Pirmo Galgauskas skolu liktenis — bēdīgs
1.daļa šeit
Kad celts pirmais skolas nams, nav nosakāms, tomēr daži avoti min 1830.gadu. Tad sākās pagasta zemnieku bērnu izglītošana.
Alvils Klēbahs norāda, ka skola atradusies pa kreisi no ceļa, kas iet pār Vietas upi no Veišu muižas uz Galgauskas muižu, apmēram 100 metrus no Veišu muižas centra. Vēl pēc daudziem gadiem tur varēja saskatīt krāsmatas un akas pēdas.
Skolas nams nav bijis muižas, bet pagasta īpašums, liecina pagasta tiesas dokumenti. Diemžēl pirmās skolas attēls nav saglabājies, jo tā nodega. Pagasta tiesas protokolā teikts, ka 1848.gada 30.oktobrī nodegušais skolas nams radījis 268,55 rubļu zaudējumus, kas būtu piedzenami no muižas rentnieka un skolas pārrauga Buša, jo ugunsgrēks izcēlies viņa vainas dēļ.
Pagasta skola atrada pagaidu patvērumu “Ozoliņos” pie Zālamana Asara, bet bija jādomā par jaunas skolas celšanu. To necēla nodegušās ēkas vietā, bet Vietas upes malā.
Jaunais skolas nams bija gatavs 1851.gadā. Tas bija celts pēc zviedru laiku skolu parauga: nams pārdalīts divās daļās – vienā pusē klases darbam, otrā – skolotāja dzīvoklim divas istabas. Starp skolas un skolotāja telpām bija priekšnams, virtuve jeb tā saucamais manteļķēķis un aiz tā pieliekamā telpa skolēnu nedēļas pārtikas un dzēriena baļļas novietošanai. Mācījās atsevišķi zēni un meitenes, jo skolas telpa bija viena. Tā tas turpinājās līdz sešdesmito gadu reformām, kas skāra arī skolas. Tad likums noteica skolā iešanu par obligātu visiem bērniem, kuri bija sasnieguši noteiktu vecumu. Tas lika domāt par skolas telpu paplašināšanu.
Nodibinoties pagastam, bija jāceļ pagasta nams, kam pamati likti 1867.gadā. Tā otrajā stāvā izbūvēja telpas skolai. Līdzšinējā skolas telpa palika par puiku guļamistabu un ēdamistabu.
Jaunā klases telpa pagasta nama otrajā stāvā bija diezgan plaša, ar četriem logiem – pa diviem katrā galā. Klasē bija astoņi gari galdi, tajos bija atvilktnes grāmatām. Solu vidū bija galdiņš, pie kura skolotājs nostājās rīta un vakara lūgšanās. Pret katru galdu grupu bija pa sienas tāfelei. Vakaros klasi apgaismoja trīs nelielas petrolejas lampas.
Līdz ar skolas telpu paplašināšanu pagasta mājā varēja kopā mācīties meitenes un zēni. Tika arī pagarināts mācību laiks. Tomēr drīz vien izrādījās, ka skolas telpas ir neērtas. Turklāt, atrdodoties vienā ēkā skolas troksnis traucēja pašvaldības iestādēm, bet ļaužu drūzma savukārt traucēja skolai. Nācās domāt, kā tikt pie ērtākām telpām.
Sākumā bija doma paplašināt 1851.gadā celto skolu, taču secināja, ka tas nav izdarāms, tāpēc nolēma celt jaunu skolu. Tai barons Emanuels fon Mengdens apsolīja kokmateriālus un ķieģeļus par brīvu, ja ceļ pēc viņa plāna, lai jaunais skolas nams būtu pēc visām tā laika prasībām. Diemžēl pagasta valde noraidīja barona projektu, par spīti skolotāja Jēkaba Biezā pūliņiem pārliecināt par tā lietderību.
Skolas namu sāka celt 1891. gada pavasarī, un nākamā gada rudenī darbi tuvojās beigām. Jau labu laiku iepriekš bija skaidrs, ka jaunceltne ir nepraktiska un telpas, izņemot klases, kas nu bija divas, ir vēl šaurākas nekā vecajā skolas namā un pagasta nama augšstāvā.
Šī skolas nama liktenis nebija laimīgs, jo, to ceļot, bija atstāti daži alkšņu celmi un saknes, turklāt smilšu grīdai veda zemi no gružainā būvlaukuma, tāpēc jaunajā celtnē drīz vien parādījās puves piepe, kas sabojāja grīdas un saēda daļu sienu. Bija jāsteidzas glābt ēku, tāpēc vasarā sākās remonti. Izplēsa lielu daļu grīdu un ielika jaunas. Pēc remonta puves vairs nebija.
Pie skolas tika uzbūvēta arī saimniecības ēka. Lai gan kopš 1898.gada sprieda par telpu paplašināšanu, tikai 1905.gadā nolēma celt piebūvi. Pirmajā gadā piebūve tika zem jumta, otrajā gadā to pabeidza.
“Liktenim dažreiz patīk ļauni paspēlēties ar cilvēku nodomiem, tā piespiežot tos grozīt pret pašu gribu. Tāda ļauna likteņa spēle bija Veišu skolas nodegšana 1936.gada 14.marta vakarā,” secina A.Klēbahs.
Par to raksta “Jaunākās Ziņas”: “Galgauskas pagasta Veišu 6-kl. pamatskolas jumta izbūvē 14.marta vakarā noticis elektrības īssavienojums. Kad skolotāji steigušies pārbaudīt elektrības nodzišanas iemeslus, izrādījies, ka no īssavienojuma aizdegušās jumta izbūves telpas. Nekavējoties sacelta trauksme. Liesmas tomēr izplatījušās neticamā ātrumā. Pusstundas laikā, kamēr nelaimes vietā piesteigušies vietējās ugunsapdrošināšanas biedrības biedri un apkārtējie iedzīvotāji ar vairākām rokas šļircēm, skolas ēkas jumts jau dedzis pilnās liesmās. Dzēšanas darbos piedalījušies ap 80 vietējie iedzīvotāji. Neskatoties uz viņu pūlēm, liesmas tomēr neizdevās noslāpēt.”
Uzceļ modernāko un skaistāko skolu
Skolas nama nodegšana spieda nekavējoties ķerties pie jaunas skolas celšanas. Vienu gadu mācības notika Dziedāšanas biedrības namā. Pagasta vecākais Jānis Drīzulis, būdams labs organizators, enerģiski sāka jaunās skolas celtniecības darbus. Kā talcinieki tajos piedalījās visi pagasta iedzīvotāji. Rūgtā pieredze ar nodegušās skolas nama neērtībām lika domāt par modernu, laika prasībām atbilstošu skolu.
No vecās nodegšanas bija pagājuši tikai astoņi mēneši, kad jaunais grandiozais skolas nams bija uzcelts pēc inženiera Bergkinda un arhitekta J.Leimaņa projekta. Būvdarbu vadītājs bija pagasta celtnieks Arturs Sarmulis. Tā uzcelta skaistā Vijatas upes krasta uzkalniņā ar aktīvu pagasta saimnieku, valdes un iedzīvotāju atbalstu.
1937.gada 24. oktobrī tika iesvētīts modernākais skolas nams ne vien Madonas apriņķī, bet arī plašākā apkārtnē. Skolā ir centrālā apkure, kanalizācija un elektriskais apgaismojums, lieliska ēdamzāle un virtuve. Trīs stāvos 200 skolēniem iekārtotas saulainas klašu un internāta telpas, skolotāju un apkalpotāju dzīvokļi.
TURPMĀK VĒL
