Digitālais laikmets, kurā šobrīd dzīvoja, noteikti ir mainījis grāmatu lasīšanas paradumus, kā arī valodas lietojumu. Piemēram, internets ir radījis plašas iespējas un pieejamību grāmatām no visas pasaules. Tāpat populāras ir audiogrāmatas, e-grāmatas. Manuprāt, nekas gan nav labāks par to, kā savās rokās turēt īstu grāmatu, un, šķirot lapu pēc lapas, sekot līdzi notikumiem, paņemot no satura sev vērtīgās un noderīgās atziņas.
Nesen ieteikto grāmatu “Mūks, kurš pārdeva savu Ferarri” izlasīju momentā. Interesanta grāmata, ja vēlies zināt atbildes uz dzīves visbūtiskākajiem jautājumiem. Atminos, bērnībā vasaras likās tik garas un visgarlaicīgākajās dienās rokās vienmēr bija grāmata. Un ne tikai man. Iešana uz bibliotēku kopā ar draugiem – tas jau bija gandrīz vai ikdienas rituāls, un toreiz bibliotēkā bija tikai grāmatas. Par katru izlasīto grāmatu burtnīcā tika veikts īss konspekts. Tas nav jaunums, bet gan sen zināms fakts, ka grāmatu lasīšana bērniem palīdz attīstīt vārdu krājumu, uzlabo koncentrēšanās spējas, attīsta radošumu. Arī lasīšana priekšā mazam bērnam ir ļoti svarīga. Tā veicina valodas attīstību, iztēli, koncentrēšanos.
Savukārt šobrīd aktuāls jautājums, par ko plaši tiek diskutēts, ir bērnu sliktā lasītprasme. Publicētā starptautiskā lasītprasmes pētījuma “Progress in International Reading Literacy Study” jaunākie rezultāti par bērnu lasītprasmi 50 valstīs liecina, ka Latvijā seši procenti bērnu desmit gadu vecumā vispār neprot lasīt. Tiek analizēti un meklēti iemesli un kā daļa no tiem tiek minēti: digitālo ierīču lietošana, mācīšanās grūtības, motivācijas trūkums, ja mājās neviens nelasa, varbūt pat arī nav grāmatu, tad nav arī vēlmes, un tas savukārt sasaistās ar nepietiekamu vecāku iesaisti. Savukārt sociālajos tīklos, piemēram, lasot cilvēku veidoto saturu, komentārus, nevar nepamanīt latviešu valodas kļūdas, daļa nespēj vai nemāk lietot latviešu valodu pareizi un saprotami. Valodas tiek miksētas, īpaši tas attiecas uz anglicismiem, kas ienāk mūsu valodā. Uz jautājumu, kas uzdots latviski, jaunietis reizēm nespēj atrast īsto vārdu savā latviešu valodas krājumā un vieglāk viņam ir atbildēt ar anglicismu. Bet tas, kas notiks ar latviešu valodu, atkarīgs tikai un vienīgi no mūsu nākamajām paaudzēm, jo bērni, jaunieši būs tie, kas veidos mūsu valodas nākotni.
