Pagājušās piektdienas agrā rītā Gulbenē pie Dzirnavu dīķa notika “BioFloat” aktivitātes, kuru laikā interesenti varēja iepazīties ar ideju par peldošo salu ierīkošanu dīķī. Šajā projektā notika arī kontrolzveja, ko veica biologs un zivju ekologs Matīss Žagars ar savu komandu.
Projekta ieviesēja ir Gulbenes novada pašvaldība, un šobrīd tiek apspriesta iespēja ūdenstilpē izvietot vairāk par vienu peldošo salu.
Iedzīvotāji gribēja citu vietu
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča “Dzirkstelei” skaidro, ka zivju kontrolzveja nepieciešama, lai pilnībā izprastu ūdenstilpes ekoloģisko stāvokli.
“Zivis ir viens no ekosistēmas elementiem, un tas ļoti labi parāda kopējo ainu. Sadalot pa grupām, pa sugām un vecumiem, mēs varam noteikt, cik labvēlīgi ir apstākļi zivju populācijai šobrīd. Savukārt ilgtermiņā mēs varēsim saprast, cik efektīvi darbojas salas, vai stāvoklis uzlabojas, vai tas paliek nemainīgs, vai varbūt vajag palielināt salu daudzumu. Vārdu sakot – vai mūsu darbības sniedz pozitīvu ieguvumu ekosistēmai kopumā. Lai to saprastu, mēs nevaram mērīt tikai skābekli vai vērot planktonu, ir jāvēro arī zivis. Šis elements ir tas, ko cilvēki izprot vislabāk, jo tā ir redzama un taustāma lieta. Tad viņi saprot savu ieguvumu. Makšķernieks kaut vai hobija līmenī izjutīs zivju pieaugumu, bet tie, kam patīk pastaigas, varēs vērot sakoptu un estētisku ainavu. Attiecībā uz salām ir tā, ka šī projekta finansēšanas veids ir vērsts tieši uz sabiedrību. Līdz ar to mums ir jāņem vērā tās viedoklis un vēlmes. Mūsu redzējums bija tāds, ka sala tiek uzstādīta tepat ielokā, netālu no Dzirnavu ielas slūžām, un darbojas kā ainaviskais elements. Tomēr iedzīvotāji vairāk vēlējās augšpusē pie Vidus ielas ar domu, lai ūdens, kas ir uzlabojies, pēc iespējas ilgāk atrastos ūdenstilpē. Līdz ar to, izvērtējot mūsu piedāvājuma konceptu, kurā salas tiek veidotas no peldošiem trīsstūriem, mēs varam tos savienot, kā vēlamies, un uzstādīt vairākās vietās,” skaidro I.Dimante-Deimantoviča.
Pēc salu uzstādīšanas procesa tās būs pašvaldības īpašums un tā būs tiesīga lemt, kur tām atrasties.
Izdzīvo tas, kurš var
Savukārt biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pauda savu viedokli, kas nevienu nepārsteidza.
“Kopš iepriekšējās reizes, 2019. gada rudens, kad mēs darbojāmies Dzirnavu dīķī, nekas nav mainījies, jo tik ātri dabiskajās sistēmās nekas nenotiek. Ūdenstilpe ir aizpildījusies ar nogulumiem, kaut gan pēc būtības tā ir upe, uz kuras ir mākslīgi izveidots uzplūdinājums. Līdz ar to ūdens līmenis ir ļoti zems, un tur nu izdzīvo tikai tas, kurš var. Salu uzstādīšana ir tikai viens, jāskatās, kā tas darbojas ilgtermiņā, un jāskatās, kā pašvaldība risina šo problēmu kopumā. Šo salu projekts, protams, ir pozitīvs jebkurai ekosistēmai, taču ilgtermiņā te ir jādomā, kā dabūt ārā šo masu, kas radusies cilvēku darbības rezultātā. Vietējie, protams, ir pieraduši pie šī dīķa, taču kaut kādā fantāziju scenārijā nākotnē šeit varētu būt tikai upīte, jo no zivju populācijas viedokļa nekā diža jau te nav. Ir daudz līņu, kas raksturīgi ūdenstilpēm ar mazu skābekļa daudzumu, un iemesls tam ir mazs ūdens daudzums un stāvošs ūdens, kā arī ļoti daudz zāļu, kurām pūstot skābeklis noārdās. Tagad gan zivis vēl saskaitīs, nomērīs, vēl noņems paraugus, noteiks vecumu, un tad varēs saprast, kādā stāvoklī šī zivju sabiedrība ir. Kopumā visa šī ekosistēma ir ne īpaši labā stāvoklī, un es varu tikai aicināt pašvaldību un vietējos iedzīvotājus kopīgi domāt par to. Šobrīd te viss ir aizaudzis, nevar ne nopeldēties, ne arī kādā veidā lietot, izņemot atrast kādu caurumu, kurā mēģināt pamakšķerēt. Šie visi jautājumi būtu jārisina nākotnē, lai būtu labi gan cilvēkiem, gan dabai,” viedokli pauda M.Žagars.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka šīs vasaras vidū notika Gulbenes novada pašvaldības organizēta diskusija ar pilsētas iedzīvotājiem par peldošās salas izveidi Dzirnavu dīķī. Toreiz tika uzklausīti iedzīvotāju viedokļi un vēlmes, un kopš tā brīža ir veikta ūdenstilpes sākotnējā izpēte, salu prototipu testēšana un vizuālās koncepcijas izstrāde. Par salas pamatelementu ir izvēlēts trīsstūris, kas ļauj tos kombinēt un iegūt katrai vietai vajadzīgo peldošās salas formu. Igaunijas–Latvijas pārrobežu programmas “Interreg” projekta “BioFloat” īstenošanas laiks paredzēts līdz 2027.gadam.
