Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nākusi klajā ar paziņojumu, kas varētu dot iespēju narkotiku gūstā nonākušiem pusaudžiem, jauniešiem tikt vaļā no šīs atkarības, saņemot daudz izprotošāku un mērķtiecīgāku palīdzību no mediķiem un nebaidoties saukt neatliekamo palīdzību pārdozēšanas gadījumā. Tā būtu palīdzība, kura balstīta uz absolūtu uzticēšanos, zinot, ka policija netiks iejaukta.
LĀB aicina Latvijā dekriminalizēt narkotiku lietošanu kā tādu. Šobrīd, kā zināms, par narkotiku lietošanu ir paredzēta kriminālatbildība.
Jau 2019.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas izpilddirektoru padome apstiprināja narkotiku lietošanas un glabāšanas dekriminalizēšanu, kuru izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības birojs. Sekojot šim aicinājumam, jau 2017. gadā aptuveni 23 valstis bija ieviesušas “de iure” dekriminalizāciju vai juridisku regulējumu attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš nelegālām narkotikām. Pēdējo septiņu gadu laikā vēl daudzas valstis ir pievienojušās šim aicinājumam.
Ar lietotāju “glaudīšanu” grūti panākt pārmaiņas
“Runājot par bērniem, kuri lieto narkotikas, man ir ļoti žēl. Zinu, ka Rīgas Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ir aktualizējusi, ka parādījušies narkotiku (sintētisko jauno opioīdu – red.) aerosoli. Tā ir traģiska lieta. Tas ir sliktums daudziem. Šodienas jauniešiem ir mobilie tālruņi, internets, viņiem viss tur ir pieejams. Narkotiku lietošana ir bijusi aktuāla jau kopš Romas impērijas laikiem. Jau tad! Bet šodien tas ir daudz plašāk. Agrāk bija radikālas metodes, kā ar to cīnīties. Nevis tāda “glaudīšana” kā tagad. Tā, ka pārmācīt un likt saprast, kas ir slikti un kas nav labi… Ja ir motivācija, ir interese, mērķis, tad var būt rezultāts. Piemēram, kā dzērājšoferiem, kuri grib atgūt savu īpašumu, atgūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Ja nav intereses, tad gaužām maz cerību,” “Dzirkstelei” saka ārsts Jānis Ozoliņš, kurš 10 gadus ir bijis narkologs Gulbenes slimnīcā.
Gulbenes slimnīcā psihiatre Anita Zariņa ir tā, pie kuras vēršas cilvēki šajos jautājumos. J.Ozoliņš saka – viņa darbs Gulbenē galvenokārt bija saistīts ar atzinumu sniegšanu tiem, kuri vēlas iegūt šofera tiesības vai ieroča glabāšanas atļauju. Gulbenē reti gadījies, kad kāds pats no labas gribas nāk pie narkologa, lai stāstītu savu bēdu un saņemtu palīdzību.
J.Ozoliņa uzskats – novados uz vietas tā vispār nenotiek. Atkarīgo ārstēšana notiek Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur ir stacionārais pakalpojums – narkoloģiskā ārstēšana pieaugušajiem. “Pacienti nāk, tiek vesti un tiek nesti,” viņš stāsta.
Jaunieši ar narkotikām koriģē personības traucējumus
“Narkotiku lietotāji noteikti ir visas Latvijas teritorijā. Statistikas mums nav. Narkotiku pieaugušie lietotāji ir meklējuši palīdzību, bet reti. Bet bērni nav meklējuši palīdzību,” “Dzirkstelei” saka Alūksnes slimnīcas narkoloģe Irēna Greivule, kurai sadarbībā ar psihiatri Aelitu Beinaroviču ir pacientu pieņemšanas dienas arī Gulbenes SIA “Marmed” veselības aprūpes iestādē. Viņa zina stāstīt, ka Alūksnes slimnīcā pacienti narkotiku pārdozēšanas dēļ pēdējā laikā nav nonākuši. Iepriekš gan bijuši vairāki tādi “lieli pārdozēšanas gadījumi”, kad cilvēki slimnīcā nonāca pēc spaisa (sintētisko kanabinoīdu) lietošanas.
Ja padomu jautā vecāki, kuri ir satraukti par sava bērna attiecībām ar aizliegtajām vielām, I.Greivule saka tā: “Pirmais, ko iesakām, ir vērsties pie psihologa, jo tie ir personības traucējumi, uzvedības traucējumi, ko mūsdienu jaunieši paši cenšas koriģēt ar narkotiskām vielām.” Ārste arī uzsver, ka cilvēkam ar jebkuru saslimšanu pie ārsta ir jādodas brīvprātīgi. “Piespiedu līdzekļu mums nav. Mēs arī nevaram uzbāzties, nevaram pacientus pie sevis uzaicināt piespiedu kārtā. Tikai tad, ja, piemēram, tas notiek ar bāriņtiesas vai citas instances lēmumu, tad ir jānāk piespiedu kārtā,” bilst I.Greivule.
Kur un kā meklēt palīdzību, ja jaunietis lieto
Vasarīgs 21.maija vakars pēc pulksten desmitiem vakarā. Gulbenē, Rīgas ielā, pie dzīvojamās mājas piestājusi ātrās palīdzības automašīna. Jauniešu bariņš sirsnīgi palīdz mediķu rokās nodot bezsamaņā esošu puisi 20+ vecumā. Jaunieši savstarpēji komentē notikušo: “Pardozēja.”
