Kopš 2008.gada Gulbenes novada Stradu pagastā darbojas atpūtas komplekss “Dīķsalas”. Sākotnēji tas tika būvēts kā pirtiņa pašu vajadzībām, bet nu jau izpleties vairāku hektāru plašumā ar septiņām ēkām un nemitīgi attīstās. Par to, kas izdarīts pēdējos gados un kādi ir nākotnes plāni, laikrakstam “Dzirkstele” stāsta uzņēmuma valdes loceklis Guntis Miķelsons.
“Nu nav jau īsti kopš viduslaikiem, bet “padsmit” gadus tomēr darbojamies. Pēdējos gados, kopš uz saliņām tika uzstādīti pieci namiņi, mēs esam pabeiguši to labiekārtošanu un sakopuši teritoriju ap tiem. Kur vajag, nolīdzinājuši, kur vajag, apzaļumojuši, un patiesībā tas prasīja ļoti daudz darba. Kā tādu lielāku ieguldījumu var minēt, ka nu jau gandrīz pie visiem namiņiem ir āra džakuzi, kas ir daudz labāki nekā ierastie kubuli. Šobrīd ir pasūtīts vēl viens sešvietīgais, kas tiks uzstādīts pie lielās pirts mājas, lai arī tur klienti varētu atpūsties ar komfortu. Džakuzi priekšrocība ir tā, ka tajā var uzstādīt konstantu temperatūru, katrs pēc vēlmēm var izmantot masāžas strūklas, un filtrācijas rezultātā tajos vienmēr ir kristāldzidrs ūdens. Nav vairs jākurina ar malku, jo apsildei tiek izmantota elektrība,” skaidro G. Miķelsons.
– Vai ir uzlabots arī kas no esošā?
– Lielajā pirts mājā esam samazinājuši gultu skaitu. It kā varētu jautāt – kas gan tur labs? Bet esam secinājuši, ka īsti par hosteli augšstāvu nevajag pārvērst. Tomēr tā pozīcija ir tāda, ka lielajās istabās jābūt ne vairāk kā astoņām vietām. Papildus tam šajā ēkā esam kardināli mainījuši apkuri un visās istabiņās to esam iebūvējuši sienās. Tas nozīmē, ka sienu māla apmetumā ir iestrādāti elektrības kabeļi, kas rada komforta sajūtu un uztur pastāvīgu temperatūru. Temperatūru var iestatīt attālināti, un mums tas ir izdevīgi. Ja klientam siltumu vajag uzreiz, tad tā arī darām, un telpa uzsilst gandrīz momentāni.
– Vai ir vēl kādi nākotnes plāni?
– Tuvākās nākotnes plānā ir atjaunot volejbola un futbola laukumus, ko mēs patiesībā jau esam sākuši darīt, un, ja iespējas atļaus, tad raksim vēl vienu dīķi. Tajā domāts ielaist tikai foreles, jo ļoti daudzi apmeklētāji vēlas tieši spiningot un forele šai nodarbei ir piemērota zivs. Šim projektam gan vajadzīga izpēte un priekšzināšanas, taču domāju, ka mēs to darīsim. Esošajos dīķos mums mīt karpas, amūri, līņi un karūsas, un, ja apmeklētājiem ir interese, tās var arī makšķerēt. Mums ir izstrādāta sava makšķerēšanas kārtība, un klienti ar to ir apmierināti. Nesen klāstu papildinājām ar “koi” karpām un zelta orfām, kas ir ļoti skaistas zivis, un par tām var vienkārši priecāties, jo viņas labprāt uzturas ūdens virspusē. Mums dīķī jau gadus piecus ir dažas zelta orfas, kuras šobrīd ir aptuveni pusmetru garas, un tās tā priecē acis, ka šogad vienkārši salaidām vēl.
Nu aktuāls “Dīķsalām” ir “trofi reids”, kas šeit notiek jau sešus gadus, bet par to vēl pāragri domāt, lai gad šogad tas notiks jau jūnijā. Līdz ar to ceram, ka skatītājiem būs patīkams laiks, jo pagājušajā gadā sacensību diena nemaz tik patīkama nebija.
– Vai nesūdzies par klientu trūkumu?
– Lai cik dīvaini tas būtu, lielākais pieplūdums mums bija tieši “kovida” laikā. Gandrīz visu laiku mums mājiņas bija aizņemtas. Tās ir atsevišķas, un likumiski vienas mājsaimniecības cilvēki tajās drīkstēja uzturēties. Dzīvoja pat ģimenes ar bērniem, kuri šeit mācījās attālināti. Ārzemes tolaik bija slēgtas, un mums gāja vienkārši fantastiski! Kopš tiem laikiem tā īpaši nekas nav mainījies un par cilvēku trūkumu sūdzēties nevar. Atpūtas kompleksa apmeklētība ir aptuveni 13 000 gadā. Precīza uzskaite gan šobrīd ir pārtraukta, bet aptuveni tādi tie cipari ir. Tur gan ietilpst arī svinības lielajā viesu mājā un strādnieki, kas šeit uzturas kādos komandējumu laikos. Mēs rēķinām tā – ja desmit strādnieki šeit uzturas piecas dienas, tad tie ir piecdesmit klienti. Korekcijas gan ieviesa karš Ukrainā. Mums vairs nav Krievijas klientu, bet arī ukraiņi pie mums nav bijuši. Varbūt līdz galam kas nebija nokārtots, bet domāju, ka mūsu atrašanās vieta ukraiņiem nav saistoša. Viņiem taču jādomā ilgtermiņā, arī par darba iespējām. Sākot ar maiju, mums noslogotība ir vairāk nekā 90 procenti un ne tikai brīvdienās. Ziemas periodā gan brīvdienās pieprasījums ir lielāks, taču arī tad sūdzēties nevar. Savukārt rudeņos acīm redzami pieaug pieprasījums pēc pirtīm un džakuzi. Cilvēki grib siltumu, un tad, kad saulītes ir maz un visapkārt viss ir drēgns, mūsu platuma grādos alternatīva ir pirts un džakuzi.
– Cik cilvēku šobrīd varat apkalpot?
– Tā, lai justos ar komfortu, mēs lielajā mājā varam uzņemt 60-70 cilvēkus, un, skaitot kopā visu mājiņu nakšņošanas iespējas, tad vēl klāt nāk sešdesmit vietas. Tā ka cilvēkus mēs varam uzņemt daudz, taču tas prasa arī daudz darba. Naivi ir cerēt, ka viss krīt no gaisa, un šī apkalpošanas joma prasa arī līdzekļus un laiku. Atslābt jau arī nedrīkst. Ja tu gribi uzturēt līmeni, tad jāraujas par visiem 110 procentiem. Visu laiku jāseko līdzi apstākļiem un situācijai, un kaut kādā ziņā pat jāprot paredzēt, ko vēlēsies klients, ko mēs arī cenšamies darīt.
