“Melns, balts, sarkans” – tā saucas izstāde, kas modes Muzejā Rīgā apskatāma līdz maija sākumam. Tā ir kā brīnumains stāsts par trim māsām, kurai katrai savs raksturs un kuras viena vai otra savu līderību izceļ cilvēkam nozīmīgos dzīves notikumos. Eksponāti aptver laika posmu no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.
Izcilu dizaineru tērpi
Daudzveidīgie un izteiksmīgie tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma ilustrē sarkanās, melnās un baltās krāsas iespaidīgo uzvaras gājienu modē: no mazās, melnās kleitiņas līdz modes šedevriem. Izstādē acis var priecēt ne tikai ar 20. un 21. gadsimta modes dizaineru idejām, bet arī šuvēju un izšuvēju smalko darbu, viņu izdomu. Modes parādē apskatāmi tādu slavenību kā Vivjenas Vestvudas, Valentino, Senlorāna, Karla Lāgerfelda, Iseja Mijakes un citu radītie tērpi.
Kleita ar noslēpumu
Izstādes apmeklētājiem ir lieliska iespēja ar audiogida palīdzību par īpašu interesi raisošo eksponātu uzzināt plašāku informāciju. Lai noklausītos vēstījumu par visiem eksponātiem, droši vien izstādē būtu jāpavada puse dienas. Taču pie viena eksponāta skatītāji noteikti pakavējas ilgāk un noklausās visu informāciju, varbūt ne tik daudz tērpa radītāju dēļ, bet gan tās īpašnieces dēļ. Eksponāts – melna, fliteriem izšūta, augumam pieguļoša kokteiļkleita, kas īpaši izceļ valkātājas sievišķību, ir saistīta ar pasaulslavenās amerikāņu aktrises Merilinas Monro vārdu. Tā tapusi ap 1960. gadu. Viņa gan vēlāk to atdāvināja savai grima māksliniecei. Saistībā ar šo kleitu tiek atklāts arī kāds šuvēju knifiņš, ko parasts apmeklētājs neredz, bet ko redzēja tie, kas šo tērpu ģērba uz manekena un apskatīja arī no iekšpuses, – priekšpusē gurnu daļā ir iešūti divi filca (voiloka) četrstūrīši, kuru galvenais uzdevums bija padarīt plakanāku vēderu. Šis noslēpums arī atklāj, kā dažkārt ar šuvēju meistarību tika radītas satriecošas figūras.
Vairāk nekā 200 gadu
Izstādē apskatāmi dažādu laiku kāzu un sēru tērpi, tā apliecinot, ka laiku lokos eiropiešiem sēras ir saistījušās ar melno krāsu, bet kāzas – ar balto dažādās nokrāsās un izsmalcinātās detaļās. Izstādes otrajā zālē ir trīs lielas vitrīnas, katra veltīta savai krāsai. Sarkanajā stendā pārsvarā itāļu modes dizainera Valentino veikums. Senākais tērps ir skatāms balto tērpu parādē. Tā ir muslīna (vienkārša pinuma kokvilnas audums) vasaras kleitiņa, kurai ir vairāk nekā 200 gadu. Tā tapusi ap 1815. gadu. Līdzās tai – smalki šūts un piegriezts karalienes Viktorijas naktskrekls ar mežģīnēm un karalisko monogrammu.
Iespējams, ne vienam vien izstādes apmeklētājam līdz šim svešvārds bija “šatlēns”. Nu to varēja arī apskatīt pie vienas no dāmu kleitām. Modes aksesuāru vēsturē “šatlēnu” skaidro kā važiņu saišķi, kuru piestiprināja pie jostas. “Šatlēns” parasti saturēja atslēgas, šūšanas piederumus, piezīmju blociņu u.c.
Ceļvedis krāsu pasaulē
Izstādē iespējams ne vien apbrīnot tērpus, bet arī uzskates līdzekļos uzzināt vairāk par krāsām – kā mēs tās redzam, kāda ir to pretrunīgā vēsture un simbolika. Kas tad ir krāsa? Krāsa ir elektromagnētisko viļņu vizuālā uztvere, kas raksturīga cilvēkam. Gaismas impulss no acs tīklenes nonāk mūsu smadzeņu redzes centrā. Tieši smadzenes pārvērš gaismu krāsā. Tāpēc krāsu mēs patiesībā redzam nevis ar acīm, bet ar smadzenēm. Cilvēkiem mēdz būt redzes īpatnības un atšķirīga pieredze krāsu atpazīšanā un nosaukšanā. Toņu nosaukumi un daudzveidība atkarīgi no vietas un laikmeta. Piemēram, “izbiedētas nimfas gurna tonis”, kas bija populārs 18. gadsimta Francijā, mūsdienās kļuvis vienkārši par bāli rozā.
Krāsu triāde melns, balts, sarkans ir senākā ietekmīgākā un simboliskākā no visām. Senie grieķi uzskatīja, ka eksistē baltais un melnais kā pretstati, pa vidu ir sarkanais, bet visas parējās krāsas izvietojušās starp tiem. Melnā krāsa saistās gan ar nakti, nāvi un beigām, gan tikpat lielā mērā ar sākumu – tumsu, no kuras rodas gaisma, vai auglīgu zemi, no kuras izdīgst asni. Labi zināma ir melnās krāsas saikne ar sērām Rietumu kultūrā. Tāpat melnā krāsa asociējas ar zināšanām, statusu un spēku. Melnā ir arī modernitātes un mūsdienu modes galvenā krāsa, kopš 1926. gada žurnālā ”Vogue” parādījās Koko Šaneles ”mazā melnā kleitiņa”.
Krāsu stāsti ir tikpat interesanti kā tērpu parāde.
— Teksts un foto: Ināra Sudare
