Algu pedagogiem, kuri izglīto bērnus līdz piecu gadu vecumam, šogad galvenokārt nodrošinās Gulbenes novada pašvaldība. Tāpat arī šo pedagogu atbalsta personālam un bērnudārzu vadītājiem, vietniekiem.
Zināms, ka mēnesī pašvaldība šim atalgojumam atvēlēs 175 132 eiro (ieskaitot sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas). Tātad 8 mēnešu laikā (no 1.janvāra līdz 31.augustam) – 1 401 056 eiro. Aptuveni tas ir 2,3 reizes vairāk, nekā nosedz valsts. Šāda informācija izskanēja Gulbenes novada domes finanšu komitejas 18.janvāra sēdē.
Valsts nauda – tikai pedagogiem par piecgadnieku apmācību
Tā ir bijis no laika gala, ka pašvaldība līdzfinansē algu nodrošināšanu pirmsskolas pedagogiem. Un tās ir teju divas trešās daļas no kopumā nepieciešamā finansējuma. Valsts maksā mazāko daļu no kopsummas. Taču nekad vēl līdz šim pašvaldības līdzfinansējuma daļa nav bijusi tik liela. To “Dzirkstelei” apstiprina pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova.
Viņa stāsta – izaicinājums pašvaldībai ir pirmsskolas pedagoga algas kāpums. Kā zināms, ar 1.janvāri pirmsskolas pedagoga atalgojuma minimālā likme no līdzšinējiem 1240 eiro pieaugusi līdz 1526 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) par 40 stundu darba slodzi nedēļā.
D.Kablukova teic – vēl nesen pirmsskolas pedagoga atalgojuma minimālā likme bija mazāka par 1000 eiro. “Piecu gadu laikā pat ir dubultojusies alga,” viņa saka. Savukārt novada deputāte Guna Pūcīte “Dzirkstelei” pauž – lielā mērā tas ir uzdevums, ko valsts deleģējusi pašvaldībām, līdzi nedodot visu vajadzīgo finansējumu.
G.Pūcīte saka: “Valsts paziņo, ka pedagogiem ir paaugstinātas algas, bet patiesībā lielā mērā tas ir jānodrošina no pašvaldības budžeta. Te ir runa par pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam.” Viņa uzsver, ka pašvaldībai ir jānodrošina ne tikai minimālā algas likme, bet arī atalgojuma kāpums pārējam pirmsskolas iestāžu personālam sakarā ar minimālās algas palielināšanu valstī šogad no 620 eiro uz 700 eiro.
Valsts tātad pilnībā no sava budžeta ir paredzējusi atalgojumu tikai tiem pirmsskolas pedagogiem, kuri nodrošina apmācību bērniem no 5 gadu vecuma, kā arī strādā ar speciālās grupas bērniem. Valsts dotācija šim atalgojumam 8 mēnešos Gulbenes novadā ir 607 099 eiro, tas mēnesī veido 75 887 eiro.
Uz jautājumu, vai novadā šobrīd bērnudārzu skaits nebūtu jāpārskata, D.Kablukova atbild: “Pirmsskolas izglītības iestāžu kā tādu novadā nav par daudz, bet bērnu šajās iestādēs ir par maz. Novada teritorijā ir 13 vietas, kur tiek īstenotas pirmsskolas izglītības programmas. Tātad tik vietās vecākiem ir iespēja savas atvases aizvest uz bērnudārzu. Kamēr vecākiem visas šīs vietas vajag, tikmēr pašvaldība tās nodrošina. Galgauskā vecākiem vairs nevajag, tur nav vairs astoņu audzēkņu. Līdz ar to Galgauskā pakalpojums būs pieejams vēl tikai līdz 31.maijam. 3-5 bērniem pakalpojuma saņemšanai uz vietas piesaistīt pedagogus, personālu – tas nav pareizi.”
Vairums bērnudārzu darbojas 12 stundas, bet – ne visi darbinieki
Novada bērnudārzos ir sākusies bērnu darbinieku darba stundu uzskaite, lai tiktu samaksāts par faktiskajām darbā pavadītajām stundām. “Dzirksteles” portālā šajā sakarā komentētāji ir ierakstījuši sašutuma vārdus.
