Prom no pilsētas kņadas, steigas un citiem cilvēkiem – tas ir stāsts par lauku māju “Riesti”. Šajā vietā Olita un Vilnis saskatīja viesu nama potenciālu un nenokļūdījās. Tagad pēc pilnām trim aktīvām tūrisma sezonām abi ir gandarīti, ka pieprasījums šai vietai ir liels. Uz šo vietu brauc atpūsties no visas Latvijas, kā arī no Igaunijas, Vācijas, Čehijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, ir bijuši arī ukraiņi.
“Esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk būt dabiskā vidē. Te ir mežs un tuvumā neviena nav. Rīdzinieki ir sajūsmā!” saka Olita. Vilnis piebilst: “Viņi vaicā, vai var ārā klausīties mūziku. Es saku: droši! Ja nu vienīgi kādam alnim patraucēsiet.”
“Riestus” ļoti ir iecienījušas ģimenes ar bērniem. Te ierodas arī draugu kompānijas un ir pat svinētas trīs kāzas. “Pie mums var braukt, ņemot līdzi savus suņus un kaķus, un cilvēki to arī ir izmantojuši. Tas viņiem ir svarīgi. Pie mums ir bijuši vilku sugas suņi un arī kaķis. Ar saviem četrkājainajiem draugiem drīkst nākt mājā. Citreiz cilvēki prasa: vai suņiem te ir, kur izskrieties? Žoga te nav. Apkārt mežs. Svarīgi, vai suns klausa,” stāsta Olita.
Intensīvākais laiks “Riestos” ir vasara, bet arī citās sezonās atpūtnieku, kas vēlas izbaudīt klusumu, netrūkst. “Rudens arī bija labs. Ziemas laikā cilvēki te ierodas lielākoties nedēļas nogalēs, bet mēdz būt arī nedēļas vidū. Ir tādi, kas, vienu reizi te pabijuši, atgriežas atkal,” saka Olita.
Šai vietai nepiestāv eiroremonts
Lauku māja “Riesti” piedāvā nakšņošanas iespējas, makšķerēšanu, pirti un kubulu. “Kaut ko darām uz priekšu,” saka Vilnis, un Olita piebilst: “Lēnām un mierīgi.” Ir tapusi lapene un āra labierīcības. “Ja aplūkojam jaunās viesu mājas, tās ir moderni aprīkotas. Bet mēs gribam saglabāt dabisko vidi. Neko vairāk izplesties negribam, jo tad pazudīs tas stāsts, ka šī māja domāta atpūtai vienai ģimenei,” saka Olita, un Vilnis turpina: “Cilvēki arī zvana un jautā: vai mēs te būsim vienīgie? Atbildu: Jā, vienīgie, citu te nebūs.”
Viņiem abiem ir svarīgi saglabāt šīs vietas īpašo šarmu, kur pagalmā ir zālājs un bērni var izskrieties basām kājām, kamīnā – sprakšķošas malkas pagales, kas rada omulīgu siltumu. Mājā, kura celta 1875. gadā, saglabātas vecās grīdas. Ir arī plīts. Vasarā ir iespēja šaut ar loku. “Lai paliek šis lauku mājas stāsts. Eiroremonta te nekad nebūs. Šādu lauku māju paliek mazāk,” saka Olita.
Cilvēkiem patīk, ka “Riestu” saimnieki parūpējušies, lai te ir nepieciešamās lietas. Atvilktnē ir aptieciņa, diegi, adatas, ir grāmatas, galda spēles, rotaļlietas. “Māja dzīvo, un tas ir svarīgi,” saka Olita.
Tie, kuri viesojušies “Riestos”, ir pratuši novērtēt gan saimnieku viesmīlību, gan harmonisko atpūtu, ko sniedz šī vieta. Tie, kas te bijuši, uzvedušies solīdi. To pašu Olita attiecina arī uz pasākumu vietu “Telpa mums” Gulbenē, kuru viņa kopā ar vīru pārņēmusi savā pārziņā. “Pie labiem cilvēkiem brauc labi cilvēki,” smaida Olita.
