Goda nosaukumu “Latvijas Lepnums 2023” nominācijā “Novadnieks” saņēmusi Alda Alberte, Tirzas kultūras nama vadītāja, kura savas pagasta sabiedriskajā un kultūras dzīvē ir iedvesma un enerģijas avots jau 53 gadus. Tik ilgs ir Aldas darba stāžs nozarē. Goda nosaukuma piešķiršanai Aldu nominējuši ar pasaules tirzmaliešu saieta norisēm saistītu cilvēku grupa. Viņai pašai šis notikums kļuva par negaidītu pārsteigumu.
“Dzirkstelei” Alda saka – vienmēr tiekusies pēc zināšanām kā pēc gaismas un kultūras nozari cauri laikiem un ideoloģijām saskatījusi un Tirzas pagastā veidojusi, balstoties uz tautiskumu, uz nacionālajām vērtībām. Alda uzsver, ka bez Tirzas cilvēkiem, bez viņu vēlmes dziedāt, dejot, spēlēt teātri, kopā pulcēties pasākumos viņa nevar iedomāties savu darbu.
“Bez cilvēkiem es nebūtu nekas. Ir prieks, ka nāk, piedalās, ka patīk, ka vēlas nākt atkal! Meitenes smaida, puiši smaida. “Pagastvecis” staigā smaidīgs. Kliņģeri ir sagriezti. Cilvēkiem vajag kopā pulcēšanos, vajag svētkus,” viņa saka.
Viņa priecājas par katru labo atsauksmi par Tirzā apmeklētajiem kultūras pasākumiem – vai tas ir bijis viens no pieciem pasaules tirzmaliešu saietiem, vai dziesminieku saiets, vai viens no 13 labdarības pasākumiem “Eņģeļi pār Latviju”, kas organizēts pagastā.
Kāda Aldai nepazīstama sieviete šajās dienās atsūtījusi viņai ziņu ar apsveikumu par iegūto “Latvijas Lepnuma” titulu. Sieviete arī paudusi, ka kādā dziesminieku saietā Tirzā esot “izdejojusies kā Vīnē un baudījusi gan koncertu, gan dejas”, turklāt šajā pasākumā nokļuvusi pavisam nejauši.
Ar konservatorijā gūtu pleca sajūtu
Alda ir viena no retajiem lauku kultūras namu vadītājiem Gulbenes novadā, kura jau padomju gados ieguva augstāko izglītību Latvijas Valsts konservatorijā, to pabeidzot 1985.gadā.
Šodien Alda ir tā pati, kas bijusi vienmēr. Arī pirms 38 gadiem, kad konservatorijas beigšanas diplomdarbu komisijas vērtēšanai nodeva kā Tirzas svētkus ar dižo novadnieku un vietējās kultūrvēstures cildināšanu. Toreiz rajona kompartijas funkcionāri nav bijuši apmierināti, jo saskatījuši Aldas veikumā apolitiskas noskaņas. Bet pasniedzēju komisija no augstskolas paudusi: “Ja jums te Aldu nevajag, mēs atradīsim viņai darbavietu jebkur citur Latvijā.”
Alda vienmēr un arī šodien par saviem studiju gadiem runā ar aizrautību. Viņu aizrāva studijas. Bijusi studente, par kuras aizdomīgi pretpadomisko uzvedību no Gulbenes rajona tikušas sūtītas sūdzības konservatorijas rektoram Imantam Kokaram. Viņš saucis Aldu uz pārrunām. Alda gājusi bažīga, bet saruna ar rektoru bijusi draudzīga un beigusies ar vienošanos noorganizēt Tirzā kordziesmas koncertu I.Kokara vadītajam kolektīvam. Kad Alda jautājusi, ko viņš darīs ar saņemtajām sūdzībām, atbilde bijusi: “Uzkāršu uz nagliņas.” Tobrīd Alda sajutusi un uz visu mūžu paņēmusi sev līdzi pleca sajūtu, kuru guva no novadnieka izcilā kordiriģenta I.Kokara.
