2.daļa šeit
Pagasta vārds neskanētu, ja mums nebūtu sava kultūras nama, saukta par Biedrības namu. Arī lasīšanas biedrībai te vieta. Tik lielam namam vajag saimnieku, kas to uzrauga, aprūpē, pulcina ļaudis. Gadu desmitu laikā gan viņi mainījušies, ļaudis viņus godā – kultūras dzīves vadītāji jeb kultūras nama direktori. Nosaukšu tikai dažus, ko pati atceros: Maija Runce-Kauliņa, M.Skrauce, S.Griķe, Benita Kalniņa-Āre, Liāna Kušķe, Armands Immers, Edijs Frīdenbergs, Līga Radiončika. Daudzus gadu desmitus lasītavas priekšniece, bibliotekāre ir Dzidra Matīsa, ar savu klātbūtni saukta arī par nama dvēseli. Pašlaik bibliotēku pārzina Dace Lubāne.
Kultūras nams – tā ir otra gaismas pils aiz skolas. To gaisma sniedzas pāri pagasta robežām. Šogad kultūras namam – 100 gadu jubileja. Gaismas pilīm skolām jāsaskaita jau 194 gadi, bet Baltajai pilij būtu 87 gadi. Kultūras nams un skola viena bez otras nemaz nebūtu varējušas pastāvēt: divas gaismas pilis blakus! Kas tikai te nav viesojies! Kultūras namu iecienījuši ne tikai vietējie ļaudis, uz skatuves mainījušies dažādi kolektīvi.
Abos šajos namos tiek domāts par jaunās maiņas audzināšanu: dziedātājiem, aktieriem, mūziķiem. Tas darīts visos laikos, arī tad, kad svētki notika brīvā dabā. Galgauskas skolā ir bijusi Gulbenes mūzikas skolas filiāle, bērnu mākslas skolas filiāle – tur mācījušies daudzi mūsu skolēni. Vairāki turpinājuši skoloties citās Latvijas mūzikas vidusskolās, ieguvuši pat augstāko muzikālo izglītību. Minēšu tikai dažus: Inga Zomerovska, Ligita Plešanova-Jarusova, Ina Iļjučonoka, Iveta Benga-Lapiņa, Egons Kliesmets un citi. Tagad viņi ir mūzikas pedagogi, ansambļu, orķestru un koru vadītāji. Skolā jau no sešdesmito gadu sākuma ir bērnu deju kolektīvs, meiteņu ansamblis. Mazos dejotājus mācījuši skolotāji Velta Krieva, Anna Lapsa, Aiga Vagule, Anna Zīle, Lidija Iļjučonoka. Bērnu vecāki priecājušies par jaunāko klašu bērnu ansambli “Zvaniņi”, vecāko klašu meiteņu ansambli, ko mācījuši skolotāji Inga Zomerovska, Anita Ledaine, Valija Rakovska-Caune, Vita Poiša un citi. Galgauskas pamatskolā līdz tās slēgšanai darbojusies bērnu mākslas skolas filiāle skolotājas Lienas Silaunieces vadībā. Ar sarīkojumu dejām bērnus iepazīstinājuši pedagogi J.Matisons, A.Zīle, A.Vagule.
Nevar nepieminēt vienu no visvecākajām mākslām – teātra spēlēšanu, kas sākās jau Pētera Biezā laikā. Emma Matīsa visilgāk, gandrīz 60 gadus, bijusi gan teātra pulciņa aktrise, gan režisore, sākot no trešās skolas laika divdesmitajiem gadiem – 1926.gadā. Šis darbs turpinājās arī ar skolēniem jaunajā skolas ēkā, līdztekus strādāts arī ar pagasta dramatisko kolektīvu, pieaugušajiem. Uz Galgauskas kultūras nama skatuves savus iestudējumus rādījuši gan pagasta aktieri, gan viesi no kaimiņu pagastiem, viesojušies arī valsts lielie teātri – Valmieras Drāmas teātris, Dailes teātris, Nacionālais teātris, kori un dziedošie ansambļi.
