Aprīlis noteikti asociējas ar raibo atraitnīšu laiku. Tās ir dārza puķes, kuras nebaida arī aukstās naktis, kādas aprīlī noteikti vēl ir. Un, ja ir labi laika apstākļi ziedēšanai, tās priecē vēl vasarā.
“Dzirkstele” sazinājās ar vairākām Gulbenes novada stādu audzētājām, kuru sortimentā ir atraitnītes. Stādu audzētāja Mārīte Baltiņa no Rankas stāsta, ka viņas atraitnītes vēl slinko un tik tikko tikai taisās ziedēt. Viņa atzīst, ka atraitnītes ir modē un ir cilvēku kategorija, kuri priekšroku dod sīkziedu, savukārt citi – lielziedu atraitnītēm.
“Sīkziedu atraitnītes ir vieglāk kopjamas, un tās ziedēs bagātīgi, ja arī vecos ziedus nenolauž, bet lielziedu atraitnītēm prasās vecos ziediņus paknibināt, lai mūžs būtu garāks un labāka ziedēšana,” stāsta Mārīte.
Šogad cilvēki veido krāsainas dobes
Mārīte novērojusi, ka iecienītas ir dzeltenās atraitnītes. Tās ir košas un uzreiz iekrīt acīs. “Sīkziedu atraitnītes grib raibas, cik vien raibas var. Tagad ir laiks, lai stādītu atraitnītes. Tās pacieš aukstumu pat līdz mīnus 8 grādiem. Ja arī liekas, ka zieds tā kā savārdzis no aukstuma, tas nekas, pēc tam atkal tas labi atkopjas. Tagad ir arī nokarenās atraitnītes, kas paredzētas podiem, un var izdaiļot savu balkonu. Tikai jārēķinās, ka iznāk dubultā maksāt, jo atraitnītes nebūs visu vasaru. Varbūt arī atraitnītes iztur līdz rudenim, bet tad tā ziedēšana tomēr nav tik skaista. Atraitnīšu mūžs atkarīgs no laika. Varbūt tikai līdz Jāņiem, jo arī tā var būt. Atkarīgs arī, cik saulains ir balkons. Ja ļoti lielā saulē, tad tās ātrāk beidz rādīt savu skaistumu, ja ir ēnas puse, ziemeļu puse – tad atraitnītes ziedēs ilgāk,” stāsta Mārīte.
Jolanta Apsīte no Kalnienas stāsta, ka, iestājoties siltajam laikam, cilvēki pamazām sāk pirkt atraitnītes. “Es lieku lielākos podiņos nekā veikalā, tāpēc sakņu sistēma ir labi saveidojusies. Droši var sēdināt dobēs un podos. Būtu vēl labi iesēdināt dziļāk zemē. Nezinu, kā citiem tirgotājiem, bet mani pircēji iecienījuši kruzuļainās atraitnītes, tām seko lielziedu un pēc tam sīkziedu atraitnītes. Sīkziedu atraitnītēm ir labi tas, ka nav jārauj nost ziediņi un tās ir čaklākas uz ziedēšanu. Nokareno atraitnīšu man šogad nav, bet ir vēlme uz nākamo gadu salikt podos,” saka Jolanta.
Viņa arī atzīst, ka ar krāsām notrāpīt katru gadu ir ļoti grūti. “Nekad nevari zināt, kādas cilvēkiem labāk patiks. Šogad meklē baltas, citu gadu sarkanas, tad zilas, tāpēc parasti ņemu miksli, lai ir dažādas. Bet šogad cilvēki veido krāsainas dobes,” zina stāstīt Jolanta.
Gulbeniete Inta Ceriņa, kura audzē nokarenās atraitnītes, priecājas, ka šis ir pirmais krāšņums nokarenajos podos. “Pēc ziemas cilvēkiem gribas krāsas. Man gan nav daudz nokareno atraitnīšu, tādēļ ne ļoti reklamējos, bet savi klienti tāpat ir,” saka Inta.
Atraitnītēm piemērots pavasaris
Stādu audzētāja Tatjana Ābeltiņa no Beļavas pagasta novērojusi, ka pie viņas cilvēki visvairāk izvēlas sīkziedu atraitnītes. Iemesls tam – nav jāizplūc vecie ziedi, sakuplo lielāki krūmi, kā arī tās ir izturīgākas pret vēju. Ir cilvēki, kuri pēc ziemas vēlas ļoti košas krāsas atraitnītes – dzeltenas, oranžas, savukārt citi izvēlas krāsu salikumus, bet arvien vairāk tiek dota priekšroka tieši baltajām atraitnītēm. Savukārt, kad sākās karš Ukrainā, cilvēki izvēlējas zilas un dzeltenas krāsas atraitnītes.
“Atraitnītes nav jābaidās stādīt ārā agri, īpaši tās, kuras pirms tam ir norūdītas. Atraitnītes noteikti vajag arī mēslot ar “Vito” vai “Kristalonu”, jo tad tās zied vēl krāšņāk un krūmi ir lielāki. Ja atraitnīte ir izstīdzējusi, tad noteikti ir jāstāda dziļāk. Mūsu pusē aprīlis noteikti ir īstais laiks, lai stādītu atraitnītes. Kurzemē ir, kas stāda jau marta beigās. Bet šogad ir ļoti piemērots pavasaris atraitnītēm – tās jau varēja stādīt marta beigās arī pie mums, bet mēs, audzētāji, nebijām gatavi tik agram pavasarim,” saka Tatjana.
