Bauskas novada Svitenes pagastā Virsītes upes krastā atrodas Svitenes muiža. 17.gadsimta sākumā pārbūvētā Svitenes muižas kungu māja ir viens no skaistākajiem klasicisma stila piļu paraugiem Zemgalē. Muiža pieder pašvaldībai, bet nav vēl perfekti uzpucēta. Kad pērn oktobra beigās tur viesojamies, tajā vēl jūtama skolas aura, bet īpaši pārsteidzošas ir milzīgās kolonnas ne tikai ēkas ārpusē, bet arī iekšpusē, kā arī pārspīlēti augstie griesti un augstās durvis, kas liek domāt, ka pilī varētu būt mājojuši milži.
Pils pagalmā mūs sagaida vietējā gide Vita. “Šīs muižas kompleksā jeb pilī pagaidām neviens nedzīvo, bet trīs dzīvokļi tur ir. Varbūt nākotnē tur kāds arī dzīvos. Mēs esam 88 kilometrus no Rīgas, 20 kilometrus no Bauskas un 6 kilometrus no Lietuvas robežas. Jūs atrodaties Svitenes pagasta centrā, kas izveidojies apkārt muižas centram,” saka Vita.
Pa autentiskām ozolkoka durvīm, kuras vēruši arī grāfa Elmpta ciemiņi, kad nāca pie viņa ciemos uz ballēm un medībām, dodamies iekšā kungu mājā. Pils vestibils ir plašs un svinīgs, ar milzu kolonnām. Daļēji saglabājusies interjera dekoratīvā apdare. Pirmā stāva dzīvojamās telpas stūrī ir saglabājusies klasicisma stila podiņu krāsns. Tai ir noapaļoti stūri, bet virs tās kupols, ko kādreiz vainagoja vāze. Lielā pils zāle laika gaitā zaudēja savu sākotnējo apdari. Vēsturiski šī telpa izmantota dažādiem mērķiem – ballēm un fizkultūrai, kultūras norisēm. Labi saglabājušies dienvidaustrumu salons un ēdamzāle, kuras sienas rotā vienveidīgi izvietoti joniski pilastri. Visās telpās izbrīna daudzie ornamenti un dekori, kas saglabājušies no senajiem laikiem. Logu ailēs var redzēt, ka senie mūri no 16.gadsimta bijuši 1,70-1,90 metrus biezi, savukārt piebūvētajā daļā sienu biezums ir tikai 70 centimetri.
Vēsturiskie fakti – filmā
Tad mums piedāvā noskatīties filmiņu par muižas vēsturi. Uzzinām, ka pirmo vizuālo liecību par Sviteni 17.gadsimta sākumā atstājis Šveices mākslinieks, kurš uzgleznojis pārceltuvi pie Svitenes ciema. Tomēr šīs vietas vēsture sākusies ilgi pirms tam. 1505. gadā Sviteni iegādājās Oto fon Grothuss. Šai dzimtai Svitenes muiža piederēja vairāk nekā 200 gadus. Muižas kungu māja uzcelta 1590.gados. 1669. un 1736. gada inventarizācijas dokumenti liecina, ka mājas interjers bija ļoti askētisks. No divām pusēm muižai bija upe, māja līdzinājās mazam cietoksnim, kas Kurzemes hercogistes sākuma laikos spēja aizkavēt pēkšņu ienaidnieka uzbrukumu. Pārējās divas puses apjoza iespaidīgs mūris.
1736.gadā Svitenes muižu kopā ar citiem Grothusu dzimtas īpašumiem par 53 333 dālderiem iegādājās topošais Kurzemes un Zemgales hercogs grāfs Ernests Johans Bīrons. Viņam kļūstot par īpašnieku, Svitenes muiža tika ierauta Rundāles pils celtniecībā. 1738.gadā tika ierīkotas galdnieku darbnīcas ar 20 darba vietām, tāpēc var droši teikt, ka Svitenes muižā tapa vairums no Rundāles pils parketiem un durvīm. Bīrona trimdas laikā Svitenes muiža no 1753.gada tika izīrēta tās iepriekšējam īpašniekam. Pēc tēva nāves Vilhelms Ernsts fon Grothuss attiesāja savas dzimtas īpašumus un veica muižas pārbūvi. Pēc kāda laika Grothusiem tomēr nācies šķirties no Svitenes muižas.
Par jauno īpašnieku kļuva Krievijas feldmaršals barons Johans fon Elmpts. Pēc viņa nā-
ves to mantoja dēls krievu armijas ģenerālleitnants Filips Elmpts. Tieši viņa laikā Svitenes muižas komplekss ieguva pašreizējo izskatu. Vecā ēka netika nojaukta, bet gan iemūrēta tagadējās pils sienās. Pēc viņa nāves to mantoja viņa meitas. Tad bieži notika saviesīgi pasākumi un krāšņas balles. Pēc mātes un vecākās māsas nāves par muižas īpašnieci kļuva Cecīlija Filipīne. Leģenda stāsta, ka viņa ieradās pilī tikai rožu ziedēšanas laikā un uzturējās muižā līdz vasaras beigām.
1893.gadā par Svitenes muižas īpašnieku kļuva firsts Anatols Līvens, kurš muižu iegādājās bez mēbelēm un izīrēja to dažādām vajadzībām. Kādu laiku muižas kompleksā atradās pagasta pārvalde, bet pilī – daktera Reinholda acu klīnika. Vietējie iedzīvotāji tur varēja ārstēt acu slimības bez maksas. Līdz ar Latvijas Republikas īstenoto 1920.gada agrāro reformu firsts zaudēja Svitenes muižu.
Skolai – 150 gadi
Sākot ar 1920./1921. mācību gadu, pagasta valde iekārtoja Svitenes pilī vietējo pamatskolu. 1923.gadā Izglītības ministrija izstrādāja pils ēkas pārbūves plānu, lai maksimāli pielāgotu ēku skolas vajadzībām. Finanšu trūkuma dēļ šis plāns netika realizēts un jāsaka – labi, ka tā, jo rezultātā pils sākotnējais plānojums saglabājies gandrīz neskarts. Skola kļuva par apkārtnes sabiedriskās dzīves un kultūras centru. Skolā notika lekcijas, tika organizētas dažādas darbnīcas, svētku svinēšana un koncerti. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Svitene atkal tika ierauta pārmaiņu virpulī. Svitenes pils skola pārtapa par jaunizveidotā Rundāles novada mūzikas un mākslas skolu.
Vietēja entuziaste, kas arī bija pēdējā Svitenes skolas direktore, savākusi ļoti daudz materiālu par skolu. Izrādās, ka pirmais mācību gads Svitenes skolai ir bijis 1835.gads. 1836.gadā grāfiene iedevusi līdzekļus, lai uzceltu jaunu skolu, kas bijusi piecu kilometru attālumā. Dažādas senās lietas no skolas laikiem, kā arī citus senus priekšmetus tagad var aplūkot pilī.
