Pagājušās nedēļas otrajā pusē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklēja visas trīs Baltijas valstis, arī Latviju. Ukrainas prezidents Latvijā ieradās oficiālā vizītē, lai pārrunātu Latvijas un Ukrainas sadarbību, atbalstu cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī Ukrainas Eiroatlantisko integrāciju. Vizītes laikā viņš tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Ministru prezidenti Eviku Siliņu, kā arī ar augstāko amatu parlamentāriešiem un Baltijas valstu žurnālistiem.
Latvijā viņa īsās vizītes laikā tikšanās ar tautu nebija ieplānota, un vien retajam klātienē izdevās redzēt šobrīd populārāko prezidentu vismaz šeit, Eiropā. Tomēr popularitāte nav viennozīmīga un līdzi sev nes dažnedažādas negācijas, jo katram jau ir savs viedoklis. Zelenska vizītes laikā, garām ejot, Gulbenē dzirdēju sarunu tīrā latviešu valodā: “Nu tad atbrauca ar pastieptu roku, lai mēs visi par to maksājam.” Nezinu, kā ar to pastiepto roku, bet par to maksāšanu jau maza kripatiņa taisnības ir. Vai diskusija izvērsās tālāk un nonāca līdz secinājumam, ka šī vizīte ir nozīmīga arī mums un tā tomēr ir mūsu kopēja lieta, nezinu, bet dzirdēt ko tādu tīrā latviešu valodā bija negaidīti. Paēdušais neēdušo nekad nesapratīs – tā ir aksioma jebkurā jautājumā un darbojas par kādiem 90 procentiem. Jautājums ir par to, cik kuram ir godaprāta un sirdsapziņas, lai saprastu, cik grūti ir arī tiem cilvēkiem, kurus mēs nepazīstam. Te gan jāpiemin visas Ziemassvētku ziedošanas akcijas, kad mēs kaut kā tomēr atmaigstam un ziedojam, pat īsti nesaprotot, kam un kāpēc.
Laikam jau jānonāk ukraiņu ādā, lai pilnībā saprastu viņu situāciju, un tad arī tie, kas izsakās nievājoši, ķertos pie pēdējā salmiņa un meklētu sadarbības partnerus jebkādam risinājumam. Tiem, kurus šī vizīte interesēja, bija dota iespēja sekot līdzi tās norisēm gan televīzijā, gan citos plašsaziņas līdzekļos un izdarīt savus secinājumus par vizītes mērķiem un to, kas tās laikā ir paveikts. Galu galā svētdienas vakarā Zelenskis publicēja vēstījumu Baltijas valstīm, kurā pateicās par sadarbību, palīdzību un atbalstu, ko mēs sniedzam viņiem cīņā ar agresoru. Un, tā kā mēs dzīvojam šajā valstī ar mums pieņemtiem politiskajiem uzskatiem un nospraustajiem mērķiem, un zināmu vēsturi, tad izteikumi par pastieptu roku ir, maigi sakot, nekorekti.
