VIESU NAMS “MĪLMAŅI” atrodas pašā Gaujas krastā Rankas pagastā un piedāvā lielisku atpūtu visa gada garumā. Tur vienmēr ikvienu sagaida smaidīgā un viesmīlīgā šī nama saimniece Inga Dikmane. “Dzirkstele” “Mīlmaņos” viesojas, kad to apmeklē Gulbenes novada tūrisma uzņēmēji.
Pirms tūrisma uzņēmēji viesojās “Mīlmaņos”, Inga “Facebook.com” izsludināja konkursu “Rancēniešu uzkodu plate”. Ideja par šādu konkursu viņai radās, gaidot ciemos tūrisma uzņēmējus.
“Lauzīju galvu, kādu ēdienu piedāvāt viesiem, lai tas būtu arī kā mūsu Rankas pagasta vizītkarte, bet šķiet, ka viss ģeniālais vienmēr ir vienkāršs un atnāk tieši īstajā brīdī. Un tā kādā dienā mani pārsteidza negaidīti ciemiņi no Igaunijas, kuri bija izsalkuši. Pagatavots nebija nekas, un vajadzīga vismaz pusstunda, lai izceptu vismaz kartupeļus. Ātri noliku uz galda tēju, “Ķelmēnu” maizi, veikala “Rankas sieri” produktus un paskaidroju igauņiem, ka abi produkti tiek ražoti mūsu pagastā un viņi var sev uztaisīt sviestmaizes, kamēr taisu pusdienas. Kad atgriezos pie igauņiem, viņi paši bija izveidojuši nelielas uzkodas un teica, ka neko garšīgāku mūžā nav baudījuši. Es jau neatzinos, ka man pašai šāds nosaukums uzkodai pirms ēdienreizes pat sapnī nebija rādījies. Tā nu pavisam nejauši radās mans plāns, kuru vēlējos attīstīt ar rancēniešu palīdzību,” stāsta Inga un priecājas, ka atsaucība tam bija negaidīti liela.
Viņa saka lielu paldies visiem par iesūtītajām receptēm šajā konkursā. Ingai ir prieks, ka rancēnieši iesaistījās tajā ar lielu azartu. Inga uzsver, ka no vērtībām, kuras mums katru dienu ir blakus un liekas jau tik pierastas kā gaiss, ko elpojam, kā ūdens, ko dzeram, ar kurām esam kopā uzauguši un kuras liekas kā pašas par sevi saprotamas, var radīt kaut ko jaunu, par ko citi no malas saka: tā tak ir sasodīti laba lieta!
Viņa cer, ka rancēniešu uzkodas, kuru galvenās sastāvdaļas tiek ražotas Rankā, aizies tautās un ar rancēniešu izdomātajām uzkodām, cienājot tūristus, Rankas vārds izskanēs plašāk pasaulē.
Iepazīstoties ar rancēniešu iesūtītajām receptēm, Inga secina, ka cilvēkiem patīk vienkāršība. Savukārt, kā Rankas uzkodu plate tālāk dzīvos pasaulē, viss atkarīgs no cilvēkiem. “Sastāvdaļas ir audzētas mūsu dārzos, un mūsu Rankas uzņēmēji spēj noturēt savu produktu kvalitāti. Un ciemiņi to novērtē!” uzsver Inga.