G.Pūcīte saka – tas ir ļoti svarīgs jautājums. Piemēram, Lizumā bērnudārzs darbojas no pulksten 6.30 līdz 18.30, piemērojoties pagastā esošiem uzņēmumiem, kuru darbinieki ir vecāki daudziem pirmsskolas vecuma bērniem. Taču nav tā, ka viss bērnudārza personāls atrodas darbavietā 12 stundas. Ir tādi, kuri darbā atrodas no pulksten 6.30. Arī vakara stundās līdz pulksten 18.30 uz vietas nepaliek viss personāls, jo tad iestādē samazinās vēl tur palikušo bērnu skaits, tāpēc viņi vakaros tiek apvienoti vienā grupā. Līdzīgi notiek citos novada bērnudārzos.
D.Kablukova skaidro: “Gluži normāli ir analizēt un skatīties, cik piepildītas ar bērniem ir pirmsskolas iestāžu grupas un vai pakalpojumu sniedzam tik stundas, cik iedzīvotajiem vajag. Pašvaldības pienākums ir nodrošināt pirmsskolas izglītības pakalpojumu tik, cik vecākiem vajag. Ja vajag no pulksten 7.00, nodrošinām. Ja vajag līdz pulksten 20.00, nodrošināsim. Tieši tāpat novadā mums ir dažas diennakts grupas bērniem. Tādas ir Jaungulbenē, Beļavā un Rankā. Tas ir pakalpojums vecākiem, kuriem ir maiņu darbs. Tādu bērnu, kuri apmeklē diennakts grupas, nav daudz. Mēs sekojam līdzi situācijām, jo bērnam tomēr ir jāuzaug ģimenē, nevis bērnudārzā.”
Prakse rāda – vakaros bērnudārzos pietiek tikai ar dežūrgrupu
D.Kablukova saprot, ka cilvēki “šūmējas”, kā viņi paši saka, “par darba stundu uzskaiti pirmsskolas izglītības iestādēs”. Taču šāds formulējums nav pareizs – viņa uzsver. Darba stundas netiekot uzskaitītas. “Tur nav summētais darba laiks.
Tur ir regulārais darba laiks. Katrs pedagogs zina, cik stundas mēnesī viņam ir jānostrādā. Katra bērnudārza vadītājs informē darbiniekus, kā būs jāstrādā. Un tā nav stundu uzskaitīšana,” saka D.Kablukova.
Patiesība esot tāda, ka katra bērnudārza vadītājs nosaka grupu darba laiku atbilstoši iedzīvotāju vajadzībai. Bērnudārza vadītājs arī atbilstoši norīko darbiniekus, kuri strādā katrā grupā. Pedagogiem ir konkrēta darba slodze. No tās arī izriet darba samaksa.
Prakse liecinot – bērnudārzā, kurā pavisam ir apmēram 100 audzēkņu, pēc pulksten 18.00 vēl uz vietas atrodas tikai kādi 6 bērni. Taču līdz šim tika algoti/nodrošināti visi 12 pirmsskolas pedagogi līdz pat bērnudārza aizvēršanas brīdim.
“Šo mēs izskatījām un vienojāmies ar pirmsskolas iestāžu vadītājiem. Uzdevām katrā iestādē izskatīt, cik bērniem vajag pakalpojumu vakara stundās. Iznāca tā, ka katrā iestādē vakaros vajag nodrošināt tikai vienu dežūrgrupu, kurā vēl paliek 5-6 bērni,” saka D.Kablukova.
Viņa vēlreiz uzsver – bērnudārzi strādā tādā apjomā, kādā vecākiem vajag. Pašvaldībai nav bērnudārzā vakara stundās jānodrošina pieci pedagogi viena bērna pieskatīšanai, viņa skaidro. Pašvaldība tāpēc izvēlas loģisku risinājumu. “Mēs neesam tika bagāti, lai vienkārši maksātu pedagogam par darba stundām, kuras nav nepieciešamas bērnu vecākiem,” teic D.Kablukova.