Skolotājas Matīsas režijā iestudētas daudz un dažādas lugas ar vietējiem aktieriem. Kā lielākās gribu minēt A.Griguļa “Karavīra šineli”, V.Lāča “Zvejnieka dēlu”, R.Blaumaņa “Ugunī”, R.Blaumaņa “Brīnumzālīti”, arī lugu “Medību pils”, A.Brodeles “Dace meklē laimi” un citas. Spilgtākie galveno lomu spēlētāji bija Elmārs Lietuvietis, K.Riekstiņš, skolotāji: Mirdza Līne, Velta Krieva, Emma Vaivare, Laima un Jānis Gavari, Aina un Oļģerts Reseļi, Anna un Harijs Lapsas, Milija Voite un citi.
No lielajiem teātriem viesojās Valmieras Drāmas teātris ar Niskavuori cikla izrādēm, I.Indrānes “Lazdu laipu”; Dailes teātris rādīja R.Blaumaņa “Pazudušo dēlu”, G.Priedes “Lai arī rudens”; Nacionālā teātra izpildījumā redzējām lugu “Balto torņu ēnā” ar A.Liedskalniņu galvenajā lomā. Pagasta pašdarbnieki kā vienu no pēdējām izrādēm iestudēja G.Priedes “Normunda meiteni”.
E.Matīsas iesākto režisores darbu daudzus gadus turpināja bibliotekāre Dzidra Matīsa; pašlaik uzņēmusies un veiksmīgi turpina Pārsla Lazdiņa. Ar muzikālajiem priekšnesumiem kultūras namā bijusi Imanta Ilgaža grupa “Hallo, Gulbene!”, G.Enika “Senči”, vīru vokālais ansamblis no Talsiem. Par īstiem svētkiem pagastā izvērtās izcilā kordiriģenta Haralda Medņa viesošanās Galgauskā ar vīru kori “Tēvzeme”. Bieži pasākumos uzstājās arī pagasta sieviešu ansamblis, kurā dziedāja V.Poļaka, Dz.Matīsa, I.Ziemele, G.Romanova, V.Krieva, A.Resele un citi.
Katra gada jūnijā kultūras namā notikuši Galgauskas pamatskolas izlaidumi, pēdējais bija 2019.gada 15.jūnijā. Kultūras nama zāle bija pārpildīta skolas 50 gadu jubilejas salidojumā. Gulbenes rajona partijas komiteja neļāva to afišēt kā skolas 50.jubileju (celta Ulmaņa laikā), bet tikai kā absolventu salidojumu. Kopš šī 1987.gada vēl notikuši vairāki skolas absolventu salidojumi. Svinēta arī kolhoza “Kopdarbība” pastāvēšanas 40 gadu atcere, skolotājas Ināras Muižnieces 80 gadu jubileja, vairākas kāzas un mūžu noslēgušo cilvēku izvadīšana pēdējā gaitā, pensionāru pulcēšanās. Visvairāk uzstājies pasākumos nu jau slavenais ansamblis “Veišu muzikanti” I.Zomerovskas vadībā. Pirmais bērnu ansamblis “Zvaniņi” jau izaudzis, tagad jau ievērību guvis otrais pagasta bērnu ansamblis – “Veišu muzikantu” jaunā paaudze “Veisīši”.
Ilgu laiku “stikla kalnā“ kāpušais “zelta zirgs” ir noenkurojies uz spožā goda pjedestāla ar uzrakstu “Galgauskas kultūras nama dzīve”.
Šo simtgades svētku šogad nebūtu, ja kultūras dzīvi pagastā neorganizētu un neuzturētu trīs patriotiski noskaņoti, talantīgi un tālredzīgi cilvēki, kas mīl un sargā skaisto un mūžīgai pastāvēšanai svētīto Galgauskas “namiņu” – Inga Zomerovska, Pārsla Lazdiņa, Līga Radiončika. Lai dzīvo neatlaidīgie lokālpatrioti, kas iededz gaismu mūsu dzimtajā pagastā!
— Austra Karole
