Darbā jau 20 gadus ar sildošu mātes sirdi
Laima Bukša ir liteniete un viena no pieciem sociālajiem rehabilitētājiem Litenes pansionātā, kā tautā sauc valsts sociālas aprūpes centra “Latgale” Litenes filiāli. Laima no visām savām kolēģēm ir pati pieredzējušākā – savā specialitātē viņa strādā 13 gadus. Nupat Laimas darbs ir novērtēts ar Labklājības ministrijas Atzinības rakstu.
Uz pansionātu strādāt viņa 2002.gadā atnākusi līdzi savai dvīņumāsai Sarmītei. “Neko par pansionātu tad nezināju. Iepriekš tiku strādājusi kā šuvēja Gulbenē. Pamēģināju strādāt pansionātā un tā te arī paliku,” “Dzirkstelei” stāsta Laima.
Vislabākos vārdus par šo darbinieci laikrakstam saka arī pansionāta vadītājs Jānis Kļaviņš.
“Ļoti atsaucīga, pozitīva, labāku kolēģi nemaz nevar vēlēties!” “Dzirkstelei” par Laimu saka pansionāta sociālā aprūpētāja Irina Gorde.
Laima sākumā strādāja par aprūpētāju un studēja, ieguva augstskolas diplomu un iespēju augt karjerā. Šobrīd viņa varētu vairs nestrādāt, varētu baudīt pensionāres dzīvi, bet ir pieradusi griezties kā vāvere ritenī. Laima ir piecu bērnu mamma un vecmāmiņa trim mazbērniem. Pavisam palikt mājas dzīvē – tam viņa pagaidām vēl nav gatava, turklāt viņai patīk savs darbs.
Litenes pansionātā saviem klientiem Laima ir kā mamma. Šajā iestādē tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija pilngadīgām personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Pansionāts ir šo cilvēku mājas, vairumam – uz visu mūžu.
Daži ir izmantojuši pašvaldības piedāvājumu pamēģināt dzīvot grupu mājā Tirzas pagastā. Laima stāsta, ka sākumā pārcelties uz turieni gribējuši 18 Litenes pansionāta iemītnieki, tomēr pēdējā brīdī daudzi pārdomājuši. Kad klients nolemj mainīt dzīvesvietu, vēl gadu viņam tomēr tiek saglabāta vieta Litenes pansionātā. Tas vajadzīgs, lai būtu dota atkāpšanās iespēja. Laima zina stāstīt, ka viens klients patiešām izmantojis iespēju atgriezties pansionātā, bet vēlāk vienalga atkal devies projām. Tomēr citi, kuri pārcēlušies uz grupu dzīvokļiem Tirzā, esot labi tur iejutušies.
Lai nezustu saikne ar pasauli
Laima Litenes pansionātā palīdz klientiem iegūt un saglabāt visnepieciešamākās sociālās prasmes, un vienlaikus viņa cenšas savos klientos attīstīt radošumu un prasmi dzīvot interesanti, priecīgi. Laima saka – klienti ir ļoti dažādi, katram vajadzīga individuāla pieeja, jo kāds ir kautrīgāks, bet cits labi jūtas tieši kolektīvā. Tomēr katram ir vajadzīga personiska uzrunāšana, aicināšana iesaistīties.
“Mums te ir nodarbības interešu pulciņos. Dziedam, zīmējam, veidojam. Mums ir aktivitātes, pasākumi,” viņa stāsta.
Laima saviem klientiem kā skolā māca arī pazīt burtus, skaitļus, māca rakstīt, māca skaitīt katram kabatas naudu, māca rēķināt līdzi, iepērkoties veikalā. Māca arī galda kultūru, vienkāršu maltīšu pagatavošanu. Šim nolūkam noder nupat izveidotā mācību virtuve.
“Sākumā kāds no klientiem neatnāk piedalīties nodarbībā uz virtuvi, bet redz, ka draugs iet un pēc tam stāsta, cik jauka bijusi pankūku cepšana un tējas kopīga baudīšana. Un pienāk reize, kad atnāk uz nodarbību arī tas klients, kuram šī būs pirmā reize. Mācāmies lietot virtuves ierīces, mazgāt traukus, mācāmies gatavot, dekorēt un pasniegt ēdienu, lietot dakšiņu un nazi. Ja kādam klientam atbrauc ciemos radinieks, ved cienāt ar kafiju tieši uz mācību virtuvi. Te mums ir arī ledusskapis, kur klienti glabā savu personisko ēdienu,” stāsta Laima.
Viņa saka – ir klienti, kuri mācās un prot lietot internetu, sociālos tīklus. Pansionātā klientiem ir pieejami datori un internets. Laima iemāca arī, kā klients var piezvanīt saviem tuviniekiem. Dažiem Litenes pansionāta iemītniekiem esot mobilie tālruņi. Saziņa, tuvinieku ciemošanās klientiem esot ļoti svarīga, stāsta Laima. Dažiem arī ir iespēja palaikam ciemoties tuvinieku ģimenēs, par to iepriekš vienojoties ar Litenes pansionāta vadību. Laima zina teikt, ka arī šajos Ziemassvētkos daži dosies uz piederīgo ģimenēm.
Ar respektu pret privātumu
Laima zina, ka klienti ļoti izvērtē katru pansionāta darbinieku. Kādam vairāk pieķeras, citam mazāk. Kādam nebaidās jautāt, pastāstīt savas sirdssāpes. Laimas uzskats – ir tomēr jāievēro zināma distance ar saviem klientiem. Mēdzot kāds teikt, ka zina, kur Laima dzīvo. Saka – nāks ciemos. Laima tādos brīžos ir tieša un iebilst pret ciemos nākšanu vai piedāvāšanos palīdzēt viņai mājas solī.
”Katru klientu ir ļoti jājūt, jāzina, ar kuru kā sarunāties. Ne tā pateiksi, būs spuras gaisā. Svarīgas ir nianses,” saka Laima un piebilst – klientiem jāiemāca arī, kā labdabīgā formā risināt konfliktus.
“Esmu iepazinusi savus klientus kā sadarboties gribošus cilvēkus. Tas ir savstarpējas mijiedarbības process. Mani klienti ir laipni, prot izteikt cits citam komplimentus. Tas sadzīvē ir ļoti svarīgi un nepieciešami ikvienam cilvēkam,” stāsta Laima.
Esot, protams, arī kāds tāds cilvēks, kurš nemāk ne ar vienu sadzīvot Arī tad ir jāmeklē risinājumi. Pansionātā starp klientiem veidojas arī draudzība, pieķeršanās – reizēm īslaicīga, reizēm ilga. Esot savi pārīši. Pansionātā, kā stāsta Laima, ir tāda speciāla telpa, kur cilvēks var ieiet un pabūt vienatnē vai kāds pāris var pabūt kopā.
Arī pansionāta iemītniekiem gadoties reizēm sagrēkot ar alkoholu. Tas vairāk attiecas uz tiem, kuriem ir iespēja patstāvīgi ar sabiedrisko autobusu aizbraukt uz Gulbeni. Gadoties, ka pēc tam klientam jābrauc pakaļ uz pilsētu. Tomēr tie ir atsevišķi gadījumi.
