Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis: “Tā ir klaja necieņa pret demokrātiskām vērtībām un pret iedzīvotājiem, kuru labā vietējais medijs strādā.”
“BŪTISKI PĀRKĀPUMI – gan demokrātisko vērtību, gan Latvijas likumu. Pārkāpts Satversmes 100. pants, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kas ietver cenzūras aizliegumu,” Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude tā komentē faktu, ka Gulbenes novada pašvaldības administrācijas ēkā ne tikai darbiniekiem iekšējā tīklā, bet arī apmeklētājiem publiskajā Wi-Fi tīklā ir liegta iespēja piekļūt reģionālā laikraksta “Dzirkstele” portālam.
Jau rakstījām, ka šāda prakse bija ieviesta pagājušajā novada domes sasaukumā, kad domi vadīja Normunds Audzišs (ZZS), un turpinās arī tagad, kad domi vada Andis Caunītis (LRA).
Varas līdzsvars apzināti tiek jaukts
“Nelietīga varas izmantošana, varas demonstrēšana rada draudus demokrātiskai sabiedrībai, jo būtisks ir varas līdzsvars, neierobežojot brīvus medijus. Reģionālie laikraksti, vietējie mediji rada varas līdzsvaru reģionos, ar šādu lēmumu gan bijusī, gan esošā dome ir šo līdzsvaru izjaukusi, un tas ir darīts apzināti,” akcentē I.Plaude un aicina politiķus pārtraukt šādu praksi.
Līdzīgu viedokli pauž Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, portāla “Delfi” galvenais redaktors Filips Lastovskis. “Vietējā medija bloķēšana centrālajā pašvaldības ēkā ir klaja necieņa pret demokrātiskām vērtībām, klaja necieņa pret pašvaldības iedzīvotājiem, kuru labā vietējais medijs strādā. Vieni no svarīgākajiem reģionālo mediju uzdevumiem ir veicināt sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairot cilvēku piederību vietējām kopienām. Bloķējot piekļuvi medijam, kurā publicēti arī kritiski viedokļi par domes darbu, domes vadība ignorē šo uzdevumu svarīgumu un kavē to izpildi,” saka F.Lastovskis.
Viņš tāpat kā I. Plaude aicina nekavējoties pašvaldību šādu kļūdu novērst un atjaunot pašvaldības darbinieku un apmeklētāju piekļuvi “Dzirksteles” saturam.
Dīvaini, ka kas tāds Latvijā vispār ir iespējams
“Dīvaini, ka kas tāds Latvijā vispār ir iespējams,” “Dzirkstele” saka laikraksta “Ziemeļlatvija” (Valkas un Smiltenes novadi) galvenā redaktore Ingūna Johansone.
Arī viņa uzsver, ka preses ierobežošana, reģionālā portāla pieejamības liegšana demokrātiskā sabiedrībā nav iedomājama. “Šis noteikti ir uztverams ne tikai kā atsevišķu vietējās varas pārstāvju varas demonstrējums, bet demokrātisku normu, vārda brīvības un līdz ar to Satversmes pārkāpums,” turpina I.Johansone.
“Jautājums ir, ko šādā situācijā darīt, ja vietējai varai bailes no kritikas ir tik lielas, ka labs šķiet līdzeklis, kas “normāls” ir tikai un vienīgi totalitārās valstīs? Sūdzēt tiesā vai ziņot Vides un pašvaldību lietu ministrijai, lai organizē izglītojošus kursus un apmāca novada vadītājus par preses lomu? Demokrātija nav iespējama bez neatkarīgiem medijiem, kuros, jā, nav tikai apraksti par skaistiem pasākumiem, bet ir apspriestas problēmas, izteikta kritika. Varai ir jāzina, ko domā cilvēki, tie, kuri par šo varu balsoja. Liegt iespēju lietot vietējo portālu ir arī vājuma pazīme un vienlaicīgi intrigas radīšana, kas, neapšaubāmi, radīs cilvēkos vēl lielāku vēlmi iet un lasīt, ko tad tā ‘”Dzirkstele” tādu raksta, ja vara no tās tā baidās,” komentē I.Johansone.
Savukārt “Alūksnes un Malienas Ziņu” galvenā redaktore Sandra Apine atzīst, ka vairs nekāda rīcība no pašvaldību puses nepārsteidz. “Pašvaldībās notiek reāla konkurence ar mediju, izmantojot visus iespējamos kanālus, kas ir absurdi. Tas ir pretēji tam, ko vismaz mūsu pašvaldība sludina par uzņēmējdarbības atbalstu, jo arī medija uzņēmums īsteno uzņēmējdarbību tāpat kā maizes vai kokmateriālu ražotājs. Šis “Dzirksteles” gadījums faktiski ir reāla tieša medija darbības ierobežošana. Arī portālam “Alūksniešiem. lv” savulaik bija uzlikts liegums no pašvaldības puses. Pašvaldība liedza pašvaldības darbiniekiem pieeju portālam “Alūksniešiem.lv”, jo tika konstatēts, ka pašvaldības darbinieki aktīvi komentē (toreiz komentēšana bija bez reģistrācijas), tādā veidā atklātībā parādījās daudz iekšējo pašvaldības lietu, lēmumu pieņemšanas procesu utt, kas pašvaldību sāka uztraukt. Līdz šim mūsu rīcībā nav nonākusi informācija, ka šobrīd kaut kas būtu ierobežots,” stāsta S.Apine.
Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
