Nesen lasīju kādas aptiekas preses relīzi par “superēdieniem”, kas var palīdzēt bērnam sasniegt labākus rezultātus skolā. Uzzināju to pašu, ko jau zināju. Bērniem, un ne tikai bērniem, būtu jāēd zivis, rieksti, olas, graudaugi, augļi un dārzeņi. Būtu jāēd…
Parasti jau mēdz teikt, ka bērni ēd to, ko visi ēd ģimenē, un, ja ģimene lieto neveselīgu pārtiku, tad arī bērni dara tāpat. Te nu īsti negribētu piekrist, jo mēs, cilvēki, esam tik dažādi. Arī ēšanas ziņā visi atšķiramies, tāpēc jau arī veikalā ir tik dažādi viena produkta piedāvājumi – katrai gaumei. Manuprāt, ģimenes ēšanas paradumi ne vienmēr ir noteicošie. Zinu piemērus, kad viens bērns ēd tomātus, bet otrs neēd; viens bērns ēd olas, bet otrs tikai olas baltumu; viens bērns ēd tikai baltmaizi, otrs rupjmaizi; vienam garšo kartupeļi, otram makaroni; viens ēd apelsīnus, otrs citrusaugļus neēd. Un tā varētu turpināt arī par pieaugušajiem. Tik dažādi nu esam. Tāpēc, sākoties skolai, atkal rodas problēmas ar pusdienām. Vecāki ir gatavi maksāt, bet ko darīt, ja pusdienas bērns neēd, jo viņam vienkārši tās negaršo? Un ne jau tāpēc, ka negaršīgas, bet vienkārši negaršo, piemēram, griķi vai zupa kā tāda. Nesen lasīju kādas skolas ēdienkarti, kur jau ēdienkartē tiek piedāvāta tikai rudzu maize, izņemot vienas dienas launagu, kur ir baltmaize. Tad nu galīgi nesaprotama bija valdības akcija par rupjmaizi, kad nolēma piešķirt 300 000 eiro rudzu maizes izdalīšanai izglītības iestādēs. Labi, ka tomēr akciju atcēla, jo nauda zemē nemētājas. Bērna paradumi mainās, paaugsies un ēdīs arī rupjmaizi, ja viņam garšos, bet piespiest to darīt nevar. Tāpat kā nevar piespiest ēst mērci vai ķiplokus, ja tie negaršo, jo arī pieaugušie neēd to, kas viņiem negaršo. Tad kāpēc tas būtu jādara bērniem? Varētu taču mērci pasniegt atsevišķi vai vismaz trauka maliņā, nevis uzliet pāri kartupeļiem vai griķiem. Un nezinu, vai ir pareizi likt pie bērnu ēdieniem ķiplokus. Saprotu, ir veselīgi, bet ja negaršo?
Manuprāt, arī mazliet aplams ir priekšstats, ka baltmaize uzbaro, jo, izrādās, kaloriju vairāk ir rudzu maizē. Sociālajos tīklos daudzi fano par kūkām un plātsmaizēm. Bet, kad palasi, ka kūkai vajag kondensētā piena bundžiņu, cepumus un vēl maskarponi, iedomājoties kaloriju skaitu, gandrīz paliek slikti. Manuprāt, ir normāli ēst to, kas tev garšo – kāds ēd baltmaizi, kāds rudzu maizi, cits saldskābmaizi, vēl kāds maizi vispār neēd. Es teiktu – galvenais, ka mums ir maize! Mēs varam izvēlēties, kādu maizi ēst, bet daudzās nabadzīgās valstīs ir laimīgi, ja vispār ir kaut kas ēdams, par maizi nemaz nerunājot.
