27.septembris pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules tūrisma diena. Katru gadu šajā datumā pasaulei tiek atgādināts par tūrisma nozares nozīmi pasaulē – gan ekonomisko nozīmi, gan arī garīgo, cilvēkiem ceļojot un iepazīstot citas kultūras, tradīcijas un cilvēkus.
Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Andris Klepers saka:
“Valmiera ir Alūksnes un Gulbenes novada tūrisma pakalpojumu tuvākais klients un droši vien ieredzēts klients tādā ziņā, ka jūs esat pietiekami tuvu, tātad ērti apciemojami, bet tajā pašā laikā maz iepazīti. Ņemot vērā sociāldemogrāfiskos parametrus, ka Valmieras vidējā strādājošā cilvēka alga ir nākamā aiz Rīgas un Pierīgas pašvaldībām, tad, protams, jums valmierieti vajag.
Tūrisma cipari rāda labu ainu. Gulbenē tūrismā salīdzinājumā ar pirmskovida periodu cipari iet uz augšu. Arī Alūksne pēc kovida kritiena, kurā pazuda daudzi ārzemnieki, atkal ir atpakaļ uz augošas līknes. Šim un nākamajam gadam prognoze ir tāda, ka tūrisma rādītāji paaugstinās. Pērn Latvijā bija kritums par 30 procentiem, un uz Eiropas Savienības fona mēs izskatījāmies bēdīgāk, arī kara briesmas salīdzinoši netālu ir atturējušas ārzemju tūristus, taču nav atturējis mūsējos, jo mēs paši labi zinām, kas šeit notiek.
Pēdējā laikā Alūksnes un Gulbenes novados izveidoti jauni zīmoli. Zīmols – tas ir kas dziļāks par reklāmu, tā ir identitātes veidošana ar mērķi, lai citi mūs uztver tā, kā mēs vēlamies, lai mūs uztver. Zīmola izveide nozīmē to, ka jūs kļūstat stiprāki, un kļūt stiprākiem vienmēr ir svarīgi, jo zīmoli atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja man kāds teiktu, ka man kā tūristam jābrauc uz Līgo pagastu, es domātu – nav jau Jāņi, ko es tur darīšu vai – kur vispār tas atrodas. Latvijā ir vairāk nekā 1300 blīvi apdzīvotas vietas, vairāk nekā 550 pagastu, un, ja pat ģeogrāfiem tās visas grūti iegaumēt, tad nebrīnieties, ka tās nezina tūrists. Tūrisms nav stāsts par ģeogrāfijas zināšanām, tas ir stāsts par atpūtu, ko mēs organizējam paši par savu naudu. Rūpju mums pietiek jau ikdienā, tādēļ brīdī, kad mēs tērējam naudu savā brīvajā laikā, gribas nokļūt tajā mazliet idealizētajā, piepušķotajā pasaulē. Reizēm to tā arī sauc – tūristu ceļošana iedomu burbulī, kad es gribu redzēt autentiskumu, oriģinalitāti, īpašo, nevis ikdienu. Piemēram, piedzīvot bānīti, un mani tobrīd neinteresē, ir tam bānītim valsts dotācija vai nav – to man nestāstiet. Tā ir tāda savtīga attieksme, un mēs to varam tūristiem pārmest, bet tajā pašā laikā tādi mēs lielākoties esam.
Tas, kas nosēžas cilvēku prātos, ir šīs ārkārtīgi stereotipiskās vienkāršības. “Tur laikam bija slikti ceļi, tur nevajag braukt vai – tur nebija, kur pačurāt, tur vairāk nebrauksim, vai – viss jau bija labi, bet ko mēs tur darīsim vakarā, vai arī – vai tur būs ko darīt divas dienas, vai tur vispār ir cilvēki?” Šie stereotipi dara mums pāri. Reizēm šādās šķietami vienkāršās sarunās tiek pieņemts lēmums – ai, tur nebraucam. Tajā brīdī, kad mēs tomēr aizdodamies un satiekam ļoti gaišus intelektuālus cilvēkus, kuri spēj mums dot pārsteidzošus pakalpojumus, ekspektācija ir bijusi zemāka nekā tas, ko mēs saņemam, tāpēc kvalitātes uztvere ir ļoti augsta. Alūksnes un Gulbenes novadu “Booking” un “Google” rādītāji ir ļoti augsti.
Zīmola izveide nozīmē spēlēšanu augstākajā līmenī, tur jau ir kaut kāds apsolījums, kur “kaut kāds” kļūst konkrētāks. Taču pats galvenais ir tas, kā konkrētā vieta, piemēram, Alūksne, Gulbene, bānītis, liek man kā tūristam justies tanī brīdī, kad es par to domāju, atrodoties stratēģiski tuvākajā Valmierā, Pierīgā, Rīgā, kur cilvēki visi nedēļas garumā strādā, bet brīvdienās vēlas izbraukt no ierastās ainavas.
Zīmols nozīmē – attiecību veidošanu, tādēļ, domājot par zīmolu, ko es vēlos iepazīt, man jādomā līdzīgi kā par jauniegūtu draugu. Psihoanalītiķim Karlam Jungam ir 12 arhetipi, kas darbojas sabiedrībā un ko izmanto mārketingā. Trīs no tiem vēsta, ka cilvēkiem patīk tur, kur viņi jūtas gaidīti, mīlēti un aprūpēti, un šeit to piedāvā, tādēļ virziens ir pareizs. Veidojot zīmolu, jādomā ne tikai par to, ko mēs stratēģiski izmērāmu gribētu sasniegt, bet arī par to, kādi ir mūsu sapņi, ko vēlamies sasniegt. Zīmola kodols ir – kad es atbraucu, man ļauj izdzīvot šīs vietas īpašo raksturu, auru, tas ir kas netverams un skaitļos neieliekams, tikai sajūtās noraksturojams, bet uz to ir jātiecas. Jādomā par to, kā, piemēram, desmit dažādos veidos var piedzīvot Bānīša zemi. Mūsdienās veiksmīga zīmola atslēgas vārds ir – darbīgs. Ka es varu ne tikai redzēt, bet līdzdarboties un pievienoties. Tas šeit notiek. Zīmola apsolījumam jābūt piepildījumam. Tā mēs veidojam viesu attieksmi – lai viņi iemīl mūsu tūrisma piedāvājumu un sasniedz augsto lojālā klienta pakāpi. Tad viņš brauks šeit vienmēr.”
— Sandra Apine