Viņa stāsta, ka vietu “Telpa mums” Gulbenē cilvēki izmanto visdažādākajām vajadzībām: bērnu un pieaugušo ballītes un jubilejas, kristības un pat bēres. Runājot par bērēm, viņa atminas: “Pilsētā tajā mirklī viss bija aizņemts, un cilvēki bija apmierināti. Pieprasījums pēc telpām ir. Ja atvērsies pilsētā vēl kaut kas, būšu tikai priecīga. Ir datumi, kurus ļoti ātri aizņem, tagad, piemēram, uz izlaidumu laiku jau ir aizņemts.”
“Kovida” laiks – kā ieskrējiens
Vilnis “Dzirksteli” iepazīstina ar “Riestu” stāstu. Savulaik “Riestos” dzīvoja mežsargs. Viņš nomira.
“Mums te darbojās medību klubs. Sapratu, ja kāds šo māju nopirks, tad mums pašiem nebūs, kur palikt. Es nopirku, lai būtu medniekiem. Bija vieni izdevumi. Domāju darboties ar bitēm, bet lielā peļņa no tā nesanāk. Bija pagājuši desmit gadi, māja puslīdz izremontēta. Domājām, ko darīt – varbūt pirti, kubulu, varbūt kāds brauks un varēs arī kaut ko nedaudz nopelnīt. Un tā viss arī sākās – ar pirti un kubulu,” atminoties, kā šī vieta piedzīvojusi pārmaiņas, stāsta Vilnis.
Olita saka, ka toreiz bija iespēja rakstīt “Satekai” projektu, kas tika apstiprināts, un par projekta finansējumu tika iegādāta un uzstādīta pirts un kubuls. “Labi, ka uzņē-
mējiem ir projekti,” uzsver Olita un turpina: “Mēs sākām “kovida” laikā. Tā kā šī ir atsevišķa māja, tad ģimene drīkstēja toreiz vienkopus atpūsties. Un brauca ģimenes ar bērniem. Ja viesnīcas nevarēja uzņemt atbilstoši noteikumiem, tad mēs varējām. Atslēgu atstājām un pat nesatikāmies. Cilvēki nevarēja braukt uz ārzemēm, ceļot, un lauku māja bija pieprasīta. Tas mums bija kā ieskrējiens,” atminas Olita.
Lai veiksmīgi strādātu tūrisma jomā, ir svarīga komunikācija ar cilvēkiem. Laipnība, viesmīlība un uzmanība vienmēr tiek novērtēta. Gan Vilnis, gan Olita priecājas par iespēju “Riestos” satikt un iepazīt daudz un dažādus interesantus cilvēkus. Svarīgas ir arī labas attiecības ar kaimiņiem. “Mums kaimiņos ir jauns puisis, kurš te ienācis no Ķekavas un nopircis māju. Viņš mums arī uztaisīja lapeni,” saka Vilnis un Olita.
Par to, ka lauki nebūt nav pamesti, ir pārliecināta Olita. “Tie, kas grib palikt un strādāt laukos, tie atrod, ko darīt. Pēdējā laikā ļoti daudz redzam, ka lauksaimnieku bērni saimnieko laukos. Ir daudzģimeņu, kas atbraukušas strādāt uz laukiem. Jaunieši laukos mēdz veidot uzņēmējdarbību. Arī Gulbenes novadā tādi ir, piemēram, Ieva Anže, Alise Rubene. Zinu daudz jauniešu, kas ir atgriezušies vai ieprecējušies šeit un sāk darboties, un tā vide laukos ir ļoti aktīva. Mums savukārt liels palīgs te ir mūsu dēls Kārlis, īpaši vasarā,” stāsta Olita.