Iedvesmotāja – vietējā kopiena
Sajūtu, ka ir vērts darīt, Alda smeļas vietējā Tirzas pagasta kopienā. Viņa saka: “Man vienmēr ir bijis gods, ka es varu strādāt Tirzā, kur ir bijuši tik diži cilvēki un joprojām ir diži, radoši cilvēki – mākslinieces Inese Manguse Maskavā, bet bieži arī Tirzā, Nellija Ziepniece, kura atrodas Vankūverā (Kanādā), Sintija Ingaglio, kura tagad raksta pasaku grāmatu par Tirzu. Nils Treijs, faktiski viņam vajadzētu saņemt “Latvijas Lepnuma” titulu. Viņš ir izdevis vairākas grāmatas, kas veltītas Tirzas kultūrvēsturei, un turpina to darīt. Ir atbalstījis Ievas Bērziņas darbošanos literārajā laukā. Viņa arī būtu pelnījusi tikt atzīta par “Latvijas Lepnumu”. Ļoti daudz nozīmē tas, ka mums ir Tirzas pagasta attīstības biedrība. Un tas, ka mums vēl Tirzā ir pamatskola. Tirza ir kā magnēts, kas velk atpakaļ savējos no visas pasaules. Lai šī pievilkšanās turpinās, lai mūsu cilvēki bagātina Tirzu! Bagātina Tirzu tie, kuri nāk uz kultūras namu dziedāt, dejot, spēlēt teātri. Mums ir fantastiski amatiermākslas kolektīvi!”
Aldas un viņas kultūras nama pašdarbnieku cieņa un mīlestība ir abpusēja, par to liecina tas, kā savējie sumināja Aldu ar “Latvijas Lepnuma” balvas iegūšanu. 32 dejotāji no diviem kolektīviem nākuši sveikt Aldu katrs ar rozes ziedu – kāds ar baltu, kāds ar sarkanu. “Man tādi ziedi nekad nav bijuši pasniegti. Tāds daudzums, ka es rokās nevarēju noturēt!” saka Alda.
Domās jau nākamajos pasākumos
9.decembrī Tirzā kārtējo reizi notiks pasākums “Eņģeļi pār Latviju”. Ciemos atbraukt un fiksēt šo norisi esot solījusies komanda no “TV3”, jo Tirza Latvijā pagaidām ir vienīgais tāds lauku pagasts, kur regulāri notiek šāda atbalsta akcija. Alda akcentē – nevienam šā labdarības koncerta dalībniekam netiek maksāts. Visi piedalās par brīvu. Arī šoreiz gaidīs atbraucam mūziķi Aivaru Lapšānu ar ģimeni.
Aldai ir pilna galva ar idejām, kā kopā pulcināt, iedvesmot, saturēt savējos. Piemēram, viņa ir uzrunājusi tos Tirzas bērnus, kuri pirms 50 gadiem ir piedalījušies Enidas Blaitonas pasakas “Pauks un Šmauks” iestudējumā. 11.janvārī apritēs šie 50 gadi kopš izrādes iestudēšanas.
“Viņiem visiem ir pāri 50 gadu. Iedomājieties, ja viņi tagad uzspēlētu šo bērniem paredzēto izrādi! Es tā gribētu. Bet vismaz satikties mums vajadzētu. Sazināmies internetā. Runājam par salidojumu, par izrādes izspēli,” stāsta Alda un skumji piebilst, ka divu no no šīs izrādes aktieriem vairs nav šajā saulē.
“Mēs, tirzmalieši, esam gana aktīvi. Turamies kā zāģa zobi. Uzskatu, ka man ir labākie pašdarbnieki, labākie kolektīvi un to vadītāji, un arī labākie pasākumu apmeklētāji!” teic Alda.