Gulbenes 1.bērnudārza vadītāja Iveta Cigle “Dzirkstelei” stāsta – dežūrgrupa bērnudārzā tagad vakaros darbojas no pulksten 18.00 līdz 19.00. Lai nonāktu pie šāda organizatoriska risinājuma, decembrī ticis apzināts, cik bērnu paliek bērnudārzā pēc pulksten 18.00. Noskaidrojies, ka tas ir pavisam neliels skaits – 4-6 bērni.
“Citās Latvijas pašvaldībās tāda prakse ir ieviesta jau sen. Piemēram, Aizkrauklē pirmsskolas pedagogiem ir saīsināts darbalaiks. Arī mūsu bērnudārzā tagad visi pedagogi strādā līdz pulksten 18.00, bet to atlikušo vakara stundu strādā tikai dežūrgrupu nodrošinošie darbinieki,” stāsta I.Cigle.
Tas, ka pirmsskolas pedagogi strādā par vienu stundu īsāku darbalaiku, atsaucas uz viņu atalgojumu. I.Cigle skaidro: “Ir samazināta likme, bet pirmsskolas pedagogi tomēr tagad saņem lielāku atlīdzību nekā iepriekš, pagājušajā gadā.”
Viņa arī uzskata, ka īsti godīgi nebija, ja pirmsskolas pedagogi agrāk saņēma pilnas likmes algu, kaut vakaros audzēkņu bērnudārzā ir maz vai nav nemaz.
Jautājums
PĀRSTEIGTI PAR SAVAS MĒNEŠALGAS APMĒRU, kas noteikta pēc ikgadējās vērtēšanas, ir pedagogu palīgi bērnudārzos. Šī jaunā alga viņiem ir tikai dažus eiro lielāka par valstī noteikto minimālo 700 eiro (līdz nodokļu nomaksai) mēnešalgu. “Kā tad tā? Es kontaktā ar bērniem esmu 8 stundas, bet pedagogs 6 stundas. Mana atbildība nav mazāka, bet atalgojums – daudz mazāks. Pat tāds pats kā auklei vai dežurantei bērnudārzā,” “Dzirkstelei” saka sieviete, kura Gulbenes vienā no bērnudārziem strādā par pedagoga palīdzi.
D.Kablukova skaidro – atšķirībā no pirmsskolas pedagogiem, kuriem ir atbilstoša pedagoģiskā izglītība un kuriem atalgojuma minimālo likmi (par 40 stundu darba slodzi nedēļā, kur 34 stundas ir jāpavada kontaktā ar audzēkņiem, bet 6 stundas jāveltī tam, lai sagatavotos darbam ar bērnu) nosaka valsts (Ministru kabineta 445.noteikumi), pedagogu palīgiem netiek prasīta pedagoģiskā izglītība un viņu atalgojuma apmērs tiek noteikts pēc pašvaldībā spēkā esošā amatu kataloga, kas atbilst Ministru kabineta 262.noteikumiem. Pedagogiem bērnudārzos darbdienā obligātas ir 6 kontaktstundas ar bērniem, bet pārējās darba stundas tiek veltītas tam, lai gatavotos darbam ar bērniem.
Pedagoga palīgam, kā skaidro D.Kablukova, ir citi uzdevumi – palīdzēt bērniem dažādos fiziskajos procesos, piemēram, saģērbties, sagatavoties diendusai un mosties no tās, apmeklēt labierīcības. “Pedagoga palīgam nav jāgatavojas darbam ar bērniem, tas nav paredzēts viņa darbā, jo palīgs nav pedagogs. Palīgs nedomā par metodēm, nemeklē risinājumus, nesadarbojas ar psihologu, ar speciālo pedagogu. Palīga darba kompetence ir cita un arī atbildība ir cita. Palīga darba dienas garums ir 8 stundas pie pilnas darba slodzes,” saka D.Kablukova. Viņa uzsver – tā ir šķietamība, ja pedagoga palīgam un auklēm bērnudārzā liekas, ka viņi dara tādu pašu darbu kā pedagogs.
D.Kablukova saka – amatu kategorijas un tām atbilstošo atalgojumu pašvaldībā neizdomā, jo ir valsts noteikts regulējums, un tā tas ir, kaut daļai bērnudārzu darbinieku algu maksā valsts (mērķdotācija), daļai – pašvaldība.
