Bērnudārza skolotāja Sindija Ziediņa saviem spēkiem un līdzekļiem izveido centru, lai palīdzētu bērniem ar autismu
Kad ģimenē ienāk bērns ar īpašām vajadzībām, tam līdzi nāk emocionāls stress, iespējams, neziņa, papildus arī finansiālais slogs, tāpēc ir būtiski, ka ģimenei ir iespēja saņemt palīdzību un blakus ir profesionāli speciālisti, kas to var sniegt un palīdzēt tikt galā ar šo dzīves izaicinājumu.
Pavisam nesen ABA terapijas speciāliste Sindija Ziediņa no Ozolkalna saviem spēkiem un ar saviem finansiālajiem resursiem Gulbenē ir atvērusi ABA centru. ABA terapija jeb lietišķās uzvedības analīze ir efektīva metode saskarsmes un komunikācijas prasmju veidošanai bērniem, kuriem diagnosticēti autiskā spektra traucējumi.
Patīk darbs ar bērniem
Sindijai ir liela pieredze darbā ar bērniem. Viņa jau 16 gadus strādā Stāķu bērnudārzā par pirmsskolas skolotāju, jo, kā pati saka, ir uzticīga vienai vietai. Kad Sindija runā par savu ikdienas darbu ar bērniem, viņas acis mirdz! Un tas vien liecina par viņas emocionālo nostāju pret savu darbu. Par to viņa runā ar aizrautību, lepnumu, gandarījumu, satiekot pēc gadiem savus audzēkņus jau lielus.
Tas, kā Sindija nokļuva bērnudārzā, nebūt nebija viņas bērnībā izlolots sapnis. “Esmu mēģinājusi strādāt arī skaistumkopšanas nozarē, bet tas nebija man. Es labāk ar bērniem. Savulaik Stāķu bērnudārzā vadītāja bija Vija Pušķe un viņa mani uzrunāja strādāt bērnudārzā. Piekritu uz pusslodzi. Un tā tas aizgāja, esmu pateicīga viņai. Man patīk strādāt ar bērniem. Es mācos no viņiem, viņi no manis. Bērni tagad ir citādāki – “alfa paaudze”. Ja mēs kaut ko nemākam, mēs pat viņiem varam jautāt un prasīt pēc palīdzības kaut vai tajās pašās modernajās tehnoloģijās. Viņiem ir šīs zināšanas, un kopā mums sanāk,” smaidot saka Sindija.
Darbs ar bērniem ir viņas iedvesmas avots. Ja tiek panākts rezultāts, redzami bērna sasniegumi, progress, tas iedvesmo savu darbu turpināt.
Ideja izveidot Gulbenē ABA centru viņai radās saistībā ar savu darbu. Strādājot bērnudārzā ar dažāda vecuma bērniem, Sindijas pēdējo gadu novērojumi ir tāds, ka arvien vairāk ir bērniņu ar autismu. Domājusi, kā viņiem varētu palīdzēt, līdz nonākusi pie ABA terapijas. Sindija ieguva attiecīgu izglītību, lai varētu darboties kā ABA terapeits, un joprojām turpina izglītoties. “Visu laiku ir kaut kas jauns, ko apgūt. Informācijas ir ļoti daudz,” saka Sindija.
Jāstrādā ir intensīvi
Līdztekus darbam Stāķu bērnudārzā Sindija tagad darbojas arī pašas izveidotajā ABA centrā. “Es varētu strādāt arī kādā centrā kā ABA terapeits, bet te jau tādu nav. Pie Rīgas un Rīgā, protams, tādi ir. Ģimenēm, kurās aug bērniņš ar autismu un kuram nepieciešama šāda palīdzība, saņemt palīdzību attālākās vietās no Rīgas ir grūtības. Tam ir jāvelta laiks, un, ja vecāki strādā, tad tas ir ļoti sarežģīti. Ja nāk uz ABA terapiju, tad to ir nepieciešams darīt divas, trīs reizes nedēļā. Jāstrādā ir intensīvi. Nodarbība ilgst 55 minūtes, bet, ja bērniņam gadās saslimt, piemēram, uz divām nedēļām, tad terapija atkal gandrīz jāsāk no jauna. ABA terapija – tā nav viena vai divas reizes, kad bērns tiek atvests. Tas ir ilgstoši. Viss atkarīgs, kādi traucējumi ir bērniņam,” stāsta Sindija.
