Deputātiem neērtu lēmumu pieņemšana – kā eksāmens, kur vērtējums vēl sekos

Vai finanšu krīzes situācijā Gulbenes novada pašvaldību glābs pagastu pārvalžu reorganizācija un citi optimizācijas pasākumi, lai pašvaldība būtu tiesīga no Valsts kases aizņemties 926 774 eiro (uz 3 gadiem, pamatsummas atmaksu sākot ar nākamo gadu)? Vairākus būtiskus lēmumus šajā sakarā deputāti balsojot pieņēma novada domes 27.jūnija sēdē.
Sabiedrībā saistībā par šo visu ir atšķirīgi viedokļi. Arī deputāti nepārstāj diskutēt ārpus sēžu zāles. Pārnes arī viedokļu apmaiņu uz elektronisko vidi. To dara deputāti Intars Liepiņš un Guna Pūcīte. G.Pūcīte pārmet dzeltenumu “Dzirkstelei”, savukārt kolēģim Normundam Audzišam – nespēju “salikt ciparus” un “redzēt kopainu” (saistībā ar novada domes 27.jūnija sēdi un tās atspoguļojumu “Dzirkstelē”).
Kā zināms, ar 1.oktobri šobrīd vēl funkcionējošās 13 pagastu pārvaldes beigs pastāvēt. To vietā būs pagastu 4 apvienības. Par šo apvienību nolikumiem nobalsoja tikai 7 deputāti no novada domes sastāvā esošajiem pavisam 15 deputātiem. Tātad mazāk nekā puse. Pret balsoja 3 deputāti, 1 atturējās. 4 deputāti vispār nebija ieradušies uz domes sēdi – katrs savu attaisnojošo iemeslu dēļ.
Ir vai nav līdzība ar Rēzekni?
Nepieļauj pat domu par Gulbenes novada situācijas salīdzināšanu ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību Gulbenes novada deputāts Normunds Mazūrs. Kā zināms, Rēzeknē ar likumu ir atlaista dome un vietā ir iecelts administrators.
N.Mazūrs “Dzirkstelei” uzsver, ka tiek veikta optimizācija Gulbenes novada pašvaldībā, lai stabilizētu finanšu situāciju. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka nākamgad noteikti nebūs vieglāk, varbūt būs pat grūtāk. No valsts tiek gaidīta Latvijas pašvaldības atbalstošāka politika saistībā ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadali. Tāpat arī būs nepieciešams atbalsts no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Uzsverams, ka šāgada pašvaldības budžetā dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ir 4 943 847 eiro (saskaņā ar pašvaldības publiskotajiem datiem).
N.Mazūrs vērš uzmanību, ka lauku reģionos visu laiku samazinās iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka labāk jau nepaliks, ja runa ir par ieņēmumu apjomu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. N.Mazūrs norāda – vēl jāņem vērā, ka minimālā alga katru gadu valstī palielinās.
I.Liepiņš “Dzirkstelei” atgādina, ka jau pērn rudenī ir publiski paudis bažas par finanšu situāciju Gulbenes novada pašvaldībā un teicis, ka tas var beigties ar administratora iecelšanu. Viņaprāt, jau tad pašvaldībā bija jāpievelk josta. Viņš saka, ka diemžēl informācija, ko dara zināmu pašvaldība, ir jāvērtē kritiski. “Ne vienmēr ir tā, kā to pasniedz,” viņš uzskata.
Gan I.Liepiņam, gan viņa vēlētājiem šķiet savādi, ka optimizācijā faktiski “pašvaldības aparāts netiek aiztikts”. “Tā ir iestāde ar tabu, kurai vispār nedrīkst pieskarties,” bilst I.Liepiņš. Viņš piemin arī to, cik divdomīgi pašvaldības atsevišķi darbinieki un deputāti publiski izsakās par “augstāk stāvošiem” normatīvajiem aktiem, par inspicējošajām iestādēm, arī par to, ka tiesībsarga uzdoto var arī nepildīt, ka pašvaldība var arī pasīvi palikt malā un nereaģēt saistībā ar kriminālprocesu par iespējamajām nelikumībām bijušās Bērzu skolas pārbūves laikā Gulbenē. “Tas viss sabiedrībai dod noteiktu signālu. Un tas nav nekas labs,” saka I.Liepiņš.
Dome nevēl novadam sliktu
G.Pūcīte “Dzirkstelei” un sabiedrībai jautā: “Tās labās lietas mēs neredzam?” Pēc G.Pūcītes domām, negatīvismu lielā mērā pašvaldībā veido kolēģis I.Liepiņš, kurš “visu laiku masē” pašvaldības speciālistus. Tieši šā iemesla dēļ kāds arī pamet darbu pašvaldībā, uzskata deputāte. I.Liepiņš savas aizdomas vērsis arī uz Lizuma “Pinku” projektu – pašvaldības radītajām telpām uzņēmējdarbībai. Rezultātā tur pārkāpumi nav konstatēti, akcentē deputāte.
Pēc G.Pūcītes domām, pagastu pārvalžu apvienošanai un taupīšanai uz administratīvo resursu Gulbenes novadā bija jānotiek jau sen agrāk, bet “vienkārši nebija drosmes to darīt”. “Tagad, kad ūdens smeļas mutē, tas ir vienkārši jādara,” viņa uzsver. G.Pūcītei nav saprotams sabiedrībā valdošais negatīvisms šajā sakarā, jo “cik tad bieži iedzīvotāji zvana savam pārvaldes vadītājam un cik bieži viņu grib satikt un runāt”. Viņa jautā, vai tad laukiem “vajag vienu vagaru priekšā”. G.Pūcīte uzsver, ka neviens jau novada domē nevēl Gulbenes novadam sliktu, viņi domā, kā labāk dzīvot.