Atklāj Rankas pagasta tūrisma sezonu
Sagaidot pie sevis ciemos Gulbenes novada tūrisma uzņēmējus, Inga saka, ka ar šo pasākumu ir atklāta Rankas pagasta tūrisma sezona. Cienājot tūrisma uzņēmējus ar Rankas gardumiem, viņa atzīst, ka tūrismā viss balstās uz pašu izdomu un pleciem, un, ja kaut kas nesanāk, neviens jau īpaši neatbalsta. Viņa visiem vēl divas lietas, kas ir viņas vadmotīvi tūrismā. “Viens no tiem nāk no ķīniešiem – ja ir vētra, tad ir tādi, kas paķer laivu un laižas vai arī nogrimst, un ir tādi, kas pagriež buru pa vējam, un viņus nes vēl tālāk. Lai kādi laiki mums nāk, cilvēkiem vienmēr vajadzēs jaunus tūrisma galamērķus, vajadzēs ēst, dzert, mums tikai jāizdomā, kas kurā brīdī viņiem ir vajadzīgs, nevis kā mums ir vieglāk. Mums ir jāpielāgojas. Un – ja tevi apmētā ar dubļiem, tad paņem tos dubļus, uztaisi bļodas un pārdod tās par naudu,” iesaka Inga.
Vasaras rezidence un daudzdzīvokļu māja
Ciemojoties “Mīlmaņos”, ir interesanti uzzināt stāstu par šo vietu. Viesu nams “Mīlmaņi” ir bijis Rankas kartonu fabrikas īpašnieka Jāņa Mīlmaņa vasaras rezidence un kantoris. Šī ēka celta 30.gados.
“Tagad te viss ir pārbūvēts. Padomju laikā te bija komunālie dzīvokļi. Bet vispār šī vieta ir veidojusies no 17.gadsimta. Savulaik te ir bijusi zviedru militārā rūpnīca. Zinu, ka 1930.gados šo vietu attīstīja Mīlmanis. Viņš izveidoja papīrfabrikas un kļuva bagāts ar to, ka uztaisīja brūno papi, no kā gatavoja čemodānus. Cilvēki tajā laikā ceļoja un čemodāni bija pieprasīti. Viņam labi veicās. Ulmanis viņu vairākas reizes bija gribējis dabūt politikā, bet Mīlmanis tajā neiesaistījās. Viņš bija bagātākais cilvēks 1934.gadā Latvijā. Deva darbu daudziem cilvēkiem. 1940.gadā viņš devās uz ārzemēm, un vairāk ziņu par viņu nav. Padomju laikos te riktīgi dzīve rullēja. Kartonu fabrikā cilvēki strādāja trīs maiņās – kādi 300 cilvēki. Darbs bija nodrošināts, bet process bija neekonomisks. No Karpatiem veda līmi, no Urāliem veda celulozi, šeit visu līmēja, lika ruļļos, veda ar zirgiem uz vagoniem kaut kur tālāk. Te bija tāda kā sava republika. Kartonu fabrika bija Maskavas pakļautībā, bet tajā pašā laikā Maskava ļoti neinteresējās, kas te notika. Vēlāk šajā ēkā, kur ir viesu nams, izveidoja daudzdzīvokļu māju. 80.gados te notika ugunsgrēks – visa augša mājai nodega. Pēc ugunsgrēka cilvēki, kas te toreiz dzīvoja, paši saviem spēkiem kaut kādu remontu uztaisīja. 90.gados atlikušie iemītnieki kaut kur izvācās. Palika te tikai mūsu omīte. Tad mēs te sākām darboties, un tagad te ir tāds, kāds ir,” stāsta Inga un atzīst, ka sākumā nebija plāna nodarboties ar viesmīlību.
Saki “jā”, kaut arī neesi gatavs
“Kad šo māju izremontējām, sākās krīze. Bet man šī vieta bija ļoti mīļa un sāku nopietni pievērsties un nodarboties ar tūrismu. Pa šiem gadiem ir gājis visādi. Svarīgākās gūtās atziņas: ir jāspēj mainīties, jāstrādā, jācenšas noturēt savu pakalpojumu. Tagad cilvēki ir gatavi arvien vairāk ceļot. “Kovida” laiks man bija kā atspēriens. Tagad arī jūtu, ka tāliem ceļojumiem cilvēkiem pietrūkst naudas, un tad viņi meklē, kur savu iespēju robežās var doties,” stāsta Inga.
