Gandarījumu par barikāžu atceres pasākumu pirms nedēļas mūsu novada bibliotēkā, kurš patiešām bija pārdomāts, ņemot arī vērā, ka iepriekšējos gados pilsētā janvāra notikumiem veltītu pasākumu nebija, aptumšoja uzbrukums “Dzirksteles” sociālā tīkla “Facebook” profilam. Tajā redakcijas darbinieki bija ievietojuši video no šī paša barikāžu pasākuma ar valsts himnas dziedāšanu, ko izpilda gulbenieši Guntars Eniks ar savu dēlu Kārli, bet pārējie sanākušie pievienojas. Video ātri izpelnījās ne tikai lietotāju ievērību, bet arī patiešām agresīvu mūsu valsts nomelnošanas viedokļu kampaņu. Pārskatot vairākus “Facebook” profilus, kuri bija šo retoriku uzsākuši, bija skaidrs, ka mūsu “Dzirksteles” kontu ir apsēduši tā saucamie interneta troļļi. Jāsaka, ka pirmo reizi mēs piedzīvojām tik lielu troļļu uzbrukumu.
Interneta trollis nav tik mīlīgs kā suvenīrs, ko parasti pērk tūristi, viesojoties Norvēģijā. Interneta trollis, kā saka speciālisti, ir provokators. Ir viena daļa cilvēku, kas grib izcelties ar sava agresīvā viedokļa paušanu, jo viņi vienīgie zina “patiesību”, un kur tad citur to izkliegs, ja ne sociālajā tīklā, jo citur vienkārši neviens neklausās, bet te vienmēr ir cerība uz dzirdīgām ausīm. Nav noslēpums, ka citi to dara par naudu un raksta vajadzīgos komentārus savam “saimniekam” tepat mūsu valstī vai ārpus tās.
Vēl ir viltus profilu tīkli, kurus ģenerē kāda uzdevumā, ir bijušas publiskotas ziņas, ka tādi ir atklāti un bijuši saistīti ar Krievijas militāro izlūkošanas dienestu. Skaidrs, ka patiesos mērogus, kas iedarbojas uz mūsu prātiem, grūti aptvert, taču pēdējos gados katrs ir pieredzējis sociālajā tīklā to troļļu kategoriju, kuras galvenais uzdevums ir kurināt naidu starp visiem un visur, nogalināt cieņpilnu diskusiju jau pašā saknē, izplatīt pēc iespējas vairāk melu, lai rodas iespaids, cik šausmīga mums ir sabiedrība.
Lielāki troļļu uzbrukumi jau bija vērojami pandēmijas laikā un ar vēl lielāku sparu turpinās tagad, atrodot auglīgu augsni saistībā ar karu Ukrainā. Tāda sajūta, ka viena daļa “antivakseru” ir tagad pārslēgušies uz kara tēmu, bet abējādi, tīši vai netīši, mērķis viens – radīt sajukumu, nedrošību, šaubas cilvēkos, galvenais – akcentējot, ka dzīvojam sliktākajā valstī pasaulē.
Jā, dzīve sociālajā tīklā nav tikai rožaini vienkārša, drīzāk tā ir nepatīkamu pārsteigumu pilna. Protams, mums ir izvēle, ar ko tur draudzēties, ko lasīt, ko klausīties, kur piedalīties diskusijā vai kuru trolli nobloķēt, vai vispār tīklu atstāt. Tomēr cik daudz cilvēku to spēj reāli izvērtēt? Skaidrs, ka liela daļa to nespēj, jo citādi taču nebūtu jādzird tik daudz gadījumu par tautiešu uzķeršanos uz viltus draugiem, līgavaiņiem, kas izkrāpj naudu.