Viņa arī cer, ka, pašvaldībai nebūs jāizlieto visa 926 774 eiro aizņēmuma summa no Valsts kases. Viņa teic: “Tiem darbiniekiem, kas godprātīgi ir strādājuši pašvaldībā un šobrīd diemžēl vai nu paši aiziet, vai tiek atbrīvoti, pašvaldībai kompensācijas ir jāsamaksā. Pienākas. Ietaupījuma uz to, protams, nebūs. Iespējams, tieši tam arī tas aizņēmums tiks izmantots,” stāsta G.Pūcīte.
Viņa arī piebilst, ka pašvaldība tikusi pie Centrālās finanšu un līgumu aģentūras aizturētās naudas – 363 472,05 eiro – par “Pinku” projekta īstenošanu. Tas nozīmē, ka “kaut kādi apgrozāmie līdzekļi pašvaldībai ir makā,” akcentē G.Pūcīte.
Diskusiju platformas tomēr nebija
Deputāts Normunds Audzišs neredzēja diskusiju platformu Gulbenes novadam tik svarīgo pasākumu plāna apstiprināšanā, lai optimizētu pašvaldības finanses. Tāpēc viņš ir skeptisks.
“Es lūdzu sagatavot informāciju vienotā dokumentā, kur iedzīvotāji, vadība, izpildvara, deputāti varētu pārskatāmi redzēt lēmuma pamatotību. Neuzskatu, ka tas ir lietderīgi katram deputātam personiski vērsties Finanšu nodaļā, pie izpilddirektores un izlūgt vajadzīgo informāciju. Cik tas prasīs lieku resursu un laika, pareizinot ar 15 deputātiem? Domes sēdē (27.jūnijā – red.) par finanšu ieguvumiem nebija pat elementāras “Excel” tabulas, kur būtu redzami visi izmaksu un ietaupījuma posteņi, lai noticētu gala aprēķinam. Galvenais – neredzēju vēlmi un izpratni, ka būtu šī reorganizācija jāpārrunā ar iedzīvotājiem,” “Dzirkstelei” saka N.Audzišs.
Viņš uzsver, ka ļoti gaida pašvaldībā noteikumu izstrādi saistībā ar iedzīvotāju padomēm, taču šis process kavējoties. Kopumā N.Audzišs uzskata, ka Gulbenes novada pašvaldībai nedraud Rēzeknes liktenis, “bet attīstība tiks strauji bremzēta”.
Deputāts Ainārs Brezinskis “Dzirkstelei” teic – ir ļoti daudz dažādu viedokļu visa šā sakarā. “Katram ir tiesības uz savu viedokli,” viņš uzsver.
A.Brezinskis aktīvi ir iesaistījies visos apspriešanas procesos novada pašvaldībā saistībā ar optimizācijas pasākumu plānošanu, ar pagastu apvienību veidošanu. Un tomēr viņš ir palicis pats pie saviem uzskatiem, kuri ir atšķirīgi. Viņaprāt, izraudzītais pagastu apvienību modelis nav tas labākais. A.Brezinska uzskats – vajadzēja vispirms eksperimentālā kārtā izveidot dažas apvienības, turklāt pavisam citādākas, tuvākas vēsturiskajām tradīcijām. “Jaungulbenei vajadzēja apvienību kopā ar Līgo, Druvienai kopā ar Lizumu, Tirzai – ar Galgausku, Litenei – ar Stāmerienu. Iesākumā pietiktu. Paskatītos eksperimenta kārtā, kā tas izskatās, un tad domāt tālāk,” saka A.Brezinskis.
Viņš nedomā, ka prātīgi ir veidot lielā Beļavas pagasta apvienību ar Lejasciemu, jo turklāt rezultātā varbūt pašvaldības darbinieku skaits uz šiem diviem pagastiem nevis samazināsies, bet pat palielināsies. Būtiski arī, ka bibliotekāri kļūs par pašvaldības kasieriem. Tā ir papildu atbildība, par kuru papildus jāmaksā, – uzskata deputāts.
A.Brezinskis arī pauž – laukos cilvēki vēlas uz vietas pašvaldības darbinieku – nosaukums nav svarīgs, “pie kura var nākt, redzēt sejā, kārtot jautājumus un parunāties”. “Vecajiem cilvēkiem to vajag,” saka A.Brezinskis.
FAKTI
Gulbenes novada pašvaldībā
◆ 13 pagastu pārvalžu optimizācijai, izveidojot 4 apvienības, lai samazinātu atlīdzības un saimnieciskos izdevumus, ir paredzēti 849 135 eiro, tajā skaitā atlīdzībai izmantojami 688 179 eiro, bet saimnieciskajiem izdevumiem – 160 956 eiro. Šogad pašvaldībai finanšu ietaupījuma nebūs, bet nākamgad tiks ietaupīti 272 904 eiro.
◆ Iestāžu darbinieku amatu vienību skaita pakāpeniska samazināšana, vakanču likvidēšana (pakāpeniski līdz nākamajam gadam) šogad dos 113 443 eiro ietaupījumu, nākamgad – 314 291 eiro.
◆ Gulbenes novada pašvaldība savas finanšu situācijas stabilizācijai no Valsts kases šogad aizņemsies 926 774 eiro.
◆ Šogad veikto optimizācijas pasākumu rezultātā 2025.gadā pašvaldības budžetā paredzēts ietaupīt kopumā 1 297 861 eiro. Avots: Gulbenes novada domes 27.jūnija sēdē apstiprinātais pašvaldības budžeta izdevumu optimizācijas plāns.
#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2024” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.