“Mīlmaņus” apciemo gan no dažādām Latvijas vietām, gan ierodas no ārzemēm. Pieprasīts pakalpojums – “Mīlmaņus” kā naktsmītni izmanto strādnieki. “Gulbenes novads ir ļoti liels, un ļoti daudz iebrauc dažādas brigādes, kas te veic darbus. Nodrošinām šiem strādniekiem naktsmājas un vakariņas. Šis pakalpojums ir ļoti pieprasīts,” saka Inga.
Bez nakšņošanas iespējām ir melnā pirts, var svinēt balles, notiek semināri, ir laivas, var doties pa Gauju. “Laivošana sākas, tiklīdz Gauja ir vaļā, un tagad Gauja ir vaļā. Pagaidām gan laivotāji nav bijuši. Tikko te pie mums nokusa ledus. Daudzi varbūt tūrisma jomā grib strādāt pēc kaut kādiem priekšrakstiem. Tas nav pareizi. Kā ir teikusi Dana Reizniece-Ozola, saki “jā”, ja tu pat tajā brīdī īsti nejūties gatavs,” saka Inga, kura tūrisma nozarē strādā, ņemot vērā šo principu.
Darbs ar cilvēkiem viņai šķiet interesants. Tas ir dinamiskums, tā ir enerģija, komunikācija, spēja pielāgoties dažādām situācijām. Tas Ingai dod tādu spēku! “Darbs ar cilvēkiem trenē manu empātiju. Otrkārt, es varu izmantot savas zināšanas, kuras esmu ieguvusi dzīves laikā. Esmu strādājusi bankā, centrālajā vēlēšanu komitejā. Tūrisms ir tāds bizness, kur ir labas emocijas, bet ir jāmāk komunicēt ar cilvēkiem,” saka Inga.
Viņa “Mīlmaņos” visu laiku ir klātesoša, jo pati tur dzīvo. Pa šiem gadiem Inga novērojusi, ka ir cilvēki, kuri vēlas te izbaudīt ģimeniskumu, vecāka gadagājuma cilvēki vēlas kopīgi pavadīt laiku. “Uzspēlēju kopā ar viņiem jautājumu kārtis, un viņi ir tik laimīgi!” smaida Inga.
“Mīlmaņos” viss gads ir aktīvs. “Es nevaru atslābt. Mājai ir granulu apkure, granulām cenu paaugstināja, darbiniekiem algas jāmaksā. Neviens jau man neprasa, ir klienti vai nav, bet rēķini jāmaksā,” stāsta Inga, taču viņa nesūdzas, bet turpina rosīties un ar smaidu gaida jau nākamos viesus.
Rankas uzkodas
INGA FREIMANE:
“Ķelmēnu” rupjmaize, uz kuras gozējas Rankas mežu veltes – sālītu sēņu kapājums ar “Rankas piena” krējumu un sarkanais sīpols mājas marinādē. Pildītas olas: dzeltenumus saberž ar smalki sarīvētu “Rankas piena” sieru (jebkādu) un nedaudz pieliek “Ranka-blu” sieru, rotā ar zaļumiem no lauka.
MĀRIS DIKMANIS:
“Ķelmēnu” rudzu maize ar anšovu sviestu. Anšovus sīki sakapā, sarīvē citrona miziņu, visu sajauc, ļauj kādu mirkli savilkties ledusskapī un uzsmērē uz maizes. Labi sader kā uzkoda pie alus.
INESE RUSOVA UN EMĪLS RUSOVS:
Maizītes ar aknu pastēti, kam pievienoti burkāni un sīpoli. Maizītes ar pupiņu “smēru”: pupiņas, “Ženēvas siers” un ķiploks. Krāsnī ceptas sarkanās bietes ar “Provansas” garšvielām un eļļu. Bietes uzliktas uz Rankas “Kleo” siera. Grauzdēta “Ķelmēnu” maize ar Rankas “Strautiņos” gatavotiem kaltētajiem tomātiem.
