bija iespēja izbaudīt skaisto daudzkrāsaino rudeni tepat kaimiņos pie kolēģiem – Alūksnē. Taču ne tikai baudījām dabas skaistumu, bet arī apmeklējām uzņēmējus un dažādus objektus. Jaunajā ēkā, ko uzcēlusi pašvaldība, izveidota “Biznesa stacija” mazajiem uzņēmējiem. Tajā atrodas Alūksnes alus darītava, kurai blakus ir dizaina darbnīca un “Alūksnes pirāta” kūpinājumu un zivju veikals. Veikalā gan slavenais Alūksnes ezera zutis tobrīd bija pieejams tikai konservu veidā – tātad iecienīts.
““Biznesa stacija” ir pēdējā uzbūvētā ēka Alūksnē, ja es nemaldos, ziemas beigās tikai tika pabeigta. Esam te pavisam nesen. Durvis vērām vaļā 13.jūnijā, tā ka mums vēl ir daudz darbiņu. Pašvaldība uzcēla šo skaisto ēku par Eiropas naudiņām un iznomāja mazajiem uzņēmējiem. Par to mēs esam ļoti priecīgi! Tagad desmit gadus mēs šeit darbosimies,” saka Alūksnes alus darītavas īpašnieks Pāvels Čornijs un uzaicina uz pirmo prāta spēļu vakaru, uz kuru gan mēs diemžēl netiekam, lai gan ļoti gribētos, jo telpa ir mājīga.
“Vēlamies iedibināt rudenī un ziemā tādu jaunu tradīciju, ka piektdienu vakaros notiek prāta spēļu vakari, sestdienu vakaros – koncerti. Mēs piedāvājam baudīt alu pie kāda kultūras pasākuma. Mūzika mums patīk, un mēs cenšamies labus koncertus organizēt. Vasarā tie bija katru nedēļu, ziemā varbūt tas nebūs katru nedēļu. Pašvaldība iedalīja naudiņu kultūras projektiem, mēs uzrakstījām un arī dabūjām līdzfinansējumu. Vasarā mēs varam atļauties paši samaksāt muzikantiem, bet ziemā tā grūtāk. Vasarā mēs esam seši darbinieki, ziemā – trīs līdz četri,” stāsta Pāvels.
Viņš skaidro, ka lielas problēmas ir ar sezonalitāti. “Man ir vēl darbs Rīgā, kur es esmu pirmdien, otrdien. Pārējās dienas esmu Alūksnē. Vasarā, cik spēju saražot, tik arī spēju pārdot. Ziemā atkal pavisam citādāk. Esam pāris mazos veikalos, bet tas nav tāds liels bizness. Bet priekš lielajiem veikaliem mums tas apjomiņš mazs. Tur riskanti, jo līguma nosacījumi ir briesmīgi. Ja tev kaut kas noiet greizi un tu nespēj piegādāt, tad soda sankcijas ir – ārprāts! Tu sāc maksāt!” teic Pāvels.
Alūksnes alus un izejvielas. Foto: Pārsla Konrāde
“Lāgeri” un “eili”
Protams, alus darītavas īpašnieks pastāsta arī par to, kā pie viņa top alus, un uzsver, ka alus pati svarīgākā sastāvdaļa ir ūdens. “Alūksnes ūdens ir ļoti īpašs. Mums ir Alūksnes ezers un garšīgākais ūdens Latvijā!” viņš saka un turpina, ka ir divu veidu ali – “lāgeri” un “eili”. ““Lāgeram” vajag zemāku temperatūru – 12 līdz 14 grādi, kad viņš rūgst, un tur raugs dzīvojas mucai pa apakšu. “Eilam” vajag siltāku – 18 līdz 20 grādi, istabas temperatūru, un tur raugs dzīvojas mucai pa augšu. Pieber raugu, tad sākas rūgšanas process un izveidojas alkohols. Lai dabūtu alkoholu, divās dienās to var izdarīt, taču raugs nav pabeidzis savu darbu līdz galam, bet izdarījis tikai pamatu. Tad ir svarīgi nesteigties, pagaidīt, lai raugs ir simtprocentīgi beidzis savu darbu,” pieredzē dalās Pāvels.
Viņš stāsta, ka savam alum dod nosaukumus pēc stiliem, kuru ir simtiem. “Katram alus stilam ir vajadzīgs citādāks ūdens sastāvs. Esam iegādājušies īpašu filtru. Nākamā galvenā sastāvdaļa ir iesals. Iesals mums nāk no Eiropas – Čehijas, Vācijas. Iesals ir graudos. Mēs viņu maļam – dzirnavās graudi tiek saspiesti. Tas grauds spēj atdot visu labumiņu, ko mums no viņa vajag. Un mums vajag cukuru no viņa. Iesals tiek grauzdēts. Vēl tiek liktas klāt auzas, lai būtu putas. Trešā svarīgā sastāvdaļa ir apiņi, kas nāk no visas pasaules – Austrālijas, Amerikas, Eiropas. Pārsvarā ir divu veidu apiņi – vieni dod rūgtumu, otri aromātu. Pēdējā sastāvdaļa ir raugs, kas ir vajadzīgs, lai alus rūgst un izveidojas alkohols. Pēc tam, protams, var pievienot sulu, augļus, vēl “viskautko”,” saka Pāvels un piedāvā nogaršot alu ar mango.
Vāc ziedojumus mašīnām Ukrainai
Un vēl Pāvels pastāsta, ka Alūksnē ir ļoti labs labdarības fonds, kas saucas “Alūksnes un Apes novada fonds”, kurš pavasarī jau nosvinējis 18 gadu jubileju.
“Mēs ļoti aktīvi palīdzam Ukrainai šajā smagajā laikā – gan cilvēkiem, kas šeit ir atbraukuši, gan vācam ziedojumus mašīnām. Pēdējā laikā arī pašas mašīnas cilvēki labi sākuši ziedot. Un vedam mašīnas uz Ukrainu karavīriem. Braucam tālu līdz austrumiem, atdodam tieši rokās, jo mums ir svarīgi, lai nonāk tieši tur, kur vajag,” saka Pāvels un piebilst, ka 22.oktobrī (pie Pāvela viesojamies 13.oktobrī) vedīs piecas mašīnas un kopā jau būs aizvestas divdesmit.
“Kaut kā sanāk, ka trīs līdz piecas mašīnas mēnesī mēs ziedojam. Ja mēs vācam ziedojumus un pērkam, tad tie ir vai nu pikapi, vai “džipi”. Ja mums ziedo mašīnu, tad mēs ņemam jebko. No Rēzeknes kāds kungs uzdāvināja mašīnu, kura jāremontē, viena mašīna ir no Valmieras, bet pārējās visas no Alūksnes. Pašvaldība arī noziedoja mašīnu. Neviens izsolei nepieteicās, un tad nolēma noziedot,” stāsta Pāvels un piebilst, ka ir daudz labsirdīgu cilvēku.
