Nav pamata domāt, ka Gulbenes novada pašvaldības rocība nākamgad kļūs lielāka un ka būs pietiekami ar jau veikto pagastu pārvalžu reorganizāciju, ar Gulbīša pamatskolas slēgšanu un ar pārmaiņām kultūras nozarē. Visticamāk, vajadzēs veikt vēl citus taupīšanas pasākumus.
“Pašvaldības iestādes gatavo finansējuma pieteikumus nākamajam gadam. Notiek sarunas par nākamā gada pašvaldības budžeta vadlīnijām, bet vēl nav skaidrības, kā būs ar minimālo mēnešalgu, kāds būs atbalsts no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – vai būs vecais modelis vai ieviesīs jaunu. Ir daudz jautājumu, arī par skolotāju streika prasībām, kas tiešā veidā pašvaldības neskar, bet dotācijās tas atspoguļosies. Cerams, ka valsts pašvaldībām neuzliks vēl kādas papildu funkcijas bez līdzi dota finansējuma, piemēram, ugunsdzēsības jomu. Ir stingri saliktas prasības attiecībā uz pašvaldības policiju,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Neesot zināms, vai nākamgad būs iespējams palielināt algas speciālistiem vai varēs tikai veikt obligāto minimālās algas palielināšanu pašvaldības darbiniekiem. Ja tā notikšot, pašvaldība nespēs konkurēt ar atalgojumu privātajā sektorā un tas var veicināt darbinieku aizplūšanu – uzskata A.Caunītis. Viņu uztrauc, ka, iespējams, nebūs, kas strādā par attiecīgo algu. Jau tagad, kā atzīst A.Caunītis, ir grūtības atrast speciālistu par tādu atalgojumu, kādu piedāvā pašvaldība.
Vēl domes priekšsēdētāju satrauc tas, vai finanšu krīzes dēļ neapstāsies projektu virzība. “Tādā gadījumā grūtības būs ar Eiropas struktūrfondu apguvi,” viņš saka.
Jāatzīst, ka sporta organizatori nav nepieciešami
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dzirkstelei” saka: “Mans viedoklis – taupīt vēl var. Kur – to domes vadībai nosūtīju jau 1.martā. Piemēram, samazinot izdevumus atpūtai, kultūrai, sportam par 30 eiro uz novada iedzīvotāju. Tādējādi ietaupītu gadā pusmiljonu eiro. Gulbenes novadā šajā jomā tērējam vairāk nekā Alūksnē, Balvos un Madonā.”
Deputāts Atis Jencītis skaidro, ka, piemēram, sporta jomai jau ir samazināts finansējums tur, kur bija pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas. “Protams, ir vēl jāķeras klāt un jāpieņem šobrīd nepopulāri lēmumi. Domājot par nākamo gadu, būtu jāķeras klāt pie sporta organizatoriem. Ņemot vērā, ka Sporta pārvalde pasākumus vienmēr organizē kopā ar biedrībām, sporta organizatori nav nepieciešami,” viņš saka.
Deputāts Normunds Audzišs uzskata: “Nākamajā gadā plānojas dažādas budžetu ietekmējošas iniciatīvas, bet tas nenozīmē, ka būs slikti. Jāiemācās budžetā palielināt līdzekļus un tos pareizi ieguldīt. Taupīt samazinot nenozīmē, ka būs efektīvāk! Budžets pa pozīcijām un summām ir prognozējams. Tās mainās no katras iestādes vajadzībām un prioritātēm, lai nodrošinātu obligāto pašvaldībai uzticēto pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un brīvās iniciatīvas dažādu projektu realizēšanai.”
Deputāts Gunārs Ciglis domā, ka pašvaldībai nāksies rūpīgi izvērtēt, kurus projektus realizēt un kurus pagaidām ne, kuri var pagaidīt divus, trīs vai četrus gadus. Tajā pašā laikā viņš atgādina, ka Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos nauda ir jāapgūst līdz 2027.gadam, kad beigsies šis plānošanas periods.
Ja pašvaldībās taupīs, bet valstī ne, tas ir netaisni
G.Ciglis uzskata – nebūs taisnīgi, ja pašvaldībās visu samazinās, bet valstī atradīs finanšu pieaugumu kopumā, lai paaugstinātu algas, sākot ar Valsts prezidentu un beidzot ar ministriem. Deputāts domā, ka uzdos arī pašvaldībās solidāri darbiniekiem palielināt algas. “Tā īsti nevarēs tālāk dzīvot,” saka G.Ciglis. Tomēr pagaidām neizskatoties, ka uzstādījumi valstī nākamgad varētu mainīties. Vienīgi G.Ciglis cer, ka optimizācija neattieksies tikai uz pašvaldību, bet sāksies arī valsts iestādēs. “Pašvaldības, lūk, izšķērdē naudu, tāpēc vajadzīga optimizācija. Bet valstī viss ir labi? Tas ir galīgi šķērsām. Tāpēc arī cilvēkiem ir tāda attieksme pret varas struktūrām,” saka deputāts. Viņš atgādina, ka lielāko daļu pakalpojumu iedzīvotajiem sniedz tieši pašvaldības.
N.Audzišs saka: “Protams, pašvaldības budžets ir atkarīgs no valdības lēmumiem un likumiem saistībā ar nodokļu izmaiņām, sevišķi iedzīvotāju ienākumu nodokļa, kas ir galvenais finanšu resurss, tāpat mērķdotācijas, pašvaldībai jaunu pakalpojumu uzticēšana, sociālo maksājumu izmaiņas, algu palielinājumi utt. Budžetu ļoti sāpīgi ietekmē inflācija, kredītprocenti – tie ir ārējie faktori.”
FAKTI
● Gulbenes novada pašvaldības 2024.gada apstiprinātais budžets ir ar finanšu deficītu. Kopbudžetu veido 46 128 314 eiro, kur ieņēmumi ir 36 902 234 eiro, bet izdevumi – 45 419 338 eiro. Salīdzinot ar 2023.gada plānoto kopbudžetu, samazinājums ir par 2 856 546 eiro.
● Ir apstiprināts pašvaldības finanšu optimizācijas plāns, lai no Valsts kases varētu aizņemties 926 774 eiro, tas ir trūkstošais finansējums budžeta izdevumiem un finanšu vadībai.
AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA
#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