Par pagastu salīdzināšanu kultūrā
Gulbenes novadā kultūras nozare ir reorganizācijas gaidās. Tiks pārskatīta kultūras nama vadītāja amata algas likme. Aldai ar viņas pašdarbības kolektīvu skaitu, visticamāk, arī turpmāk tiks saglabāta amata atalgojuma pilna likme. Tirzā ir aptuveni 800 iedzīvotāju, no astoņiem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem četri ir lielo dziesmu un deju svētku dalībnieki.
Aldas viedoklis par kultūras jomu laukos un tās darbiniekiem ir tāds: “Katrai krāsnij ir sava rūkoņa, katrai krāsnij ir sava malka, katrā skurstenī vējš citādāk iemetas. Es nekad neesmu uzsvērusi, ka katrā pagastā obligāti ir jābūt korim, deju kolektīvam, amatierteātrim. Jā, tie ir pamata vaļi. Bet varbūt ir kādā pagastā ciems, kur cilvēki grib tikai tamborēt vai tikai dejot. Ar to mēs esam interesanti, ka katrā vietā būs kaut kas citādāks. Katrs pagasts, katrs ciems nāk ar savu pienesumu. Katrā vietā ir citādāk. Es pat nezinu, no kā tas nāk. Vai no Dieva?”
Labie vārdi
Māris Sirmulis, Tirzas amatierteātra aktieris: “Alda ir īpašs cilvēks, kura savulaik arī mani ievilka Tirzas kultūras virpulī. Vienmēr esmu apbrīnojis viņas spēju no nekā radīt brīnumu. Radītās izrādes ir gaumīgas, pasākumi Tirzā ir sirsnīgi, īpaši un neaizmirstami ar savu odziņu. Palikušas atmiņā ir trakas idejas, kuras realizētas. Ar Aldiņu vieglajā mašīnā vedām garo paklāju uz skati Gulbenē no Cesvaines. Vai kāds ir pielaikojis baroka tērpu un parūku tramvajā? Ar mūsu režisori tas ir pilnīgi iespējams!”
Svetlana Ziepniece, Tirzas pamatskolas direktore: “Alda ir enerģijas virpulis, spēj izkustināt no vietas jebkuru vezumu un panākt, ka tas virzās viņas iecerētajā lietā. Apbrīnoju viņas trāpīgo valodu, reizēm tiešu, bieži tēlainu. Ievēro cilvēkus sev blakus, prot viņus iepriecināt.”
Nils Treijs, Tirzas pagasta attīstības biedrības vadītājs: “Strādāt ar milzīgu aizrautību, enerģiju un entuziasmu 53 gadus par Tirzas kultūras nama vadītāju – tas ir apbrīnas vērts! Vēl jāņem vērā, ka kultūras darbs ne vienmēr tiek novērtēts un atbalstīts no naudas dalītājiem. Aldas ieguldījums ir milzīgs, nenovērtējams un naudas izteiksmē neizmērāms!”
Sarmīte Zdanovska, Gulbenes novada kultūras centra vadītāja: “Koku stipru dara nevis tā stumbra resnums, bet gan tā sakņu dziļums savā zemē. Alda ir īsts latviešu kultūras arkla vilcējs. To pierāda nostrādātie gadi, Tirzas kultūras tradīcijas un tas, ka joprojām Alda spēj pulcēt kopā tuvus un tālus tirzmaliešus. Kad atnācu dzīvot uz Gulbenes novadu, pirmais, kas asociējās ar kultūru, bija nostāsti par Aldu un Tirzu. Te nav stāsts par darbu, bet par dzīvesveidu, jo kultūras darbinieka darbā ir vajadzīgs tik ļoti lielais entuziasms, kas dažkārt atstāj novārtā sevi, ģimeni arī veselību. Un, nenoliedzami, jāuzsver Aldas pārdomātās teātra izrādes! Ar jēgu, ar Tirzas kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanu! Tās ir vēl viena lepnuma balvas cienīgas. Lai veselība Aldai un lai izdodas atrast laiku arī sev!”