Tie, kuri izsauca neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, rīkojās atbildīgi. Tā būtu jādara vienmēr. Pagaidām par katru šādu gadījumu mediķiem ir pienākums ziņot arī Valsts policijai. To “Dzirkstelei” apstiprina Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne. Protams, pateikt, vai konkrētajā gadījumā jaunais cilvēks lietojis narkotikas, diezin vai mediķi varēs. Cita lieta, ja mediķiem būs informācija no tiem, kuri izsauca viņus, vai no paša pacienta. Reizēm šādas informācijas uzticēšana mediķiem var palīdzēt izglābt pacienta dzīvību. Z.Vaskāne saka: “Mediķi mums ziņo un reģistrē visus nogādāšanas gadījumus – gan tos, kuri saistīti ar lietošanu, gan arī par pārdozēšanas gadījumiem.
Bieži apreibinošās vielas tiek sajauktas kopā ar alkoholu un tad nav skaidrs, vai kļuva slikti no alkohola vai narkotisko vielu pārdozēšanas.
Saprotot, ka bērns vai jaunietis lieto narkotiskās vielas, vecākiem pirmā uzticamības persona un padomdevējs ir ģimenes ārsts. Tāpat var meklēt padomu arī bāriņtiesā. Var pieteikt vizīti pie ārsta narkologa vai psihiatra, pie psihoterapeita, pie psihologa.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā ir pieejama stacionāra narkoloģiskā ārstniecība arī pusaudžiem, kur notiek gan detoksikācija, gan motivācija, kā arī tie piedāvāta ļoti efektīvā un pasaules praksē pārbaudītā Minesotas programma. Nokļūt ārstēties narkoloģiskajā stacionārā var ar narkologa nosūtījumu; ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta vai ārsta palīga nosūtījumu; ar pārvedumu no citām slimnīcām; ar ģimenes ārsta vai citu speciālistu nosūtījumu; pēc pacienta iniciatīvas – maksas pakalpojums. Slimnīcas akūtais bloks ar intensīvo terapiju (detoksikācija) ārstē alkohola psihozes, smagas alkohola paģiras, akūtas intoksikācijas un psihotiskus traucējumus, kas radušies psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Ārstēšanās kursa ilgums atkarībā no pacienta veselības stāvokļa smaguma ir no 1 līdz 14 dienām.
FAKTI
● Latvijā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes apspriedē šogad tika uzsvērts, ka ļoti būtiska ir profesionāla atbalsta sniegšana bērniem un jauniešiem, kas pieķerti lietojam narkotikas. Veselības ministrijā ir izstrādāts “Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025. gadam”.
● Eiropas 2024.gada ziņojumā par narkotikām, ko sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), norādīts, ka katru gadu tiek atklātas jaunas psihoaktīvās vielas nelegālajā tirgū. Jauni sintētiskie opioīdi ir saistīti ar narkotiku izraisītiem nāves gadījumiem Eiropā, un nesenie ziņojumi no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas liecina, ka šīs vielas šobrīd veido ievērojamu daļu no pārdozēšanas izraisītiem nāves gadījumiem šajās valstīs. 2023.gadā ES agrīnās brīdināšanas sistēmai tika oficiāli paziņots par septiņiem jauniem sintētiskiem opioīdiem, no kuriem seši piederēja ļoti spēcīgai benzimidazola (nitazēna) opioīdu grupai. Tas ir lielākais nitazēna opioīdu skaits, kas paziņots viena gada laikā.
AVOTS: VESELĪBAS MINISTRIJA UN ES NARKOTIKU AĢENTŪRAS INTERNETA VIETNE
Reāli vietējie stāsti
– Es reizēm paņemu amfetamīnu. Tad man ir spēks dzīvot, strādāt un risināt savas problēmas, tikt galā ar bērniem. Protams, lietoju tā, lai bērni neredz. Taču pēdējā laikā nevar dabūt tīru amfetamīnu. Ir ar piejaukumiem. Tāpat kā nekur nevar vairs dabūt tīru kokaīnu. Šīs vielas kļūst arvien veselībai un dzīvībai bīstamākas. To zinu no personiskās pieredzes.
– Piesēdu parkā uz soliņa ar alus pudeli, pienāca klāt puisis, kuram nav vairāk par 15, un aicināja kompānijā ar viņu ieiet dziļāk prom no svešam acīm, lai uzpīpētu marihuānu.
– Es nezinu, kas tas ir, ko lieto draugs. Varbūt fentanils, bet varbūt kāda cita sajaukta viela. Vairākas reizes viņš ir bijis atslēdzies pēc lietošanas, savilcies krampjos. Vairākas reizes bija jāglābj. Jāsauc “ātrie”. Uzreiz teicu: “Dodiet viņam naloksonu. Jādur iekšā. Burtiski līdz kaulam. Tad palīdzēs.” Redzēt to visu – tas ir viens. Bet svarīgi tāda brīdī ir rīkoties. Nedrīkst nokavēt.
– Zinu, ka viens čalis regulāri lietoja LSD un nonāca Strenčos. Vairs nelieto. Bet viens cits čalis zem LSD ziemā aizgāja pastaigāties viens un tā arī palika sniegā.
– “Šora” (sevišķi bīstams nitazēnu grupas sintētiskais opioīds – red.) ir labs. Jāprot pareizi lietot. Zinu cilvēkus, kuri nepamodās no šīs vielas. Bet es tas nebūšu. Cerams.