Bērna vecāki nodarbībās nepiedalās. “Bērni ļoti labi te ienāk un darbojas. Ir jārada patīkama vide, lai viņiem ir vēlme te nākt un sadarboties ar mani. Un tad pēc speciālām metodēm es ar viņiem strādāju. Sākumā notiek bērniņa novērtēšana. Katram tiek izstrādātā programma, kā konkrētajam bērnam palīdzēt, jo divu vienādu gadījumu nav. ABA centrs ir iekārtots atbilstoši pirmsskolas un arī sākumskolas vecuma bērniem. Viss notiek sadarbībā arī ar psihologu, logopēdu, tiek ņemts vērā, ko šie speciālisti iesaka. Visiem kopā jāstrādā. Arī vecākiem jāturpina ar bērnu strādāt mājās,” stāsta Sindija.
Šī terapija palīdz bērnam socializēties
ABA centrs durvis vēra 8.martā. “Daudzi nezina, kas tā tāda ABA terapija ir. Iespējams, tie, kurus ģimenē neskar šādas problēmas, arī nezina, bet tiem, kam palīdzība nepieciešama, tie vecāki interesējas un arī meklē palīdzību. Vecāki ir dažādi. Ir, kas zina, ka palīdzība ir nepieciešama, citi savukārt nemaz necenšas meklēt palīdzību. Uzskata, ka nevajag. Neuzskata, ka ir problēma, bet varbūt arī baidās paši sev atzīt, ka bērnam ir problēmas. Nav viegli vecākiem atzīt, ka ir problēmas,” saka Sindija un turpina, ka ABA terapija palīdz bērnam socializēties, jo bērniem ar autismu iztrūkst socializācija. “Ir arī bērni, kuri nerunā. Var palīdzēt. Logopēdi, audio logopēdi, mēs, ABA terapeiti. Tikai jāved un jāstrādā ar bērnu. Ir smagāki gadījumi un ne tik smagi,” saka Sindija.
Bērni ar autismu, saņemot atbilstošu atbalstu, var sasniegt panākumus un attīstīt savas spējas. Ar kopīgiem centieniem un atbalstu šiem bērniem var dot iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Kas ir ABA?
Lietišķās uzvedības analīze (angļu valodā – Applied Behavior Analysis) ir terapijas metode, kas balstās uzvedības zinātnē. Tās ietvaros speciālists analizē cilvēka uzvedību un veidus, kā to mainīt, lai palīdzētu indivīdam pielāgoties videi. Uzvedības analīze piemērota, lai palīdzētu cilvēkiem ar: socioemocionāliem traucējumiem, trauksmi, atkarībām, smadzeņu bojājumiem. ABA visvairāk tiek pielietota cilvēkiem ar autiskā spektra un citiem attīstības traucējumiem. Veicot uzvedības analīzi, tiek noteikts bērna vai pieaugušā attīstības līmenis katrā konkrētajā jomā (komunikācijā, valodā, praktiskajās iemaņās, lasīšanā, emociju izpratnē un cits), analizētas uzvedības problēmas un izveidots plāns uzvedības maiņai un prasmju attīstīšanai, lai trenētu komunikācijas prasmes, attīstītu spējas apgūt mācību vielu skolā un veidotu patstāvīgas dzīves iemaņas. Procesa laikā tiek sistemātiski pozitīvi pastiprināta vēlamā uzvedība un samazināta nevēlamā vai kaitīgā uzvedība.
AVOTS: MĀCĪBU CENTRS “ATBALSTS”
