Šīgada Eiropas kultūras galvaspilsētā Tartu Igaunijā ir muzejs, kas vienlaikus piesaista gan pieaugušos, gan bērnus, sākot no pāris gadu vecuma. Runa ir par Rotaļlietu muzeju. Iepriekš gan jāpabrīdina: pieaugušie šeit nogurs ātrāk, bet bērnus būs grūti dabūt ārā no muzeja telpām.
Ja plānots apmeklēt muzeju, tad citu objektu apskati droši varat atlikt uz citu reizi, jo muzejā ir tik daudz skatāma un tik daudz ko darīt, ka to var baudīt visu dienu un iespaidu pietiks ilgam laikam.
Pavisam netālu ir AHHA centrs, tā tuvumā stāvlaukumā var novietot mašīnu. Rotaļlietu muzejs no tā atrodas aptuveni 15 minūšu gājienā vecpilsētas teritorijā. Ja esat starp divām mājām ieraudzījuši izkārtni ar lācēnu, tad ziniet – muzejs ir klāt.
Pieaugušos muzejs aizved uz bērnības pasauli, bet bērnus te saista daudz aizraujošu lietu, kuras var gan aptaustīt, gan ar tām darboties.
Mazliet no leļļu māju vēstures
Spēļu istabā, kura ir atvērta tikai līdz pullksten 16.00 var gan iekārtot savu māju, gan uzņemt viesus, gan veļas automātā salikt netīro veļu, gan izmēģināt šūpošanos dažādu veidu zirdziņos. Te iespējams arī pārģērbties par princesi, burvi vai dinozauru.
Gadiem ilgi viena no mīļākajām bērnu nodarbēm ir bijusi spēlēt “mājas’’. Zēniem gan tās parasti bija koku zaros un mežmalā uzceltās būdās, savukārt meitenes izvēlējās spēlēties ar leļļu mājā dzīvojošu leļļu ģimeni. Pirmās zināmās Eiropas leļļu mājas ir no 16. gadsimta, kad tās drīzāk iederējās pieaugušo dārgajās miniatūru vietās, nevis bērnu rotaļlietu klāstā. Arī nākamajos gadsimtos leļļu mājas pastāvēja tikai bagāto kolekcionāru mājās, veidojot pilis un dižciltīgo ēkas leļļu lielumā. Šajās leļļu mājās bija tūkstošiem mazu lietiņu, sākot no klavierēm līdz pat izšūtiem rāmīšiem. Mājas parasti piepildīja ar vaska vai porcelāna lellītēm. Par bērnu rotaļlietām leļļu mājas kļuva ap 19. – 20. gadsimtu, kad to dizains sekoja valdošajam arhitektūras stilam un tehnoloģiju attīstībai, piemēram, dārgākajās mājās netrūka pat tekošā ūdens apgādes un elektrosistēmas. Padomju laikā leļļu namiņš meitenēm bija neaizsniedzams sapnis, jo rūpnieciski tās neražoja, bet privāta ražošana nebija atļauta.
Tedijs un prezidents
Muzejā ir ap 30 tūkstošiem rotaļlietu, to skaitā arī lācīšu klāsts ar savu “barvedi’’ Tediju. Interesants ir lācēna tapšanas stāsts.
Apzīmējums “Tedijlācis’’ (Teddy Bear) nāk no ASV 26. prezidenta Teodora Rūzvelta, kura saīsinātais vārds bija Tedijs.
1902. gada novembrī, kad Rūzvelts viesojās Misisipi štatā, gubernators viņu uzaicināja uz medībām, jo prezidents bija kaislīgs mednieks. Šajās medībās piedalījās un sacentās vairāki mednieki, un lielākā daļa no viņiem jau bija nomedījuši kādu dzīvnieku. To redzot, vairāki prezidenta pavadoņi pēc ilgas dzīšanās pakaļ ar medību suņiem sagūstīja un piesēja pie vītola Amerikas melno lāci. Viņi pasauca prezidentu un ierosināja, ka lācīti vajadzētu nošaut, bet prezidents atteicās to darīt un lika lāci atbrīvot.
Šo notikumu savā politiskajā karikatūrā attēloja karikatūrists Klifords Berimens. Tas savukārt deva ierosmi Morisam Mičtomam no Bruklinas. Viņu šis zīmējums iedvesmoja radīt plīša rotaļlietu. Uzņēmēja sieva Roza uzšuva mazu lācīti no plīša auduma atgriezumiem, piešuva tam pogu actiņas, piepildīja ar zāģskaidām, ielika to savā sveču veikala skatlogā kopā ar karikatūru un klāt pielika zīmīti: “Tedija lācis’’, tā cerot piesaistīt savam veikalam lielāku uzmanību. Pirms tam lācīti aizsūtīja prezidentam, palūdzot atļauju, vai drīkst šo rotaļlietu nosaukt viņa vārdā – par Tediju. Tagad Tedijs kļuvis slavenāks par prezidentu, apburot bērnus dažādās pasaules valstīs.
Tautiskās lelles no visas pasaules
Pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāmas rotaļlietas, kuras ir populāras un ar tām bērni ir spēlējušies vienmēr, mākslinieku veidotas lelles, dažādu tautu suvenīru lelles un somugru tradicionālās rotaļlietas. Rotaļlietu muzejam ir apmēram 700 priekšmetu liela kolekcija, kas ietver arī citu pasaules tautu tradicionālās lelles un rotaļlietas. Kolekcija jau bija savākta pirms muzeja atvēršanas, kad starptautiskais sieviešu klubs “Zonta’’ uzdāvināja topošajam muzejam vairāk nekā 50 tradicionālo leļļu no dažādām valstīm. Laika gaitā kolekcija papildināta un lelles un rotaļlietas ieradušās no visas pasaules: Eiropas, Amerikas, Āzijas, Austrālijas un Āfrikas. Galvenokārt tās ir krāsainos tautas tērpos ietērptas suvenīru lelles.
Latviju pārstāv skursteņslauķis
Tartu 2024. gadā ir uzmanības centrā kā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Visa gada garumā Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā, kā arī visā Dienvidigaunijas reģionā paredzēti vairāk nekā 1000 pasākumi un izstādes publikai ar visdažādākajām interesēm un gaumēm. Šo izstāžu birumu uzsāka Rotaļlietu muzejs, kurā atklāta ekspozīcija ar nosaukumu “Eiropa spēlējas’’. No Skandināvijas vai Balkāniem, no Britu salām vai slāvu zemēm – katru valsti šajā izstādē pārstāv kāda simboliska lelle. Izstāde parāda gan to, cik Eiropā ir daudz tautu, gan arī to, ar kādām rotaļlietām tagad nu jau pieaugušie briti, vācieši vai spāņi ir spēlējušies bērnībā. Protams, šķita, ka Latvijas pārstāve varētu būt lelle Baiba, taču izstādes veidotāji bija izvēlējušies amizantu vīriņu – skusteņslauķi. Savukārt Poliju šeit pārstāv Reksis, Zviedriju – Pepija, Dāniju – lego, Norvēģiju – trollis. Izstādē apskatāmas 48 Eiropas valstu rotaļlietas.
Pēc triju stundu apmeklējuma bijām jau piekusuši un nebijām apskatījuši vēl ne pusi no muzeja. Būs jābrauc vēl.
— Teksts un foto: Ināra Sudare
FAKTI
● Tartu Rotaļlietu muzejam šogad aprit 30 gadu.
● Tā kolekcijā ir vairāk nekā 28 tūkstoši leļļu un rotaļlietu, starp kurām arī animācijas filmu varoņi un lelles no 19. gadsimta.
