Radioamatierisms aizrauj, šo kaislību var pielīdzināt makšķernieku azartam, tikai tur darbošanās ar makšķerēm, bet radioamatieriem – “ar kloķiem” – tā jokojot “Dzirkstelei” saka Stradu pagasta iedzīvotājs Imants Riņķis, kuru daudzi pazīst kā vienu no kādreizējās Gulbenes vietējās televīzijas darbiniekiem. Imants savulaik tehniski nodrošināja televīzijas darbību, taču šoreiz “Dzirksteles” saruna ar viņu ir par radioamatierismu.
Imants ir viens no pavisam trim Gulbenes novadā esošajiem radioamatieriem, kuriem ir nokārtots radiofrekvenču uzraudzības dienesta VAS “Elektroniskie sakari” eksāmens, iegūts sertifikāts un saņemta raidīšanas atļauja.
Imants stāsta, ka viņš pats legāls radioamatieris ir apmēram gadus desmit, taču savu pirmo radioaparātu salodējis, būdams vēl tikai 10 gadus vecs puika. Joprojām atceras, cik saviļņots juties, dzirdēdams un saprazdams, ka radioaparāts skan. Turpmāk uz daudziem gadu desmitiem viņš par šo hobiju aizmirsis.
Kā radioinženieris pabeidza studijas Rīgas Politehniskajā institūtā. Atjaunojoties Latvijas brīvvalstij deviņdesmitajos gados, nācies veidot radiosakarus Latgales muitai, izmantojot tā laika kolhozu dispečerdienestu radiostacijas. Un Imantam jau atkal “āķis bija lūpā”.
No tā brīža viņš vairs neizlaiž no rokām radioamatiera standarta komplektu, kurā ir raidītājs, uztvērējs, mikrofons, dators un antenas. Lai uzturētu to visu labā tehniska kārtībā, arvien vajadzīgi ieguldījumi. Tas nav lēts hobijs.
Radioamatieri darbojas gandrīz neredzami
Imants saka – ja valstī pienāktu “X stunda”, viņš būtu gatavs savu iespēju robežās nākt palīgā kā radioamatieris. Viņš pieļauj, ka tad viņu “atradīs un uzrunās”, ja novadā pēkšņi tiks pārrauti galvenie sakaru tīkli vai radīsies problēmas ar elektrības padevi. Par sevi un citiem radioamatieriem Imants saka: “Mēs jau sevi neafišējam.”
Imantam ir atmiņā 1991.gada augusta pučs, kad tika apzinātas alternatīvās iespējas saziņas nodrošināšanai, arī Gulbenē. Radioamatieri bijuši tie, kuri pa tiešo varēja informēt pasauli par notikumiem šeit.
To, ka vietējie radioamatieri var strādāt jebkuros apstākļos, viņi paši sev pierādīja, noorganizējot savdabīgu akciju bānīša 110. dzimšanas dienā 2013.gadā. Tad saziņā ar SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” pulciņš Gulbenes, Alūksnes un Balvu radioamatieru veiksmīgi realizēja ideju par raidīšanu no braucoša šaursliežu vilciena.
“Toreiz vilciena pavadonim sākumā bija pretenzijas par antenas izvietošanu uz vilciena jumta, jo tur spēkā ir normatīvie ierobežojumi. Atradām kompromisu,” stāsta Imants, kurš pats piedalījās šajās aktivitātēs.
Toreiz radioamatieri strādāja arī no Igaunijas kompartijas salonvagona, kas kā muzeja eksponāts piekabināts platsliežu tvaika lokomotīvei un atrodas bānīša depo teritorijā.
Par eksperimentu, kas labi izdevās, viņš tagad teic: “Pie mums tā bija viena tāda reize, bet pasaulē tāda prakse ir daudzreiz izmantota.”
Ir tēmas, par kurām ēterā izvairās runāt
Radioamatieri – tā īr īpaša kopiena. Daļa no viņiem Latvijā ir apvienojušies biedrībā “Latvijas Radioamatieru līga”. Imants zina teikt, ka tur iesaistījušies apmēram 70 cilvēku. Viņš pats biedrībā iesaistījies nav, taču par tās darbību interesējas un ar biedriem ir saziņā pastāvīgi.
