“Dzirkstele” jau rakstīja, ka, sākoties būvdarbiem 14 kilometru posmā uz reģionālā autoceļa Cesvaine-Velēna, vietējie Tirzas pagasta iedzīvotāji netīšām no strādniekiem uzzināja, ka nolemts nogriezt blakus ceļam augušās ābeles Tirzas ciema teritorijā.
Pirmais trauksmi sociālajos tīklos cēla Nils Treijs un ziņoja par šo situāciju arī “Dzirkstelei”.
Mērķis – rast kompromisu
N.Treijs “Dzirkstelei” stāsta, ka parakstu vākšana, nosūtītā vēstule VSIA “Latvijas Valsts ceļi” ir ar mērķi rast kompromisu, lai mazāk zāģē. “Tā ir galvenā būtība, lai varam normāli komunicēt un rast kopsaucēju. Un, protams, mēs esam ieinteresēti, lai šo ceļu beidzot salabo, jo ilgi esam gaidījuši. Mutiski esam saņēmuši atbildi, ka pagaidām neko nedarīs. Ceru, ka atradīsim kopēju valodu un viss beigsies mierīgā ceļā,” saka N.Treijs.
Viedokļi par ābeļu zāģēšanu sociālajos tīklos ir dažādi. “5 līdz 10 procenti domā citādāk, vēl kādam – vienalga. Tas ir normāli. Katram var būt savs viedoklis, bet pārsvarā, manuprāt, tā ir vairāk neinformētība, konteksta nezināšana. No vietējiem ļoti maz kas ir pret šo mūsu iniciatīvu. Viņi baidās, ka tagad šo ceļu vispār netaisīs. Bet visi līgumi ir noslēgti un atpakaļceļa, lai neremontētu, nav,” saka N.Treijs.
Viņš “Facebook.com” publicējis arī ierakstu, ka ceļa posmā no Tirzas skolas līdz “krustam” nekādi gājēju vai velo celiņi nav paredzēti. Tikai seguma remonts un grāvju atjaunošana. Tā esot informācija no “Latvijas Valsts ceļiem”.
“Ja te vēl būtu kāda maģistrāle, tad kādu drošības apsvērumu dēļ to varētu darīt. Bet te ir braukšanas ierobežojums 50 kilometru stundā, jo ir ciema teritorija. Ābeles sanāk “Latvijas Valsts ceļu” teritorijā. Viņi (“Latvijas Valsts ceļi”– red.) jau bija te atbraukuši un skatījās, kur var kaut ko mainīt un kur nevar. No viņiem sapratu, ka ir iespēja ne tik brutāli un ne tik daudz zāģēt nost,” stāsta N.Treijs.
Savukārt par šo ābeļu kopšanu viņš saka: “Tā ir epizodiska, vairāk notiek talku veidā. Paši stādām un kopjam. Pirms gada bija “Koku diena”, un tad arī iestādījām jaunas ābelītes. Tas ir uz entuziasma.”
Vēlas argumentus, kāpēc to vajag
Māris Raģelis, kas dzīvo blakus šim ceļam un ābelēm, jau ir parakstījies. Viņš bija tas, kurš pamanīja, ka strādnieki sāk atzīmēt kokus.
“Jautāju viņiem: kāpēc atzīmējat? Viņi man atbildēja, ka 16 ābeles nozāģēs. Teicu viņiem: ziņojiet savai priekšniecībai, jo sabiedrība to tā neatstās un mēs kaut ko darīsim. Mazmeita zīmēja plakātu: nezāģēt! Tas bija ar domu pievērst uzmanību tam, kas izpilda tikai pavēli un ne par ko nedomā. Bija atbraukuši pārstāvji no “Latvijas Valsts ceļiem” un pagaidām pārtrauca. Tas arī bija mūsu uzdevums,” saka M.Raģelis.
Viņš pauž savas pārdomas par to, ko dzirdējis no strādniekiem. “Prasīju viņiem, ko darīs ar ceļu.
Atbildēja: mazās bedrītes aizlāpīs, uzklās piķi un uzbērs šķembas. Ja tā, tad kāpēc ābeles jāaiztiek? Ja lej jaunu asfaltu, tīra grāvjus, tad, jā, jāzāģē nost. Bet, ja tikai uzklāj šķembu kārtiņu, tad esmu pret ābeļu nogriešanu. Nav jau “iecirsts”, ka mēs esam pret un apskausim stumbrus. Nē! Bet vienkārši – argumentus, kāpēc to vajag un cik tas būs ilgtspējīgs projekts, nozāģējot ābeles, braukt pa labu ceļu!” saka M.Raģelis.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka reģionālā autoceļa Cesvaine-Velēna posmā pie Tirzas (23,055.-25,954. km) tiek veikti ceļa seguma atjaunošanas darbi. Darbu gaitā ir paredzēts atjaunot (iztīrīt) pie ceļa esošos ūdens atvades grāvjus. “Latvijas Valsts ceļi” skaidroja, ka šo darbu veikšanu ierobežo grāvja nogāzē augošās 16 ābeles. Ja netiek korekti izbūvēta un sakārtota ūdens atvade, ceļa segums pārmitrinās un bojājas, tāpat koku saknes bojā ceļa konstrukciju. Turklāt Ministru kabineta noteikumi Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” paredz, ka augļu koku ciršanai ārpus meža, nav nepieciešama pašvaldības atļauja. “Latvijas Valsts ceļi” ir saņēmuši iedzīvotāju protestu saistībā ar plānoto ābeļu ciršanu. Izprotot Tirzas iedzīvotāju sarūgtinājumu, “Latvijas Valsts ceļu” speciālisti kopā ar būvuzņēmēju vērtē iespējamos risinājumus grāvja tīrīšanas darbiem, saglabājot ābeles ceļa nodalījuma joslā.
#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
