Rēzeknes novada Dekšāres pagastā ir tāds ciemats Obeliškas, kurā atrodas kaņepju audzētava “Obelisk Farm”. Saimnieks Andris Višņevskis stāsta, ka ciemata nosaukums cēlies no lietuviešu vārda “āboli” un arī savu saimniecību, kad sāka nodarboties ar kaņepēm, nosauca par “Obelisk”, kas gan nozīmē – obelisks. ““Obelisks” mums nozīmē tās kaņepes,” viņš saka.
Andris stāsta, ka māju nopircis un vēsturiski tajā dzīvojuši vecticībnieki. Neko īpaši neesot mainījuši, vienīgi nojaukuši žogu un māju nosiltinājuši ar kaņepju spaļiem. “Tas salauztais stiebriņš tiek sajaukts ar ūdeni un kaļķi, kas regulē mitrumu sienā. Un tas nedeg un pelītes nedzīvo, jo tur ir kaļķis. Protams, es mājai siltinājumu pasūtīju no fabrikas, jo ir Krāslavā fabrika, kur lauž kaņepes ar nopietnu tehniku,” uzzinām no saimnieka.
“Tagad rudenī es vācu tikai ziediņus ar rokām, stiebrus atstāju uz lauka, visu ziemu viņi stāv, tad izkalst. Tad šķiedra forši nāk nost. Es stiebrus vācu tikai tādēļ, lai taisītu papīru. Bez kaļķa stiebrus var arī samalt, uztaisīt granulas un kurināt māju. Ar kaņepēm visu var izdarīt,” skaidro Andris un nodemonstrē, kā stiebriņus padara mīkstākus.
Pirmās kaņepes saimniecībā iesējuši 2017.gadā. “Saskatījāmies internetā, kā to dara. Vispār maz bija informācijas. Mums daudz kas nesanāca pirmajā un arī otrajā gadā. Pirmajā nekas neizauga, jo kaņepēm tomēr augsni vajag sagatavot. Pirmie gadi pagāja tā interesanti, nebija īsti, par ko priecāties. Bet tad jau viss sāka izdoties. Ja jums patīk kaut ko darīt, sāciet to darīt! Ja ir iespēja kādam paprasīt, tad paprasiet, pirms sāciet to darīt!” saka Andris.
Pietiek diviem gadiem
Latvijā aug sējas kaņepes, ir trīs šķirnes un visas domātas sēklu ieguvei. Galvenie saimniecībā ražotie produkti ir sēkliņas. Kaņepēm ir ļoti daudzpusīga pielietošana, un katrs tās pa savam var izmantot. Protams, kaņepes izmanto uzturā, bet var arī dzīvot mājā, kas ir nosiltināta ar kaņepēm, taisīt papīru. “Aust es nemāku – uzreiz atzīšu, bet uzaust audumu arī var. Viens augs izaug, un visu ko tu vari izdarīt. Mēs arī cenšamies to visu darīt, bet pārsvarā mēs vācam sēkliņas. Sēkliņas mēs nokūlām pagājušajā gadā, mums bija raža 27.septembrī, bija četri hektāri ar kaņepēm. Kaimiņam ir kombains, citam kaimiņam ir kalte – tā mēs visi draudzīgi kopā arī nokūlām,” saka saimnieks.
Šogad sausuma dēļ kaņepju raža nav padevusies, bet Andris saka, ka sēkliņu ražas parasti pietiek diviem gadiem. “Uz lauka ir franču šķirne ‘Fedora 17’. Man bija cerība, bet ātri, jau ap Jāņiem, noplaka – lietus nebūs. Nu vajadzēja tādiem divarpus metru “kokiem” izaugt, bet, ja ir sauss, loģiski, kaņepe neko nevar paņemt no zemes un “sēž”. Mums ir pietiekami daudz sēkliņu, es ceru, ka pietiks arī šoziem. Kad kaņepju sēkliņas nokuļ pareizi, tad var glabāt divus gadus, tās nebūs rūgtas, būs svaigas, tikai jāsargā no tiem visiem, kuriem es negribu viņas dot. Bet tad, kad jau pagatavo produktu – noloba sēkliņas, izspiež eļļu, tad ir tikai pusgads laika, jo kaņepju sēklās ir daudz proteīna, ļoti vērtīga eļļa, kura oksidējas,” stāsta kaņepju audzētājs.
Vienīgais kaitēklis kaņepju laukā esot zvirbulis, bet tad, kad ir vairāk par hektāru, putni nespēj visu apēst.
Vēsture un mūsdienas
Andris iekārtojis arī īpašu kaņepju muzeju, kurā var uzzināt gan par kaņepju vēsturi, gan dažādās valstīs ražotajiem produktiem un izstrādājumiem. Muzejā var uzskatāmi redzēt fotogrāfijās, ka pagājušajā gadsimtā 20.-30.gados visur šeit bijuši kaņepju lauki.
“Protams, Latvijā kaņepes vienmēr esam pārtikā izmantojuši. Atradām grāmatu, kurā ir “Kalpu aizdars”: grauzdētas kaņepju sēkliņas sagrūstas zaļā masā. Uz maizītes, ar kartupelīti – baigi forši! 1935.gadā Zemkopības ministrija izdevusi brošūru “Kā audzēt kaņepes”. Gandrīz simts gadus atpakaļ šajā valstī kaņepes auga un zēla. Nav nekāda sazvērestības teorija, bet pēc 2. pasaules kara visā pasaulē kaņepju uzvaras gājiens beidzās, jo naftas industrija iemācījās taisīt neilona diedziņus,” stāsta saimnieks.
Muzejā var aplūkot arī kaņepju betonu, siltinājuma vati, virves, audumus, apavus, apģērbus, papīru, kosmētiku un daudz ko citu no kaņepēm un par kaņepēm.
Pēc muzeja apmeklējuma dodamies degustēt kaņepju produktus: tēju, maizi, halvu, krēmu, šokolādi un citas gardas lietas.
Par kaņepēm
Kaņepju tēja ir nomierinošs dzēriens, uzlabo miegu un samazina trauksmi.
Lobītas kaņepju sēklas uzlabo sirds veselību, gremošanu un vispārējo labsajūtu.
Kaņepju sēklu eļļa piesātināta ar Omega-3 un Omega-6, antioksidantiem un barojošām īpašībām, tā ir dabiska “spēkstacija”.
Avots: “Obelisks Farm”