Imantu aizrauj tas, ka viņa hobijs ļauj “paspiest roku” citiem radioamatieriem, pat ja tie atrodas pasaules otrā malā. Balss saziņa notiek angliski. Tā kā Imants sevi neuzskata par lielu runasvīru, reizēm viņš ņem palīgā datoru.
“Man svarīgs pats sazināšanās fakts un tas, ka ir izdevies radioviļņos sasniegt konkrēto valsti vai teritoriju un nodibināt kontaktu,” viņš saka. “Mūsu vidē svarīgi ne tikai tas, ka mēs, divi radioamatieri, savā starpā esam runājuši. Svarīgi, lai par to uzzina arī kāds trešais, ceturtais no mūsu vidus. Šajā nolūkā es nosūtu vizītkarti jeb QSL kartīti un pretī saņemu sava radio korespondenta QSL kartīti. Tur ir informācija par to, kurā brīdī, cikos un ar ko ir notikusi saruna. Tas tad ir apstiprinājums tam, ka radiokontakts ir noticis.”
Par ko bijusi saruna, nevienam jāatklāj nav, taču visiem radioamatieriem ir nerakstīts likums – par trim tēmām nerunāt. Šīs tēmas ir sekss, reliģija un politika. Ja gadās netīšām sazināties ar kādu, kurš neievēro šos postulātus (kuri turklāt esot starptautiski atzīti), Imants vienkārši pārtrauc sarunu. “Tad paklausos, bet neatbildu. Tad… man sākas radiotraucējumi un es vairs viņu nevaru uztvert,” saka Imants. “Šobrīd es arī ar Krievijas radioamatieriem nerunāju.”
Radioamatieriem – brālīgas attiecības
“Mēs varam viens otru personiski nepazīt, bet, ja es viesojos citā valstī un tur kāds radioamatieris uzzina, ka arī es savā zemē nodarbojos ar to pašu, mēs uzreiz esam “čomi”,” stāsta Imants.
Arī Latvijā radioamatieri ir gatavi izpalīdzēt cits citam. Saziņai lieti noder biedrības “Latvijas Radioamatieru līga” kontaktinformācija. “Savējie sapratīs,” par šo draudzīgo attieksmi saka Imants. Tajā pašā laikā viņš uzskata – radioamatierisms apvieno šauru un specifisku interesentu loku.
Uzziņa
* VAS “Elektroniskie sakari”, reaģējot uz vairāku pašvaldību interesi par radioamatieru iesaistīšanu alternatīvo sakaru veidošanā un informācijas apmaiņā, lūdz biedrību “Latvijas Radioamatieru līga” aicināt radioamatierus, kuri vēlas iesaistīties civilās aizsardzības pasākumos, sazināties ar savām pašvaldībām.
* Biedrība “Latvijas Radioamatieru līga” ir solidāra ar Ukrainas radioamatieriem un
Ukrainas tautu un nosoda Krievijas spēku iebrukumu Ukrainā. Biedrība atzīmē, ka jebkurš radioamatieris, kas pašlaik raida no Ukrainas, riskē ar savu dzīvību. Ja radioamatieri Latvijā dzird kādu Ukrainas staciju, nav jāpārraida tās izsaukuma signāls, atrašanās vieta vai frekvence — neatkarīgi no tā, vai tas ir ēterā, klasterī vai sociālajos saziņas līdzekļos. Tāda piesardzība vajadzīga, lai nepakļaujat Ukrainas amatierus dzīvības zaudēšanas riskam.
* Radioamatieri ir pakļauti savam ētikas kodeksam un ētera procedūrai.
Avots: “Lral.lv”
Fakti
* Radioamatieri Latvijā darbojas saskaņā ar MK 2023.gada 27.maija noteikumiem “Radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtība, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtība”.
* Latvijā kopumā reģistrētas 380 individuālās un kolektīvās radiostacijas, no tām atļaujas derīgas 293 radiostacijām, bet aktīvi ēterā strādā radioamatieri no vairāk nekā 170 radiostacijām – gan individuālajām, gan kolektīvajām.
Avots: Satiksmes ministrija
